Riņķa metiens itāļu stilā

Mācoties mušiņmakšķerēšanas tehniku, jebkurš skolotājs norādīs, ka atpakaļmetiens ir kritiski svarīga tās sastāvdaļa, bez kura nevar izdoties pilnvērtīgs metiens uz priekšu. Tomēr reālajā dzīvē bieži gadās situācijas, kad metienam atpakaļ vienkārši nav vietas. Piemēram, gar krastu ir noauguši koki vai krūmi, kas neļauj izdarīt atpakaļmetienu tā klasiskajā izpratnē. Šādās situācijās palīdzēs metiens, ko Itāļu kastinga stilā sauc par Nogriezto metienu vai Riņķa metienu.

Riņķa metiens visbiežāk tiek izpildīts, makšķerējot šķērsām straumei, kad pats makšķernieks ir vienā upes pusē, bet mērķa zivs – otrā. Copējot ar sauso mušu, šādas situācijas gadās bieži. Ja makšķerniekam aizmugurē ir koki vai kādi citi šķēršļi, Riņķa metiens ir vienīgā iespēja.

Paskatīsimies uz šī metiena dinamiku. Sākums ir līdzīgs kā Spirāles metienam. Pirmais ir pacelt mušu gaisā uzmetot lielu spirāli gaisā pretēji pulksteņa rādītāja virzienam tā, lai tās noslēgumā līderis nolaistos ūdenī blakus makšķerniekam. Šāds ūdenī guļošs līderis tiek saukts par enkuru un ir labi pazīstams lašu makšķerniekiem, kas strādā ar divrocīgo kātu. Tomēr itāļu stila gadījumā, kad lietojam vienroci un sauso mušu, ir vairākas atšķirības no divrocīgās spey tehnikas.

Kad līderis ir nogūlies blakus makšķerniekam orientēts metiena virzienā, auklai aiz makšķernieka muguras ir jāveido D-cilpa. Pilnīgi bez nekādas apstāšanās spirāli veidojošā rokas kustība pāriet metiena kustībā. Metiena uz priekšu laikā kāts kustas horizontālā vai mazliet augšup vērstā plaknē. Kāta kustība sākas no samērā zemas pozīcijas un tās pirmā daļa notiek kāta resnajam galam kustoties uz priekšu līdz brīdim, kad tas jau ir šķērsojis vietu, kur atrodas makšķernieka gurns. Šīs kustības laikā, kad kāta spice un aukla itkā velkas līdzi uz priekšu pavērstajam strupajam galam, tiek uzlādēta kāta apakšējā daļa. To nav iespējams izdarīt, ja metiens tiek izpildīts tikai strādājot ar kāta spici. Spicīte šajā metienā tiek izmantota tikai lai piešķirtu mušai un auklai lidojuma virzienu uz mērķi. Metiena noslēdzošajā fāzē, jeb Šāvienā kāts tiek papildus virzīts uz priekšu iztaisnojot roku elkonī. Spice Šāvienā kustas uz priekšu un arī augšup, piepaceļot auklu augstāk virs ūdens – līdzīgi kā tas notiek Pilnībā zem Spices metiena noslēdzošajā fāzē. Līdzīgi notiek arī delnas rotācija noslēdzošajā fāzē – metiena beigās spole ir vērsta uz leju, kamēr tā sākumā, kad veidojās D-cilpa, spole bija vērsta horizontāli.

Ar enkura izveidoto spriegumu saķerē ar ūdeni nepietiek, lai veiktu kaut cik pilnvērtīgu metienu uz priekšu, tādēļ ļoti svarīgs ir ievilciens ar kreiso roku. Tas tiek izpildīts Šāviena laikā, tomēr arī visā iepriekšējā fāzē kreisajai rokai jārūpējas, lai aukla būtu nostiepta. Ja viss izdosies pareizi, aukla lidos uz priekšu lielā ātrumā pat pie nosacījuma, ja aizmugurē nav bijusi vieta pietiekošam atpakaļmetienam. Panākuma pamatā ir konstants un nemainīgs auklas nostiepums, kas sākas spirāles laikā un turpinās mirklī, kad ir izveidojies enkurs. Auklai, veidojot D cilpu, ir atļauts būt aiz makšķernieka muguras vien dažus centimetrus, jo spirāles beigās kāta spicīte novirzās nedaudz atpakaļ.

Atgādināsim, ka itāļu kastinga stilam tiek izmantoti īsi, parasti septiņarpus pēdas gari kāti ar ātru, bet progresīvu akciju. Pēdējā nozīmē to, ka kāts lokās ne tikai tā augšējā spices daļā, bet gan visā savā garumā, līdz pat rokturim. Tieši šī resnā kāta daļa, kuru uzlādēt ir nepieciešams metiena uz priekšu pirmajā pusē, ir šī metiena panākuma garants. Ja kāts ir pārāk ciets un nelokās tā resnajā galā, šo metienu izpildīt būs daudz sarežģītāk.