Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
CopesLietas.lv | 12.novembris 2020, 12:55 | 1 komentārs | 2613 skatījumi

Turpinās zivju resursu pavairošana Latvijas ezeros

9. novembrī Daugavpils novada Vīragnas ezerā tika ielaisti 12 000 zandartu zivju mazuļi. Pasākums norisinājās ar Valsts zivju fonda atbalstu zivju pavairošanas projekta ietvaros.

Mērķis ir uzlabot Vīragnas ezera ihtioloģisko stāvokli un pievilcību makšķerniekiem. Tas tiek darīts, palielinot zandartu skaitu ezerā. Plēsīgo zivju populācijas pieaugšana uzlabos ezera ekoloģisko stāvokli un faunu.

Iepriekš Vīragnas ezera zivju resursi jau tika papildināti – 2017. gadā tika ielaisti 12 000 līdaku mazuļi, savukārt 2018. gadā līdzīgs skaits zandartu.

Zivju mazuļi tika iegādāti akreditētā zivjaudzētavā. Pirms palaist mazuļus, desmit no tiem tika nosvērti ar kontrolsvariem. Vēlāk lielajās tvertnēs salēja ūdeni, un pa daļām ievietoja mazuļus, noteicot zivju kopējo skaitu.

”Ezeros, kuros papildinām zivju resursus, iepriekš tika veikti pētījumi. Arī Vīragnas ezerā 2020. gadā tika veikts pētījums par zivīm. Zinātnieki, balstoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādāja zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus, kuri nosaka kādas zivis, kādā daudzumā laist ezerā,” skaidro Daugavpils novada domes Vides pārvaldības speciālists ezeru apsaimniekošanā Valērijs Ašķeļaņecs.

Lai process noritētu sekmīgi ir nepieciešama vairāku uzraugošo institūciju klātesamība – šo darbu veica kā Daugavpils novada domes Vides pārvaldības speciālists ezeru apsaimniekošanā, tā arī Valsts vides dienesta zivju inspektors un PVD pārstāvis.

Pēc speciālistu teiktā, labākā ūdens temperatūra zivju mazuļu palaišanai ir 8-10 grādi. Ja ūdens ir siltāks, tad mazuļiem samazinās dzīvotspēja, un to zivju skaits, kuras atceļos līdz ezeram, jo jāņem vērā arī transportēšanu, būs mazāks.

”Šogad ir tāda situācija izveidojusies dabā, ka ir ļoti silts rudens, tādēļ ir nedaudz vēlāks laiks, kurā ūdens atdziest līdz noteiktai temperatūrai, kad tās zivis var laist. Ūdens aukstuma temperatūras rādītāji ir aizkavējušies aptuveni uz mēnesi,” skaidro Valērijs.

Vīragnas ezers Daugavpils novadā ir nozīmīgs tūrisma un makšķerēšanas objekts, jo tā krastā izvietota atpūtas bāze. Ezers ir pieejams un interesants makšķerniekiem, kuri iegādājas makšķerēšanas licences. Pēc projekta īstenošanas, makšķerniekiem tuvākajos gados būs iespēja noķert jau izaugušus zandartus.

Projekta kopējās izmaksas: 3600 eiro, no tiem 89% apmaksā zivju fonds, savukārt 11% licencētās makšķerēšanas organizētājs.

Zivis laidīs arī Smiļgiņa ezerā

Līdzīga projekta ietvaros zivju resursus papildinās arī Smiļģiņa ezerā netālu no Silenes. Ezeru tiek plānots papildināt ar 5 000 vienvasaras līdaku mazuļiem. Projekta īstenošana nepieciešama, jo ezerā vismaz pēdējās desmitgadēs nav ielaisti plēsīgo zivju mazuļi un ezera ihtiofauna ir noplicināta.

Plēsīgo zivju populācijas stāvoklis ir nozīmīgs ezera kopējā ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanā. Smiļģiņa ezers Daugavpils novadā ir nozīmīgs kā pierobežas ezers, kurā ir pieejama licencētā makšķerēšana.

Autors un foto: Dainis Bitiņš

Krāslavas novada dome 2020.gadā turpināja iesākto darbu zivju resursu aizsardzības un zivju resursu pavairošanas un atražošanas jomā. Ar Zivju fonda atbalstu ir īstenoti trīs projekti par kopējo summu EUR 20 480.00, t.sk. Zivju fonda piešķirtais finansējums – EUR 17 979.40, pašvaldības līdzfinansējums – EUR 2 500.60.

Projektu ietvaros ir veikta aprīkojuma un zivju mazuļu iegāde un ielaišana ūdenstilpnēs. Par piešķirto finansējumu ir iegādāts kvadricikls (CF1000AU), gumijas laiva (DULKAN RIB 320) un laivas piekabe (BRENTEX BREN470B), Lejas ezerā ir ielaisti 15 000 zandarta mazuļi, bet Cārmaņa ezerā – 11 200 zandarta mazuļi.

Andris Rukmans / Krāslavas novada dome

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(2 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[1] Komentāri | dilst | aug
 
badapiicka

Forši, protams. Vienīgi tā ielaišana... Nevaru apgalvot detaļās, tur ne viss process redzams, bet es pat par pāris ebrejiem pirktas parastas akvārija zivtiņas savos akvārijos laižu rūpīgāk. Viņi tos zanderēnus vispār aklimatizēja? Jeb atveda, pienesa un salēja ūdenī kā nu prata? Kvalitatīva aklimatizācija nodrošina lielāku izdzīvojušo skaitu, veiksmīgāku iedzīvošanos jaunajā vidē, bet tur pāris kadros jau valstījās ar baltiem vēderiem... Simtiņu, divus var norakstīt- zanders nav karūsa, kas var pusskābekļa grāvī plunčāties.

14.11.20 Atbildēt | Ziņot 1
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager