Kam domāti veideri?

Latviski būtu brienambikses. Varbūt tev liekas, ka tas ir tikai zvērināto forelistu aksesuārs, jo viņi brien pa ūdeni tur, kur pa krastu nemaz nevar paiet? Vai tikai lašu mušotājiem domāts tērps, jo viņi nemaz neprot iemest, neiekāpuši ūdenī? Ne tikai. Veideri ir jāvelk kājās katram, kas dodas lašu vai taimiņu copē. Salaca, Gauja, Venta vai jebkura cita upe. Un ne jau tādēļ, lai varētu iemest tuvāk laša stāvvietai.

Lašu mūsu upēs ir maz. Dažās upēs pat ļoti maz. Tie ir jāsaudzē. Lielākā daļa makšķernieku to saprot. Priekš tiem, kas nesaprot, ir uzrakstīts likums un licencētās makšķerēšanas noteikumi. Tie atļauj spiningot un mušot, bet nosaka, ka lasi lomā paturēt nedrīkst. Mērķis noteikt aizliegumu paturēt lomā lasi it kā būtu saprotams – lai saglabātu niecīgo šo zivju populāciju. Diemžēl starp mums joprojām ir strīpa copmaņu, kam šis mērķis liekas stulbs un bezjēdzīgs. Ja jau nevar paturēt lasi lomā – ok, viņi nepaturēs, sods ir liels, ja inspektors noķers. Par visu pārējo likumā nekas nav teikts un tātad uz šiem kungiem neattiecas.

Bet likumā nav pateikts lūk, kas. “Nedrīkst paturēt lomā” – tas nozīmē saudzīgi jāatlaiž. Saudzīgi nozīmē tā, lai lasim iespējas izdzīvot būtu MAKSIMĀLAS. Lasis pēc nārsta ir ļoti vārgs. Ilgstoša cīņa ar makšķernieku to nogurdina gandrīz līdz nāvei. Tas, kas ar zivi tiek darīts pēc noķeršanas, ir izšķirošais – dzīvos lasis tālāk vai nomirs kaut kur krūmājā.

Lasi, sevišķi negatīvā gaisa temperatūrā, nevajag celt ārā no ūdens vairāk par pāris sekundēm. Pāris sekundes nozīmē pāris sekundes nevis pāris minūtes! Kad gaisa temperatūra ir zem nulles, lasim pēc izcelšanas no ūdens (kura temperatūra ir virs nulles) strauji sāk sasalt acis un žaunas. Tas ir vien dažu sekunžu jautājums, un lasis zaudē redzi. Vēl pēc brīža tas zaudē spēju elpot. Cik strauji aizsalst slapji makšķerkāta gredzeni, sasalst cieta no ūdens izvilkta pītā aukla? Tikpat strauji sasalst lasim acis. Loģiski, ka jo zemāka temperatūra, jo ātrāk šis process notiek. Mīnus 18 grādos tās tiešām ir pāris sekundes.

Ko darīt makšķerniekam, kas mīnus grādos tomēr grib makšķerēt Salacā, Gaujā vai jebkurā citā lašupē? Kā atbrīvot no āķa zivi, varbūt ātri nofotografēties? Kas reizi to mēģinājis, sapratīs – ir tikai un vienīgi viens ceļš – pašam makšķerniekam kāpt ūdenī, tur pabeigt zivs izvadīšanu, tur noķert to aiz astes vai vēl labāk – sačokā, tur, joprojām neceļot zivi ārā no ūdens, atbrīvot to no āķa un pēc iespējas ātri atlaist atpakaļ. Ja nu tomēr ļoti gribas fotografēties (varbūt kādreiz var iztikt?) visa aparatūra ir jāuzstāda un jāsagatavo turot zivi ūdenī, un tikai uz to vienu foto mirkli izceļot lasi ārā no ūdens. Un jā, visa šī uztveršanas un fotografēšanās procedūra ir veicama tikai un vienīgi slapjām un kailām rokām – no siltiem sausiem cimdiem lasim tiks bojāta aizsargājošā gļotāda, saskares vietās paliks rētas, iekļūs infekcija ar visu sekojošo.

Tātad veideri kājās un kāpt ūdenī? Nav cita varianta, kā izpildīt visu šo procedūru, kā tikai iekāpjot ūdenī. Ak tev ir bail, varenais lašu ķērāj? Ūdens auksts, straume liela, dziļums pie ledus malas nesaprotams? Noslīkt negribas, mamma gaida? Tad sēdi mājās, diženais lašu matador! Ja nespēj pilnvērtīgi izpildīt kvalitatīvu atlaišanas procesu, tev nav vietas pie lašupes.

A. Rudzinskis