Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Mānekļi | 12.oktobris 2020, 19:17 | 2 komentāri | 6250 skatījumi

Mani vobleri seklumam

Šajā rakstā es apskatīšu vokerus, poperus, seklos krankus, seklās mailes, kroulerus, propbeitus (izlaidīšu džerkus, jo tiem jāvelta atsevišķs raksts).

Mārtiņš Babris. Autora un publicitātes foto

Latvijā ir daudz ezeru, un katrs ar kaut ko atšķiras. Vienu daļu droši var attiecināt uz seklajiem ezeriem, kas faktiski ir ūdeņi, kur dziļums reti kur pārsniedz metru. Tie ir paradīze dažādām zivīm, ne tikai plēsoņām, kas šeit jūtas ļoti labi, jo droši var doties medībās. Seklajos ezeros zivij ir krietni lielākas izredzes paslēpties un izdzīvot, jo cope šādās vietās ir gana sarežģīta, bet tai pašā laikā aizraujoša.

Stipri sekls ezers ir Babīte. Domāju, lielākā daļa copmaņu par to ir dzirdējuši, iespējams, ir tur arī ķēruši un pat daudz. Viens tā gals ir ļoti aizaudzis, un copi daudz ietekmē arī ūdens līmenis un tā izmaiņas. Kā jau minēju, darboties šādos apstākļos ir interesanti. Protams, sliktu lomu var nospēlēt laikapstākļi, jo, kad ir pilnīgs bezvējš un saule, tad piemānīt plēsoņu šādā ūdenī ir grūti.

Manu poperu tops. No augšas – DAM super poperis, noteikti mans favorīts. Deps Pulsecod ar īpašo skaņas sistēmu un mazais Evergreen Bambino

Šļakatu meistari poperi

Viens no zināmākajiem sekluma mānekļu veidiem laikam būs poperis. Tas ir plastikāta vai koka vobleris, kam priekšējā daļa parasti ir apaļas formas ar iedobi, un šī konstrukcija rāvienu brīdī, kas ir pamata animācija poperim, tad arī rada šļakatas. Vobleriem ierastās mēles šim nav, popera galvenais uzdevums ir pievilināt plēsoņu ar šļakatām un arī ar skaņu. Daudziem ir iebūvētas metāla vai volframa lodītes, kas raujot rada skaņu un vibrāciju.

Izmēru ziņā poperi ir dažādi: mazākie manā kolekcijā ir 2–3 cm gari, lielākie – pāri 13 cm. Starp citu, bieži vien uz lielajiem poperiem kāri ķeras asari, bet uz mazākiem – arī līdakas, līdz ar ko nevarētu teikt, ka izmērs ir ļoti nozīmīgs. Tas gan kļūst svarīgs, ja runā par realizāciju, – principā visiem virsmas mānekļiem lielākais mīnuss ir tieši šis aspekts. Bieži vien plēsoņas uzbrūk pēkšņi un nereti nošauj garām māneklim, jo tas atrodas kustībā. Pēc manas pieredzes, labākā realizācija ir uz lielākiem poperiem, pa kuriem zivs var vieglāk trāpīt.

Un vēl arī mūžīgā sāpe par āķiem. Uz to rēķina taupīt nedrīkst. Es oriģinālos mainu nost un lieku virsū pastiprinātos trīsžuburus no resnākas stieples. Protams, krietni palīdzēs piecirtiens un aizgriezta bremze.

Krāsas jautājums ir diezgan interesants. Jāatceras, ka šis mānekļu tips lielākoties atrodas uz pašas ūdens virsmas un plēsoņa to redz no apakšas, tātad pret gaismu un sauli. Līdz ar to var secināt, ka plēsoņa tāpat nespēj izšķirt, kādā krāsā ir māneklis, tā redz vienkārši melnu siluetu. Attiecīgi virsmas mānekļu gadījumā krāsojums ir jāizvēlas tā, lai būtu ērtāk pašam copmanim. Es parasti ņemu spilgtus vai vismaz ar gaišu muguru, lai būtu vieglāk mānekli redzēt un kontrolēt animāciju.

Kāda ir spēle? Dažādas amplitūdas rāvieni. Tie var būt īsāki un asāki, var būt garāki, ar ilgākām pauzēm. Ir poperu modeļi, kam priekšējā daļa ir ļoti dziļa, attiecīgi tie rada iespaidīgas šļakatas. Noteikti ir jāietur pauzes. Bieži ir tā, ka poperis izvilina plēsoņu no lēpēm vai niedru malas, bet, kad tiek veikta animācija, plēsoņa neizšķiras uzbrukt. Tā nogaida un vēro. Savukārt pauze un pavisam neliela kustināšana izprovocē viņu līdz galam. Kā jau ar visiem mānekļiem arī ar šiem vajag spēlēties. Detalizētāk par inventāru izklāstīšu nedaudz vēlāk.

Ekskurss manā topā

Evergreen Combat Popper Bambino – viens no mazajiem poperiem, ko esmu dabūjis nemaz ne tik sen. Māneklis ir 5,5 cm garš un 6,5 g smags. Tas noteikti ir asaru favorīts, un, piemēram, Babītes ezera strīpaiņi reti kad atsakās no bambino. Turklāt māneklis ir kluss, poperim nav iekšā nekādu lodīšu. Rāvienu brīdī tas veido arī zigzagveida kustību, kāda ir raksturīga vokeriem.

Deps Pulsecod – 8 cm un 16 g smagais māneklis. Lieliski lido un teicami pievilina plēsoņu no liela attāluma. Arī šajā modelī zīmols Deps eksperimentē ar skaņu, līdzīgi kā lielajā mailē Balisong. Pulsecod iekšpusē atrodas spirāle, kurai galā ir volframa lodīte. Veicot rāvienus, spirāle kustas un atsitas pret sienām, un rezultātā rodas skaņa un vibrācija, kas plēsoņu pievilina papildus. Ir gan reizes, kad tas tomēr nav pluss un zivs nesadūšojas uzbrukt. Bet tāpat šis ir salīdzinoši universāls māneklis un parasti ūdenī lido pirmais.

Misters X – mans iecienītākais poperis, ko ražojis vācu zīmols DAM, bet kam es nezinu pareizu nosaukumu. Māneklis tika iegādāts pirms daudziem gadiem un pēc pāris copēm jau sāka ķert plēsoņu. Uz šī dama man ir ķērušās gan līdakas, gan asari, turklāt dažāda izmēra. Poperis ir 9 cm garš, sver ap 20 gramiem. Lieliski lido, var veikt ļoti lēnu animāciju, tiesa, priekšējā daļa nav tik dziļa, attiecīgi nav super lielu šļakatu. Toties ir apjomīgs ķermenis, laba izslīdēšana un tā patīkamā skaņa, ko rada tikai poperi. Neesmu drošs, vai šo mānekli vēl kaut kur veikalos var iegādāties, man ir palikuši divi un joprojām labi kalpo.

Paklausīgie vokeri

Nākamā lielā virsmas mānekļu klase ir vokeri. Tie ir mānekļi, uz kuriem lieliski atsaucas arī tādas plēsoņas kā mežavimbas un sapali, kuri mūsu ūdeņos nemaz nav tik reti. Meženes cope uz voka ir fantastisks skats un neaprakstāmas sajūtas – noteikti iesaku pamēģināt!

Parasti tie ir gareni, bez priekšējās mēles, vobleri, kam, veicot rāvienus, raksturīga zigzaga animācija. Vokeri arī ir dažāda garuma, man ir no 3 cm līdz kādiem 12 cm. Voki ir peldoši, bet šeit mēdz būt izņēmumi, piemēram, man ir arī vairāki grimstoši modeļi, respektīvi – spēles laikā vobleris ļoti lēni slīd lejā, un veidojas interesanta animācija. Turklāt šiem vokiem ir vēl viens pluss – metiena tālums. Māneklis ir smagāks, līdz ar to lido kaut nedaudz, bet tālāk.

Animācija ir zigzaga kustības, māneklis izslīd uz sāniem. Šeit spēles laikā ir svarīgs ritms. Parasti rāvieni nav sevišķi gari, drīzāk asi un regulāri, bet, protams, vienmēr ir jāseko līdzi pašam māneklim. Svarīgas ir arī pauzes. Ir voki, kas pauzē novietojas gandrīz vertikāli pret ūdens virsmu, un tikai galva ir virs ūdens. Bet ir tādi, kas paliek horizontālā stāvoklī. Grūti teikt, kādā situācijā kuru mānekli ir labāk lietot, bet ir skaidrs, ka pauzes pasākumu ietekmē tikai pozitīvi.

Voka gadījumā no svara ir arī laikapstākļi. Es teiktu, ka viegla ūdens ņirboņa ir ļoti pat vēlama – tā, lai animācijas laikā māneklis nedaudz nosistos no ritma vai tiktu ievilkts ūdens viļņošanas vietā, radītu nestandarta kustību.

Dog-X voku ģimenīte. Augšpusē ir divi pirmie Dog-X voki, tiem seko Speed Slide, Giant Dog-X un mazākais Jr. Coayu grimstošais

Ekskurss manā topā

Megabass Dog-X ģimene – vieni no pirmajiem vokiem, kas vispār ir radīti un masveidā ražoti. Sērija ir veca, un nemitīgi tiek izstrādāti jauni modeļi ar savādākām formām, lielumu vai animāciju.

Dog-X – viennozīmīgi klasika. 8 cm un 8 g smagais voks tiek piedāvāts divās versijās – sliding un walking. Pirmajā māneklis daudz plašāk izslīd uz sāniem, otrajā – ir asākas zigzaga kustības. Voblerim ir patentēts izsvarojums ar volframa lodītēm, kurš tad arī sekmē šo kustību. Tāpat lodītes rada skaņu rāvienu brīdī.

Giant Dog-X – lielākais visā saimē: 9,8 cm garš un 14 g smags. Lieliski lido pēc rāviena, ne tikai izslīd uz sāniem, bet arī šūpojas, tieši tāpat kā pārējie Dog-X saimes pārstāvji. Jāpiemin – šis voks nenostrādā bieži, toties, kad nostrādā, tad uzreiz ar cienījama izmēra plēsoņu.

Dog-X Jr. Coayu Slide Sinker grimstošs, 7 cm garš un 7 g smags. Salīdzinoši mazs vobleris, kam ir asas sānu kustības, bet tāpat saglabājas šūpošanās. Šo voku es parasti vadu bez pauzēm, maksimāli dinamiski. Ja plēsoņa vispār ir ieinteresēta uzbrukt, tad tas notiks. Viens no vokiem, kas der meženēm.

Tsunekichi Huss Penn voki, kuriem ir ļoti interesanta animācija. Māneklis pēc rāvieniem iegrimst nedaudz zem ūdens virsmas, tādējādi plēsoņu tracinot vēl vairāk

Tsunekichi Huss Penn 92 – lēni grimstošs nu jau neeksistējoša Japānas zīmola ražojums. Māneklis veic raksturīgās kustības zem pašas ūdens virsmas, un bieži vien tieši tas dod rezultātu. Plēsoņa īsti negrib celties līdz pašai augšai, lai uzbruktu, bet huspenu nespēj palaist garām. Māneklis labi lido, un balansa lodītes iekšpusē rada skaņu un vibrāciju.

Smith Towadi viens no mazākajiem vokiem: 4,3 cm un tikai 1,8 g smags. Šis ir asaru bieds. Turklāt neaizstājams, kad viņi virspusē veido katlu. Smith vienmēr ir manā kastītē un pie pirmās izdevības tiek likts lietā. Izspēlēju ar īsu rāvienu sēriju un necik daudz nepauzēju. Protams, kad jūt, ka asaris nav dikti aktīvs, der pauzes, bet lielākoties tās nemaz nevajag.

Skaļie vilinātāji SSR kranki

Nākamie mānekļi ir vobleri, kuru darba dziļums ir pārdesmit centimetri zem ūdens virsmas. Faktiski tie ir SSR (super shallow runner) jeb ļoti seklas iegrimes modeļi. Krankiem galvenais uzdevums ir satracināt, izprovocēt plēsoņu. Bieži vien tā saucamie veikbaiti jeb ļoti skaļie mānekļi rada lielu vibrāciju un paši ir lieli, tāpēc lieti noder kā provokatori – tie tiešām ir skaļi un reāli satracina plēsoņu.

Vēl pie plusiem jāmin ir metiena tālums. Parasti šie veikbaita kranki ir smagi, attiecīgi lido tālu. Animācija tiem ir vienkārša – monotona auklas ietīšana, bez ātra tempa.

Negatīvā puse – es teiktu, ka šiem vobleriem vajag siltu ūdeni, citādi plēsoņa atsauksies reti. Bet arī SSR klasē ir kranki, kas ir krietni mazāki un vieglāki. Arī šie mānekļi tracina plēsoņu ar vibrāciju, bet ne tik lielā mērā.

Ekskurss manā topā

IMA Roumba – klasisks veikbaitu kranks, kas man lieliski strādā. Tas ir 17,5 g smags, apjomīgs, ar spēcīgu spēli un skaņu. Ūdenī atstāj V veida sliedi, kas bieži vien palīdz plēsoņai sekot māneklim. Es nevaru teikt, ka Roumba obligāti ir jāpērk, jo tā nenostrādā īpaši bieži, bet copi tā noteikti padara interesantu, dažādo.

Ima Roumba ir ļoti liels kranks, kā arī skaļš. Ja tuvumā būs kāda aktīva plēsoņa, Roumba to noteikti noķers! Jackall 0-footer un Duel Hardcore 0 ir klasiski seklie kranki. Ļoti lēna auklas ietīšana, turklāt pavisam aizaugušās vietās

Duel (Yo Zuri) Hardcore 0 un Jackall Cherry 0-Footer – no mazākiem SSR krankiem man ir šie divi. Abi ir mānekļi, kam mēle ir novietota gandrīz 90 grādos, un abi divi peld pa pašu ūdens virsmu. Var ļoti lēni ietīt auklu, radot lielākas vai mazākas vibrācijas. Duel hārdkoru noteikti varu ieteikt, jo šis māneklis zivis ķer nudien labi. Pietiek ar seklāku līci vai kādu lēpju malu – un tas sevi parādīs no labākās puses.

SSR mailes. No augšas Daiwa Crosswake, X-Cross un DUO Tide Minnow. Lieliski vobleri, kuri ir spējīgi iekārdināt plēsoņu no liela attāluma

SSR mailes zem pašas virsmas

SSR tipa mailes arī ir interesantas. Interesantas ar to, ka tās var gan lieliski tvičot, pat virs lēpju lapām, gan arī dažas vienmērīgi ietīt un iegūt lielisku animāciju.

Ekskurss manā topā

Daiwa Morethan Crosswake 111 SSR-F, Daiwa Morethan X-Cross SSR-F un DUO Tide Minnow SSR – stabili ķeroši mānekļi. Tie ir 110–120 mm gari vobleri, kam ir plašas sānu kustības, kas pietiekami labi lido, turklāt ar tiem var veikt precīzus metienus. Teicami sevi ir pierādījuši, kad jāķer plašākā teritorijā, teiksim, lielā līcī vai arī plašumā, kur apakšā ir daudz zāļu, un zivs atrodas tur.

Megabass Dorum – arī to es vēl pielieku pie šīs kategorijas. Gana specifisks vobleris, turklāt oriģinālie ir roku darbi no koka. Seklos ezeros Dorum lieliski ķer plēsoņu. Māneklim ir ļoti interesanta animācija, kura rodas, pateicoties nedaudz iegrieztai ķermeņa formai. Tiesa, lai derētu pašām seklākajām vietām, prasās nedaudz pielocīt mēli – lai tā būtu 90 grādos. Ar šo operāciju gan jāuzņemas risks, jo var un arī gadās, ka mēle nolūst, līdz ar ko dārgais māneklis ir beigts. Jau kādu laiku Dorum tiek piedāvāts arī plastikāta versijā, kas ir krietni lētāka. It kā forma tā pati, bet man tomēr labāk strādā koka variantā. Izmēru ziņā tieši 12 cm garie dorumi man ir visefektīvākie.

Jackall Deka Hamakuru SP ir lielisks vobleris, kuru var ļoti lēni animēt, turklāt tas ir suspenders, attiecīgi var veidot ļoti lēnu un mierīgu animāciju

Jackall Hamakuru un Deka Hamakuru – leģendas. Šie vobleri sastāv no vairākiem posmiem un ir pieejami gan peldošajā, gan suspend versijā. Mēle ir novietota 90 grādos, kas rada pretestību. Hamakuru ir ļoti interesanti animēt – ar vobleri var faktiski spēlēties. Lieliski strādā gan vienmērīga auklas ietīšana, gan ļoti lēns tvičs, kas ir sava veida voblera kustināšana. Teicami mānekļi. Es ieteiktu vairāk skatīties tieši uz suspend versiju, jo ar to var strādāt seklās vietās un tie plēsoņu izprovocē nedaudz labāk – tieši ar to, ka viņus var lēnāk izspēlēt.

Neparastie propbeiti un krouleri

Vēl ir vesela plejāde ar nedaudz dīvainiem, neparastiem mānekļiem, bet arī tie lieliski ķer plēsoņas. Ne vienmēr šādi mānekļi izceļas ar lielu rezultativitāti, toties copi dažādo, un uz tāda noķerta zivs dod dubultu prieku.

Propbeiti – tie ir vai nu mailes tipa vobleri, vai kranki, kam pie aizmugurējā āķa ir viens vai vairāki propelleri. Animējot tie iegriežas un rada šļakatas un vibrāciju.

Ekskurss manā topā

Megabass Prop Darter 110 un lielais Deps Buzzjet – pēdējais faktiski ir veikbaita kranks ar lielu propelleri pirms aizmugurējā āķa. Tikai iedomājies – šis kranks sver 30 gramus un ir nepilnus 10 cm garš! Vibrācija un skaņa, ko māneklis rada ūdenī, ir spējīga pamodināt ne tikai pasīvu plēsoņu. Bieži gan tā visa ir par daudz, līdz ar ko šo tipu es izmantoju reti un brīžos, kad ir skaidrs, ka plēsoņa ir aktīva. Cope ir līdzīga kā uz lielajiem gumijas mānekļiem – episki sitieni.

Super lielais kranks ar propelleri Deps Buzzjet. 30 grami, ļoti skaļš. Metiena attālums ir ļoti labs, palīdz pievilināt plēsoņu no liela attāluma

Vēl man kastē ir krouleri – vobleri, kam priekšpusē ir tāda kā spārna formas mēle. Tā rada šūpošanās efektu – izskatās, ka māneklis lēni lien pa ūdens virsmu. Tie ir sava veida hibrīdi starp maili un vokeru.

Ekskurss manā topā

Tsunekichi Huss Bugg 92 – no krouleriem es mēdzu izmantot šo.

Lūk, virsmas vobleru pasaule. Nevajag aizmirst, ka ar šādiem mānekļiem var ķert ne tikai seklajos ezeros, praktiski katrā var atrast vietas, kur uz tiem izprovocēt plēsoņu, un pie šāda tipa mānekļiem arvien liks atgriezties patiesi efektīvais uzbrukums ar šļakatām. Katrā ziņā šī ir gana plaša un interesanta pasaule, lai dažādotu savu ikdienas copi. Vismaz es dodu šiem mānekļiem iespēju, jo vienmēr tak ir feini apgūt ko jaunu vai gūt jaunas emocijas. Tādus ņēmienus un tādus skatus kā tad, kad plēsoņa uzbrūk virsmas mānekļiem, noteikti nekur citur neredzēt – cope, pilna adrenalīna!

Inventārs

Tā kā mānekļi ir ļoti daudzveidīgi, rodas jautājums – ar ko to visu animēt, kādu inventāru lietot?

Spinings viens no variantiem, protams, būtu meklēt savus rīkus lielākajām mānekļu grupām. Vokiem un poperiem prasās nedaudz citādi kāti kā krankiem un SSR vobleriem. Bet, piemēram, es vienā reizē lietoju plašu mānekļu gammu, un man īsti nav plānā ņemt laivā 4–5 spiningus. Attiecīgi ir jāiet otrs ceļš un jāatrod daudzmaz universāls modelis.

Šajā gadījumā kātam ir klasiska fast akcija un ap 2,30 m garums. Jaudai gan jābūt lielākai, jo, pirmkārt, vajadzēs spēcīgi piecirst, otrkārt – gana ātri izvilkt zivi ārā. Ja ļausi pretiniecei daudz peldēt apkārt, pirmā vieta, uz kurieni tā gribēs doties, būs zāles, un tad jau būs grūti dabūt laukā. Turklāt nekad sākumā nezini, kas ir uzbrucis tavam māneklim, tikpat labi tā var būt metrīga līdaku mamma. Līdz ar to vajag jaudīgāku spiningu, vismaz ar 28 g testu.

Spole man ļoti patīk multiplikatori, un tos es arī lietoju virsmas mānekļiem, bet ne visi izvēlas šādas spoles. Tāpēc universāluma vārdā derēs arī laba bezinercene pilnā 3000. vai pat 4000. izmērā.

Aukla noteikti pītā, turklāt arī diezgan resna. Noteikti 4 dzīslu – tad mazāk dils un mazāk baidīsies abrazīva. Izmēru ziņā es izmantoju 1.2 pēc japāņu standarta jeb aptuveni 0,19 mm.

Pavadiņa ir jālieto, turklāt gara. Bieži vien plēsoņa uzbrukumā nošauj garām māneklim, un tieši pavada trāpa līdakai zobos. Ja tās nebūtu, tad aukla tiktu pārkosta. Virsmas mānekļiem vismaz ir tāds pluss, ka lielākā daļa negrimst, līdz ar ko varēs tos atrast. Es lietoju 30–35 cm garu pavadu no sienamā titāna materiāla.

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(3 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[2] Komentāri | dilst | aug
 
Kruizers

Paldies, ļoti interesanti un vērtīgi

13.10.20 Atbildēt | Ziņot 1
Matrozi

Sen rakstīts- bet pamatvērtības nezūd!

12.08.22 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager