Klāt jaunās CopesLietas

Adventes svecīšu gaismā tapis, šis numurs izdevās nedaudz nostalģisks. Juris Bogdanovičs atcerējās savu 33 gadus veco alatas rekordu, Indulis Āboltiņš savas Burtnieka milzu līdakas, bet Atis Jansons – Usmas maģiskos saullēktus ar raudām un brekšiem. Vai tiešām visa tā copes padarīšana vairāk saistās ar patīkamu atmiņu pārcilāšanu nekā aizraujošām un adrenalīna bagātām dienām mūslaikos?

Nākotni nevar būvēt, laiku pa laikam nepaskatoties atpakaļ. Ņemsim kaut vai to pašu Jura alatas rekordu, kas noķerts Gaujas augštecē. Kādu dienu kāds paņems kalkulatoru un sarēķinās, ka viena tāda alata dod vairāk jēgas tautsaimniecībai, nekā visi tur sabūvētie hesi kopā ņemti. Nonesīs tos visus tāpat, kā to jau dara igauņi.

Mums pašiem arī derētu šad tad palūkoties atpakaļ. Atcerēties, kādu prieku deva pirmā noķertā karūsa, pirmā līdaka. Braukt pie ūdens vien tādēļ, lai izbaudītu tā maģisko spēku austošās saules miglā, smeltos enerģiju un veselību. Zivis ne vienmēr ir obligātas.

Ja nu tomēr ir, tad Jānim Briedim šomēnes izrādījās piedurknē vēl pāris vērtīgi noslēpumi, ko atklāt. Tie palīdzēs noķert tad, kad neķeras. Māris Klauze atklāja savas foreļcopes emociju gammas niansētākās stīgas. Savukārt Mārtiņš Babris iebrauca multu tēmā. Iebrauca tik dziļi, ka žurnāla redakcijai nācās iedarbināt apslēptās smadzeņu rezerves, lai vismaz kaut ko saprastu. Būs arī tev ko pakustināt pelēkās šūniņas garos ziemas vakaros. Kas zina, varbūt ir laiks palūkoties multa virzienā? Kaut vai tādēļ, lai izjustu to baudu, ko sniedz tāda cope.

No ūdeņiem šomēnes mēs ne tikai pa Burtnieku bet arī pa Kurzemi – Liepāja, Bārta, Usma. No otras puses –palūkosimies arī ārpus Latvijas un pameklēsim kādas izcili perspektīvas lielo Atlantijas lašu vietas. Par lohu copi mēs nerakstīsim, bet spožs, tikko no jūras ienācis taimiņš vai lasis – tā ir tēma, kas uzsit asinis pat miroņiem.

Ir mums arī dažas labas ziņas šai priekšsvētku laikā. Līgatnē uzbūvēts zivju ceļš. Rīvas analogs arī savests kārtībā. Salacā II ļoti operatīvi izlabota cilvēciskā kļūda un apstiprinātas attiecīgas izmaiņas nolikumā. Burtniekā pieņemts Zālamana lēmums. Neskaitāmos ezeros ielaisti zivju mazuļi. Veči kopā ar BIOR sākuši pētīt mūsu zandartu – kā tas pareizāk atlaižams un vai izdzīvo pēc fīzinga. Baļotes ezers, kurā tīklu nav jau sen, kļuvis pavisam pieprasīts – nākamgad tajā notiks veseli divi Lietuvas čempionāta posmi, bet mūsējie rīkos vēl nebijuša mēroga starptautiskus mačus – Baltic Carp Cahllange 2021. Un arī tas ir tikai iesildīšanās pasākums, jo pats galvenais – esam oficiāli pieteikuši savu vēlmi Baļotē rīkot Pasaules Čempionātu.

Tomēr tas viss ir pupu mizas salīdzinājumā ar to, ka šo gadu varam noslēgt ar veseliem diviem jauniem valsts rekordiem. Pilnīgi oficiāli – mums ir jauns rekords sudrabkarūsai un jauns – jūras forelei jeb taimiņam. Ir mums ūdeņos zivis, ir. Jāprot tik atrast. Jāmeklē. Jāstrādā. Un jābaro karma. Arī par tās barošanu šajā numurā.