Pārtrauc licenču tirdzniecību Salacā II

Šodien CL redakcijā saņēmām šādu vēstuli (citēta pilnībā):

Labdien, makšķernieki!

Ņemot vērā šī brīža ažiotāžu par spiningošanu un mušiņmakšķerēšanu Salacas upes II posmā, vēlamies sniegt savu skaidrojumu.

Sāksim ar nelielu ieskatu licencētās makšķerēšanas organizēšanā Salacā Alojas novada administratīvajā teritorijā. Kā jau visiem tas ir zināms, tad Salacā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ar makšķerēšanu drīkst nodarboties tikai tad, ja tiek organizēta licencētā makšķerēšana. Tieši šādam nolūkam 2007. gadā tika izveidota Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju makšķernieku biedrība “Ūdensroze”, kura līdz šim brīdim nodrošina licencētās makšķerēšanas organizēšanu Salacā. Licencētā makšķerēšana II posmā, līdzīgi kā Mazsalacas un Burtnieku novados, netiek organizēta prioritāri lašu un taimiņu makšķerēšanai, kā tas ir Salacgrīvas novada I posmā, bet gan vispārīgu makšķerēšanas iespēju nodrošināšanai Salacā gan uz “baltajām”, gan plēsīgajām un migrējošajām zivīm.

Salacas II posmā licencētā makšķerēšana tiek organizēta atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem līdz ar to nedz pašvaldība, nedz biedrība nav vienpersoniski izdevusi saistošos noteikumus – spēkā esošais nolikums saskaņots Zemkopības ministrijā, institūtā BIOR, Valsts vides dienestā un Dabas aizsardzības pārvaldē. Esošais nolikums ir spēkā jau trešo gadu, un līdz šim brīdim, ieskaitot 2019./2020. gada bez ledus ziemu, nav novērota šāda makšķernieku klātesamība rudens pusē, tieši uz lašu un taimiņu makšķerēšanu, esam izbrīnīti par šādu aktivitāti. Ir grūti noskatīties uz to, ka Salaca publiskajā vidē šogad galvenokārt tiek pieminēta negatīvā zīmē.

Lai ierobežotu makšķernieku skaitu pie upes, esam slēguši gan vienas dienas, gan gada licenču tirdzniecību, līdz ar to ierobežojot visa veida makšķerēšana Salacas upē, ne tikai spiningošanu un mušiņmakšķerēšanu. Pašlaik aktīvas ir tikai iepriekš iegādātās gada licences.

Ar cieņu, Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju makšķernieku biedrība “Ūdensroze”"

-------------------------------

Redakcijas piebilde. Jāprecizē, ka patiešām, Salacas posmā, kas atrodas Alojas novadā un kuru apsaimnieko makšķernieku biedrība “Ūdensroze”, pēc spēkā esošā nolikuma makšķerēšana, tai skaitā spiningošana un mušiņmakšķerēšana, nav aizliegta visa gada garumā. Tiesa, makšķerēšanas noteikumi neļauj paturēt noķerto lasi un taimiņu, tomēr cope noķer&atlaid režīmā aizliegta nav. Novads, biedrība, Zemkopības Ministrijas Zivsaimniecības departaments un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR ir acīmredzami paļāvušies uz makšķernieku godaprātu, kad šo nolikumu apstiprināja pirms trim gadiem. Sarunā ar CL, BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups gan pieļāva, ka tā visticamāk ir vienkārši cilvēciska kļūda, nepamanot spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas aizlieguma trūkumu lašu nārsta periodā konkrētajā nolikumā.

Tā vai citādi, Latvija ir fantastiska vieta uz globālā fona, atļaujot lašu copi savā indeksupē nārsta laikā. Turklāt tas notiek tad, kad lašu populācija, spriežot pēc no upes izgājušo smoltu daudzuma, ir apdraudēta. Tik apdraudēta, ka nācās ieviest copes ierobežojumu septembrī pārdesmit kilometrus pa straumi zemāk – posmā Salaca I.

Spriežot pēc soctīklos izskanējušās informācijas, lašu cope Salacā II ne vienmēr notiek noķer&atlaid režīmā. Turpat netrūkstot arī cemmerētaju, kas apzināti cenšas aizķert nārstojošos lašus berzes vietās. Kamēr cemmerēšana joprojām noteikumos nav kaut cik jēdzīgi definēta, inspektoru iespējas legāli cīnīties pret šādiem cemmerētājiem ir tikai notverot viņus ar “lielo lomu”.

Interesants ir arī aspekts, ka spiningotāji, kas neņemot vērā elementāras ētikas normas, it kā legāli makšķerē šajā upes posmā, ir kaut cik padzenājuši minētos cemmerētājus un, visticamāk, arī citu veidu maluzvejniekus. Kā zināms, tieši makšķernieks ir vislabākais ierocis cīņā pret maluzvejniecību, kas arī šajā reizē paradoksālā kārtā ir pierādījies.

Lai nu kā, vienas dienas licenču tirdzniecību biedrība “Udensrozes” ir apturējusi. Tomēr gada licenču īpašniekiem līdz pat 31.decembrim nav liegts netraucēti turpināt spiningot Salacā Alojas novadā. Un šādu licenču skaits nemaz nav tik mazs – spriežot pēc nolikuma kopumā biedrībai atļauts izsniegt 400 šādu licenču, ieskaitot bērnu un pensionāru bezmaksas licences.

Tādēļ, lai kaut cik ierobežotu lašu copi, kas kļūdainā veidā šobrīd ir likumīga, “Udensrozes” un “CopesLietas” aicina visus dabas draugus doties pastaigā gar upi un aprunāties no sirds par ētikas tēmu ar katru, kas šajās dienās tur nodarbojas ar lašu un taimiņu copi. Varbūt tādā veidā vismaz nedaudz izdosies pasargāt netraucētu lašu nārstu.