Tie tizlie metieni

Mest var ļoti dažādi. To var darīt smuki un pareizi. Piemēram, tā, kā met viens garš latvietis aiz okeāna! Prieks skatīties! Metiens elegants un pārliecinošs, ar skaistu trajektoriju. Bet pats no sevis tas nerodas. Lai būtu tāds metiens, ir jāiegulda liels un neatlaidīgs darbs. Protams, ir vajadzīgs arī dabas dots talants, veiklība un kustību koordinācija. Un vēl – treneris, kas no paša sākuma iemāca, kas un kā darāms.

Mest var arī nesmuki un nepareizi, tomēr, kaut kā jau to bumbu izdodas dabūt grozā. Ar spēku, grūžot kā ķieģeli. Varētu nosaukt vienu piemēru, visiem labi zināmu vārdu, bet būšu diskrēts, tikai piebildīšu, ka šis vīrs arī ir latvietis un tiek uzskatīts par vienu no vispārmaksātākajiem NBA spēlētājiem. Ar visbriesmīgāko un vistizlāko metienu, kādu man nācies redzēt. Vismaz latviešu basketbolistu vidū.

Mest var ne tikai bumbu, bet arī mānekli. Ar spiningu. Tomēr zināma līdzība spiningošanai ar basketbolu ir. Ja tu labi met bumbu grozā, ir liela varbūtība, ka ar redzi un acumēru tev viss ir kārtībā. Un tas var noderēt, kad mānekli gribēsi trāpīt tieši tur, kur vēlies, nevis vienkārši ūdenī. Un otrādi. Ja tu vari iemest mānekli mutes bļodā no basketbola soda līnijas, tad zināmu treniņu tev būtu cerības vinnēt sodiņos vārdā nenosaukto zvaigzni.

Tā kā man bez copes ļoti tuvs ir arī basketbols, kuru pats joprojām spēlēju un piedalos Latvijas senioru čempionātā, atļāvos šādu sportisku un jautru ievadu. Bet turpmāk – tikai par spiningošanu. Par spiningošanu ar bezinerces spoli.

Pareizi ir tikai tā

Nepareizi

22 gadi pāķībā

Bezinerces spole ir viens ģeniāls izgudrojums! Un, lai cik pārsteidzoši tas būtu, ar ļoti senu vēsturi. Par bezinerces spoles izgudrotāju tiek uzskatīts Holdens Ailinvorts (Holden Illingworth), kurš šo brīnumu radīja 1870. gadā ASV. Tomēr pagāja pietiekami ilgs laiks, līdz šodienas spolēm līdzīgu masveida produktu tirgū laida franču Mitchell Reel Company of Cluses. Tas bija 1948. gadā. Bezinerces spole bija izdomāta tā, lai būtu iespējams mest pat vieglus mānekļus, bet darboties – maksimāli ērti.

Un te, lūk, sāksies runa par to, kā mēs to darām. Ērti būs tikai tad, ja darbosies pareizi. Mans spiningošanas ceļš bija droši vien līdzīgs kā daudziem, kuriem gadu tā pavairāk. Sākums – ar inerces spoli un pusotru metru garu bambusa spiningu. Mešanas tehnika pavisam vienkārša – vienalga kā, bet lielais šūpiņš jādabū ūdenī. Slaids vēziens no sāniem kā ar izkapti, īkšķis ne spoles atlaists, un lido. Kaut kur. Cik tālu – to iepriekš paredzēt nevarēja. Toties diezgan droši bija zināms, ka vismaz vienā metienā no desmit būs bārda. Un vēl bija pavisam droši, ka līdaka būs galā labi ja vienā metienā no simts. Man tas nepatika, tāpēc ilgu laiku spiningam neticēju un līdakas ķēru uz dzīvo.

Viss mainījās, kad iepazinos ar savu nākamo skolotāju Juri Vilku, kas manos rakstos pieminēts arī iepriekš. Viņa kategoriskums visas lietās, kas attiecas uz copi, man nedeva nekādu iespēju pretoties skolai. No paša sākuma viss jādara PAREIZI! Kāts un spole ir jātur tieši tā un tikai tā! Spole jāgriež tikai un vienīgi tā! Nekādu atkāpju, nekādu variāciju un modifikāciju! Tikai PAREIZI! Jo spoles konstruktors ir izdomājis visu tā, lai tev, nejēgam, turpmāk būtu ērti. Punkts!

Bremzē šādi

Es nerunāju pretī, jo Vilks man bija autoritāte. Viņš jau foreli bija noķēris, bet es tādu pat redzējis nebiju. Viņš bija asari izvilcis ar spiningu, bet es neticēju, ka tas vispār ir iespējams. Es mācījos ātri un paklausīgi un jau pēc pirmās kopīgās copes dienas sapratu, kāds aprobežots un nemākulīgs pāķis esmu bijis savas dzīves pirmos 22 gadus. Bet pirmā diena ar Vilka aizdoto spiningu, kas bija aprīkots ar bezinerces spoli LEMZ, bija neaizmirstama! Copējām Daugavā, Kaibalā, no laivas, un es noķēru septiņas līdakas! Ne jau lielas, bet septiņas! Tik, cik ar spiningu nebiju noķēris visā savā mūžā! Turpmāk katrs Vilka vārds uz ilgiem gadiem man bija likums, līdz pats sasniedzu tādu meistarību, ka sāku mācīt viņu. Evolūcija, tā teikt!

Kā ir pareizi, un kā ir nepareizi? Ne viens vien teiks – kā gribu, tā metu; kā gribu, tā turu spoli; griežu, kā gribu un ar kuru roku gribu, – kas tev par daļu. Man tā ir ērtāk, un nebāzies te virsū ar saviem pārgudrajiem padomiem. Var taču kasīt labo ausi ar kreiso roku. Esmu redzējis spītīgus vīrus, kas, būdami labroči, izpildās šādi – sākumā kātu tur labajā rokā un met, tad pārņem kātu kreisajā rokā, sagriež tā, lai spole ir uz augšu, ar labo roku saķer kloķi un griež pret sevi! Vai vari iedomāties tizlāku skatu par šo!? Briesmīgi! Bet aizliegts tas, protams, nav.

Es respektēju katra cilvēka tiesības un ieradumus, tikai gribu tev ietaupīt 22 gadus skolas. Starp citu, tu varētu to arī nepabeigt, ja tev būtu jākārto eksāmens spiningošanas tehnikā. Vieglāk ir sākt uzreiz pareizi, bet arī tiem, kas dara nepareizi, lauzt stilu nebūt nav neiespējami. Man tas prasīja tikai vienu dienu.

Bet kā tad vajag?

Pirmais – spoles un kāta satvēriens. Ja esi labrocis, un tādi ir lielākā daļa, spinings ir jātur labajā rokā. Visu laiku! Gan metot, gan velkot. Spoli satver tā, lai tās kāts būtu pa vidu starp četriem pirkstiem, katrā pusē divi. Tikai tā spole tiek stabili fiksēta rokā, tikai tā spinings ir balansēts vislabāk, tikai tā tu vari droši un pārliecinoši ar rādītājpirkstu uztvert auklu pirms metiena, un tikai tā tu vari ar to pašu rādītājpirkstu piebremzēt un nobremzēt mānekli! Daudzi šo knifu nemaz nezina un mānekli bremzē, lidojuma laikā aiztaisot lociņu ar otru roku vai brutāli pagriežot spoles rokturi, lai aizcirstu lociņu. No metiena precizitātes tur nav ne vēsts!

Nākamais – labrocim spole jāgriež tikai un vienīgi ar kreiso roku! Tikai un vienīgi! Nekādas kāta pārņemšanas otrā rokā! Tas taču ir tik neērti! Tātad labrocis met ar labo, griež ar kreiso roku, bremzē ar labās rokas rādītājpirkstu, un viss iznāk lieliski! Šis ir likums, aksioma! Kreilim, protams, viss jādara otrādi. Viņš met ar kreiso, tin ar labo. Spoles rokturi pirms lietošanas pieskrūvē pareizajā pusē, konstruktori par šādu iespēju ir padomājuši.

Otrais – metieni. Kas var būt labāks par precīzu metienu? Tikai precīzs metiens, pēc kura pieķeras zivs. Bet arī tukšs precīzs metiens sagādā patiesu gandarījumu! Ir dienas, kad ej pa foreļupi, met, un tev krīt. Tieši tur, kur vēlies – sprīdi no akmens vai siekstas, akurāt pacerē. Super! Jā, ir arī dienas, kad kaut kā ne tik labi krīt, kad biežāk iemet čakārnī, nevis blakus tam. Neviens nav prefekts, bet uz to vajag tiekties! Vai, tizli un nepareizi turot spiningu, tu trāpīsi tik labi? Kamēr pārņemsi kātu otrā rokā, māneklis būs nogrimis vai straume to būs nonesusi no noskatītā punkta, pat ja būsi trāpījis.

Neapšaubāmi, vislabāk jāmet forelistam, un viņi arī met. Citādi nekas labs nesanāks. Forelistam jāapgūst dažādi metieni, lai trāpītu desmitniekā, kur dzīvo lielā forele. Vai, pareizāk sakot, kur viņai būtu jādzīvo. Metienu veidu ir daudz. Ja jāmet tālāk – tradicionālais no augšas. Ja tuvāk un precīzāk – svārsta no apakšas. Ja traucē krūmi – sānu metiens no vienas vai otras puses. Dzīve un situācijas spiež apgūt kastingu. Forelēšanā nekas nenotiek ar spēku, viss tikai ar izjūtu, ar smalkumu, ar eleganci. Ar pareizu bāzi un bagātīgu pieredzi, kas veido meistarību.

Lielākās upēs – tādās, kurām mānekli var pārmest pāri un pārliecināties, ka ievas krūms pretējā krastā ir ne tikai smuks, bet arī zaglīgs, arī ieteicams mest precīzi. Tas nozīmē – pareizi. Vēl lielākās upēs, piemēram, Gaujā un Salacā, kad medī raibos, galvenais ir virziens un attālums. Tālo metienu tehnika atšķiras no tuvo metienu tehnikas. Visbiežāk izmanto metienu pāri galvai, bet tālāk lidos, ja pirmajā fāzē kātu vēzēsi atpakaļ, lai tas ar mānekļa svaru ieliektos, un tikai tad uz priekšu. Tā vislabāk nostrādās kāta elastīgums, un sanāks katapultas efekts. Pamēģini – un redzēsi, cik papildu metru iegūsi.

Veicot tālākus metienus, kātu turi ar abām rokām. Kur jābūt labroča labajai rokai, tu jau zini, savukārt kreisajai – pie kāta roktura gala. Sanāk gandrīz vai hokeja nūjas tvēriens. Labā roka iedos metienam spēku un virzienu, bet kreisā būs kā atbalsts, kurš noturēs kāta roktura galu uz vietas. Ģeometriski runājot, kāta spice metiena brīdī kustas pa riņķa līniju, kuras centrs ir gandrīz nekustīgs kreisajā rokā. Strādājot ar divām rokām, metiens sanāks ievērojami jaudīgāks, rokas mazāk nogurs un vislabāk tiks izmantots rīka potenciāls. Pēc metiena nekad neatlaid labo roku un neturi kātu aiz gala izstieptā kreisajā rokā! Šāds paņēmiens ne tikai izskatās tizli, bet ir ļoti slikts arī no praktiskā viedokļa – metiens netiek kontrolēts, māneklis lido, kur grib, turklāt lielākas švunkas brīdī kāts var izslīdēt no kreisās rokas un iekrist labākajā gadījumā krasta dubļos. No labās rokas dzelžainā un pareizā tvēriena kātu izlaiž tikai tad, ja jānomaina māneklis vai no āķa jānokabina zivs.

Cope no laivas.

Tā nav mana mīļākā nodarbošanās, tomēr, gadiem ejot un ņemot vērā to, ka dzīvoju Ķīšezera krastā, piespiedu kārtā ir jācopē arī no laivas. Metienu precizitāte šajā gadījumā ir mazāk svarīga, elegances nekādas. It sevišķi, ja iedomājos, ka man būtu jāmet bigbaits ar dramatiski masīviem, smagiem un nesaprotamiem rīkiem. Masu psihozei nepakļaujos. Taču, ja esi laivā, kaut vai ar spiningu vulgaris, kaut kā jau māneklis ūdenī ir jādabū. Un te nu auss kasītāji ar nepareizo roku var gavilēt! Tizlas mešanas ietekme uz rezultātu – minimāla. Bet uz procesu?

Copi no laivas var izvērst baudāmāku un sportiskāku, ja to dara nelielā upē, laivai slīdot pa straumi. Tad jāprot salāgot noskatīto mērķi ar laivas ātrumu un jāprot iemest no dažādām neērtām pozām. Sanāk kaut kas līdzīgs šaušanai pa skrejošu mežacūku, kādreiz bija tāds sporta veids. Tāpēc labām prasmēm un pareizai spiningošanas tehnikai ir jābūt, pat strādājot no laivas. Galvenais ir neietriekt mānekli savā vai kāda cita galvā, vai kur citur. Štrunts, ka sev, sliktāk, ja draugam.

Manā kontā ir Vilks – noķēru viņu uz rotiņa. Neteikšu, ka metiens būtu bijis tizls, pie vainas bija alkatība. Pusdienojām laivā Daugavā, Kaibalā, pie saliņas, un pēkšņi metiena attālumā no laivas uzlēca mežene. Liela! Jānoķer! Nu saki – kāpēc tai meženei jālec tad, kad cilvēks noliecies pēc gurķa?! Kamēr Vilks meklēja gurķi, es sagrābu spiningu un maucu. Taču ceļā uzradās Vilka galva… Piecirtu, jā, galā gan un kaut kas stipri lielāks par meženi. Labi, ka izdevās samērā viegli atbrīvot no āķa... Bet metiens bija labs!

Lai tev pareizs tvēriens un trāpīgs metiens!

@Juris Bogdanovičs Autora foto