Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Šajā rudenī, kā katru gadu, plānots nozvejot lašu un taimiņu vaisliniekus. No nozvejotajām vaislas zivīm tiks paņemti ikri un pieņi apaugļošanai, lai valsts zivju audzētavas varētu izaudzēt un pēc diviem gadiem ielaist atpakaļ dabiskajos ūdeņos ap miljonu lašu un taimiņu smoltu. Tādējādi valsts nodrošina nepārtrauktu zivju resursu pieejamību publiski pieejamās upēs.
Kā akcentē institūta “BIOR” vadošie pētnieki, zivju audzētavu mērķtiecīgs darbs pie zivju resursu atražošanas ir jāturpina, to pierāda laša populācija Daugavas upē, kurā dabisks nārsts nevar notikt. Pēdējo gadu veiktie pētījumi parādīja, ka institūta "BIOR" audzētavu darbs ir sekmīgs un lielu daļu no lašu un taimiņu populācijas veido tieši audzētavu laši un taimiņi.
Ik gadu institūta “BIOR” zivju audzētavas zivju baseinos ielaiž vairāk nekā 12 miljonus dažādu zivju sugu mazuļus un kāpurus. Visiem zivju audzētavās izaudzētajiem lašu un taimiņu mazuļiem tiek nogriezta tauskpura, tādējādi, kad zivis atgriežas upēs, var viegli atpazīt, vai zivs nāk no audzētavas vai no dabiskā nārsta.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" ir vadošais pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centrs Baltijā. Institūts, balstoties uz inovatīvām pētniecības metodēm, rada praktiski pielietojamas zināšanas tādās jomās kā sabiedrības un vides veselība, pārtika, zivsaimniecība un veterinārmedicīna. Institūtam “BIOR” ir piecas zivju audzētavas, kuras pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu “Tome”, “Dole”, “Pelči”, “Kārļi”, “Brasla”.
Lašu un taimiņu vaislas zivju nozveja tiek veikta, pamatojoties uz Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijās saskaņotu Institūta „BIOR” “Zivsaimniecisko programmu zvejai zivkopības nolūkos rudenī nārstojošo zivju vaislinieku un ikru ieguvei 2020. gada sezonā”.
Daugavā vaislas zivju nozveja notiks Rīgas, Ķekavas un Salaspils pašvaldību teritorijās. Zveja tiks uzsākta 10. oktobrī un ilgs līdz brīdim, kamēr tiks noķerti visi nepieciešamie 380 gab. lašu un 150 gab. taimiņu vaislinieki, bet ne ilgāk kā līdz š.g. 30. novembrim.
Vaislinieku zveju no Rīgas HES līdz grīvai, Daugavas populācijas lašu ikru un taimiņu vaislinieku piegādē zivju audzētavai “Tome” veiks SIA ”Baltezers”. Vaislinieku nozvejā tiks pielietoti zivju tīkli ar kopējo garumu 600 m un divi zivju murdi ar sētu virs 30 m. Zveja ar tīkliem notiks tikai diennakts tumšajā periodā pēc Rīgas HES turbīnu apturēšanas. 70 gab. taimiņu vaislas zivju piegādē zvejā pielietojot vienu zivju murdu, izsludināta atkārtota iepirkumu procedūra, jo uz šo sadaļu iepirkumā netika saņemts neviens piedāvājums. Atbildīgais par zveju – zivju audzētavas “Tome“ vadītājs Ivars Putviķis. T.29299916
Vaislinieku zveju Daugavā no Rīgas HES līdz grīvai Daugavas populācijas lašu ikru piegādē z/a “Dole” veiks SIA ”Priedmalas”. Vaislinieku nozvejā tiks pielietoti zivju tīkli ar kopējo garumu- 300 m. Zveja notiks tikai diennakts tumšajā periodā pēc Rīgas HES turbīnu apturēšanas. Atbildīgais par zveju – zivju audzētavas “Dole“ vadītājs Aivars Ignatovs. T.29468110
Ventā Ventspils novadā vaislas zivju nozveju veiks zvejnieku saimniecība “Dunduri” ar zvejas tīkliem, kuru kopējais garums 300 m. Zvejas laiks - 45 zvejas dienas no 1.oktobra līdz brīdim, kamēr noķerti nepieciešamie 95 gab. lašu un 110 gab. taimiņu vaislinieki, bet ne ilgāk kā līdz 30. novembrim. Atbildīgais par zveju - zivju audzētavas “Pelči” vadītājs Valdis Plaudis. t.26142500
Zveja Gaujā Gaujas populācijas lašu ikru un taimiņu vaislinieku piegādē z/a “Kārļi” ar nodaļu “Brasla” plānota Carnikavas novadā ar vienu zivju murdu un diviem zivju tīkliem (200 m) un pārmaiņus (atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem) Ādažu, Krimuldas, Pārgaujas un Līgatnes novados ar vienu zivju murdu un 2 zivju tīkliem (200 m). Zveja ar tīkliem plānota ne vairāk kā 25 zvejas dienas.
Vaislinieku nozveja Ādažu novadā uzsākta 1.oktobrī un ilgs līdz brīdim, kamēr tiks noķerti visi nepieciešamie 80 gab. laša un 40 gab. taimiņa vaislinieki, bet ne ilgāk kā līdz 30. novembrim. Carnikavas novadā zveju veiks sia “Leste”, bet par zveju Ādažu, Krimuldas, Pārgaujas un Līgatnes novados – izsludināta atkārtota iepirkuma procedūra un vaislinieku zveja tiks uzsākta pēc līguma noslēgšanas un zvejas licences saņemšanas. Atbildīgais par zveju – zivju audzētavas “Kārļi “ vadītājs Jānis Balodis. T.29299548
Braslas upē pie zivju audzētavas “Brasla” zveja ar vienu zivju murdu tiks uzsākta 1.oktobrī ilgs līdz līdz brīdim, kamēr tiks noķerti visi nepieciešamie 210 gab. taimiņa vaislinieki, bet ne ilgāk, kā līdz 30. novembrim. Zveju veiks z/i “Bior” zivju audzētavas “Brasla” darbinieki. Atbildīgais par zveju – zivju audzētavas “Kārļi “ ar nodaļu “Brasla”vadītājs Jānis Balodis. T.29299548
Pirmo reizi, eksperimentālā veidā vaislas zivju nozvejai, šogad Institūts plāno pielietot elektrozvejas metodi. Elektrozveja ieplānota Gaujā no Pārgaujas novada robežas ar Cēsu un Amatas novadiem – līdz Carnikavas novadam. Elektrozveju tiek plānots veikt 7zvejas dienas, laika periodā no 22. oktobra līdz 30.novembrim. Elektrozveju veiks z/i “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieki un z/a “Kārļi” ar nodaļu “Brasla” darbinieki.
Pirms plānotās zvejas dienas atbildīgais par zveju nosūtīs informāciju un aicinās tajā piedalīties VVD inspektorus un to pašvaldību pārstāvjus, kuru teritorijā konkrētajā dienā notiks vaislas zivju nozveja. Atbildīgais par zveju – zivju audzētavas “Kārļi “ar nodaļu “Brasla”vadītājs Jānis Balodis. T.29299548