Kā uzvarēt nogurumu copes laikā

Katrs, kurš kaut reizi izmēģinājis sevi makšķerēšanas sportā, zina, ka tā nav nekāda dzeršana gumijas zābakos. Tomēr dažos aspektos daudzi no mums pret to izturas tāpat kā pret jauku laika pavadīšanu brīvā dabā. Nepiekrīti? Pastāsti, ko tu ēd sacensību laikā!

Par kulta seriālu jau kļuvušajā Fly VS Jerk čaļi pārsimts noķertās līdakas dienā atšķaida ar aukstiem hotdogiem. Citi nepakautrējas savā 200 ZS laivā uzstādīt grilu un uzcept aromātiskus hamburgerus, papildinātus ar krietnu porciju dārzeņu un kečupa. Profesionāļi? Nea.

Viņš piezagsies nemanot

Makšķerēšana, neapšaubāmi, ir fiziska nodarbe. Kādam tā nozīmē simts izurbtu āliņģu dienā (kad ir kur urbt), citam tūkstoti metienu ar 200 g smagu mānekli, citam neskaitāmus nokāpelētus kilometrus pa stāviem upju krastiem un akmeņiem. Tas viss prasa enerģiju. Gada aukstajos mēnešos, kad temperatūra noslīd zem komforta līmeņa, ķermenim ir jāražo vairāk siltuma. Tas arī prasa enerģiju. Karstā laikā ķermenim ir jānodarbojas ar sevis dzesēšanu, kas prasa vēl vairāk enerģijas!

Kas notiek, kad enerģijas rezerves sāk izsīkt? Iestājas nogurums. Nogurums nozīmē ne to, ka mums vairs nav spēka paairēt vai sāk sāpēt pleci no spininga vicināšanas. Pirmās pazīmes parādās jau daudz agrāk, tikai mēs tās ne vienmēr saistām ar nogurumu. Realitātē nogurums pirmām kārtām iedarbojas uz smadzenēm. Mēs kļūstam neuzmanīgi. Kaut kur paslīd kāja, kaut kur aizķeras āķis, kaut kas apgāžas – tas visbiežāk ir noguruma iespaidā. Samazinās metienu precizitāte, zūd tehnika. Mēs sākam pieņemt nepareizus, neveiksmīgus lēmumus, kļūdīties atbildīgos mirkļos, piemēram, izvadot trofejas izmēra zivi. Arī tas ir nogurums. Paanalizē sevi pats!

Tu teiksi – tas taču pieder pie lietas! Patīkams nogurums pēc svaigā gaisā pavadītas dienas ir tas, par ko mēs sapņojam visas piecas darbadienas katru nedēļu! Kas var būt labāks kā atjaunot spēkus pirtī pēc upes krastā nošancētas dienas? Tā tiešām ir, un pie tā arī varētu palikt, ja vien ne divas nianses.

Pirmā – traumu risks. Viens neuzmanīgs solis, lieka kustība, aizmirsās paskatīties – un nelaime klāt. Patīkami? Diez vai. Vainīgs nogurums? Visbiežāk.

Otrais, vēl svarīgākais, – copes rezultāts. Arvien mazāk mūsu vidū ir čaļu, kas nesapņo kļūt par pasaules vai valsts, vai vismaz vietējā novada čempioniem. Nu vismaz neiekrist ar seju dubļos uzņēmuma rīkotajos draudzības mačos. Sacensību gars mūsos ir iešūts no bērnības, mums ir jāspēj pierādīt savu varēšanu vienmēr un visur. Nogurums aizšķērso ceļu uz augstu sportisko rezultātu.

Ielūrēsim kaimiņu dārzā

Dažreiz ir vērts paskatīties apkārt, salīdzināt sevi ar citiem. Makšķerēšanas sports pilnīgi noteikti nav sprints. Jo īpaši, ja pierēķina klāt visu procesu, kas ir pirms un pēc. Makšķerēšana ir reāls izturības pasākums gan fiziskā, gan mentālā ziņā. Ja meklē līdzības, tad kaut kas tuvs mums ir ar profesionālo šosejas riteņbraukšanu. To, kuru mēs pazīstam pēc Tour de France. Abos gadījumos slodze ir daudzu (5–10) stundu garumā ar atsevišķiem kāpumiem un kritumiem. Abos gadījumos katra neuzmanība var beigties nelāgi, un abos gadījumos ir būtiski spēt saglabāt pietiekamu enerģijas līmeni visā pasākuma laikā un beigās vēl būt gatavam finiša spurtam.

Intereses pēc paskatīsimies, ko un kā ēd riteņbraucēji. Pilnīgi noteikti mums nav jāpārņem visi simts procenti un nu noteikti nav jādomā par Lensu Ārmstrongu, iespējams, lielāko dopinga “zvaigzni” profesionālajā riteņbraukšanā. Runa ir par pavisam vienkāršām, pašsaprotamām lietām, par kurām vienkārši neaizdomājamies vai aizmirstam.

Slāpes nav draugs

Pirmais un pats svarīgākais uztura elements ir ūdens. Jā, tieši ķermeņa dehidrācija, kas rodas ūdens trūkuma gadījumā, ir pirmais un būtiskākais noguruma cēlonis. Ūdens trūkuma rezultātā lēnāki kļūst visi ķīmiskie procesi organismā, un to mēs sajūtam gan muskuļos, gan smadzenēs. Tāpēc šķidruma uzņemšana ir galvenais, par ko būtu jāatceras. Turklāt pie šķidruma šajā gadījumā nevar pieskaitīt kafiju un kur nu vēl šņabi – tie abi divi ir dehidrējoši elementi, un, tos lietojot, papildus ir jādzer vēl vairāk ūdens.

Cik daudz un cik bieži būtu jādzer? Tas tiešām ir individuāli, bet ir pāris pazīmes, pēc kā orientēties.

Pirmā – urīna krāsa. Ja tas ir gaiši dzeltenā salmu tonī – viss kārtībā. Jo tas ir tumšāks, jo lielāks ūdens trūkums. Otra pazīme – visparastākās slāpes. Ja tu tās jūti, tātad organisms signalizē, ka tam pietrūkst šķidruma. Bēda ir tajā, ka brīdī, kad sajūtam slāpes, šķidruma trūkums jau ir fakts. Tāpēc pareizais piegājiens ir padzerties pa pāris malkiem reizi 15–20 minūtēs, vēl pirms ir sācis slāpt. Plus dūšīgi padzerties no rīta un pirms aktivitātēm.

Protams, mēs visi esam cilvēki, un copes laikā par ūdens dzeršanu nevienam īpaši domāt negribas. Risinājums ir vismaz kaut kur acu priekšā nolikta ūdens pudele vai – ekstrēmos gadījumos – telefonā iestatīts atgādinājums. Ar laiku regulārai ūdens pudeles cilāšanai būtu jākļūst par paradumu, tāpat kā elpošanai un acu mirkšķināšanai.

Kur meklēt spēku

Tomēr no ūdens organisms enerģiju negūst, tas tikai palīdz tās transportēšanā no viena orgāna uz otru. Enerģiju mēs gūstam no ēdiena – tas droši vien ir skaidrs visiem. Tomēr ne visiem ir skaidrs, ka ļoti daudzi ēdieni mūsu enerģijas rezerves ne tikai nepapildina, bet bieži vien tieši otrādi – vēl vairāk veicina nogurumu. Tāpēc tu nekad neieraudzīsi Tour de France dalībniekus uz velosipēda graužam burkānus un štopējot rupjmaizi ar speķi.

Enerģiju mūsu organisms gūst no ogļhidrātiem. To galvenais avots ir graudaugi. Tātad tie ir miltu ēdieni, maize, makaroni, rīsi, pārslas. Otrs ogļhidrātu avots ir visparastākais cukurs. Tātad visādi saldumi. Arī kartupeļi un, protams, banāni. Riteņbraucēji gandrīz vienmēr braucienā ņem līdzi banānus – tie ļoti ātri vēderā pārvēršas lietderīgā enerģijā. Tikai jāizvēlas labi nogatavojušies banāni ar brūniem punktiņiem vai plankumiem uz mizas, pusgatavi tikai aizštopēs vēderu.

Starp citu, daži ogļhidrāti gremojas ātrāk un daži ilgāk. Ja copes vidū apēdīsi pieklājīgu makaronu porciju, enerģijas pieplūdumu jutīsi tikai tad, kad saule jau būs norietējusi. Vēl negatīvāks iespaids būs no gaļas un dārzeņiem – to apēšana nozīmēs ne tikai nulles ieguvumu patukšotajām rezervēm, bet vēl sliktāk – to gremošanai organisms paņems enerģiju nost no jau tā necilajiem krājumiem. Tieši tāpēc pēc tādas maltītes mūs nereti velk uz miegu.

Kāds ēdiens uzlādē

Bet ko tad īsti ēst aktīvas darbošanās laikā? Šis nu ir ļoti individuāls jautājums. Katrā ziņā vajag ēst to, kas garšo. Negaršīgs ēdiens visbiežāk arī paliek nenotiesāts somā vai kabatā.

Baltmaize ar ievārījumu, cepumi, auzu pārslu batoniņi, rīsu maizītes – tās ir populārākās uzkodas, ko lieto riteņbraucēji un kas dos spēku arī mums.

Jau pieminētie banāni, arī dažādi žāvēti augļi.

Mazliet dārgāki būs enerģijas batoniņi, kas nopērkami sporta veikalos. Tajos nav nekā slikta vai ķīmiska, tieši otrādi – no dabiskām izejvielām ir izvēlētas tās, kas visātrāk sagremojas un dod lielāko enerģijas porciju. Garšas ir ļoti dažādas, tāpēc iesaku izmēģināt vairākas un atrast sev piemērotākās.

Sporta veikalos var atrast arī enerģijas želejas. To iedarbība ir vēl ātrāka, toties īslaicīga. Mūsu gadījumā tās būtu lietojamas ārkārtas gadījumos, kad esam aizmirsuši par ēšanu un nogurums ir sasniedzis kritisko līmeni, bet līdz finišam vēl gabals. Vai arī pirms ļoti intensīvas darbības posma, piemēram, foreļu makšķerniekiem dīķos. Želejām parasti nav nepieciešams neko uzdzert, tās ir vieglas un kompaktas, un vismaz kā pēdējās rezerves risinājumam tām vajadzētu būt līdzi vienmēr.

Kafija – vēl viens riteņbraucēju iecienīts kārums. Visdažādākajos veidos tā tiek patērēta ļoti pieklājīgā daudzumā. Kofeīns ne tikai padara mūs možākus, bet arī atmodina snaudošās rezerves, padara mūsu kustības ātrākas, veiklākas, koordinētākas. Simtprocentīgs riteņbraucēju standarts ir enerģijas želeja ar kofeīnu 5–10 minūtes pirms finiša spurta.

Bundžiņa kolas – pēdējais variants, kuru objektivitātes dēļ nevar nepieminēt. Tajā ir viss nepieciešamais, turklāt milzīgā daudzumā – šķidrums, cukurs un kofeīns. Reizēs, kad rokas un kājas vairs nekustas nemaz un gulēšana ir vienīgais, uz ko nesas prāts, bundžiņa kolas spēj darīt brīnumus. Labāk gan tomēr ir līdz šādai situācijai nenonākt.

Pabeidzot tēmu, vēlreiz jāuzsver – mūsu organismi ir ļoti atšķirīgi, un šeit es iezīmēju tikai galvenās līnijas. Īsto ēšanas sistēmu katram vajadzētu izstrādāt pašam, paanalizējot to, kas un kad ir apēsts un kā tas ir ietekmējis pašsajūtu un rezultātus.

Vienkārša un efektīva ēšanas sistēma aktīvas copes dienai

1. solis – sātīga maltīte iepriekšējā vakarā. Tajā var būt iekļauti gan dārzeņi, gan zivs vai gaļa, tomēr obligāti vajadzētu apēst krietnu porciju makaronu vai vismaz kartupeļu. Tā būs enerģijas bāze, tāds kā fundaments nākamajai dienai.

2. solis – brokastis. Šeit jau vajadzētu izvairīties no gaļas un dārzeņiem, labāk izvēlēties auzu musli ar žāvētiem augļiem, banāniem, baltmaizes grauzdiņu ar ievārījumu. Brokastis nekādā gadījumā nevajadzētu izlaist, tās ir ļoti svarīgs spēka avots visai dienai, un nekādi nākamie ēdieni to iztrūkumu nekompensēs.

3. solis – regulāras uzkodas fizisko aktivitāšu laikā. Jā, daudz efektīvāk ir ik pa stundai apēst nelielu ogļhidrātu porciju nekā atlikt to uz kārtīgām pusdienām.

Nobeigumā – par taviem taukiem

Patiesībā organisms enerģiju var iegūt arī no taukiem, kas uzkrājušies tavā ķermenī. Tas, protams, ir ceļš uz svara nomešanu. Jāzina arī, ka pie šīm rezervēm ķermenis ķeras klāt tikai tad, kad visi apēstie ogļhidrāti ir izstrādāti. Taču ne visiem šis process noris vienlīdz raiti, iespējas ilgāk pārtikt no tauku rezervēm parasti ir lielākas sportiskiem, aktīviem cilvēkiem. Mazāk trenēti ķermeņi mazliet lielākas slodzes gadījumā sāks dedzināt nevis taukus, bet muskuļus. Bet tas savukārt nemaz nav labi, muskuļi mums ir vajadzīgi.

Tāpēc pat tad, ja tev liekas, ka visu dienu vari nostaigāt gar upi bez ēšanas un dzeršanas, paanalizē, kādu iespaidu tas atstāj uz tavu ķermeni!

Lielais sports mūsdienās ir tik tālu attīstījies, ka rezultātu izšķir vissīkākās nianses. Jautājums par pareizu ēšanu un dzeršanu sacensību laikā, manuprāt, nav nemaz tik sīka nianse un var atstāt visnotaļ pozitīvu iespaidu uz rezultātu. To arī novēlam visām mūsu valsts izlasēm un arī tiem, kas tajās sapņo reiz iekļūt!

@Aivars Rudzinskis