Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
No 23. aprīļa aicinām sekot video tiešraidei zemūdens pasaulē, vērojot zivju nārsta ligzdu no Lielvārdes. Tāpat kā putniem, arī zivīm ir ligzdas, taču tās tiek īpaši veidotas un ievietotas Daugavā. Iestājoties siltam laikam, pieaug zivju aktivitāte un sākas nārsts, katrā no ligzdām iznēršot vismaz 50 000 ikru. Tiešraidi AS "Latvenergo" mājaslapā un Facebook kontā varēs vērot zemūdens pasauli sešu nedēļu garumā.
No 23. aprīļa AS "Latvenergo" mājaslapā un sociālā tīkla Facebook uzņēmuma kontā iespējams vērot zemūdens pasauli sešu nedēļu garumā. Jau otro gadu AS "Latvenergo" otro gadu piedāvā vērot zivju nārstu tiešraidē Daugavā un tādā veidā sekot līdzi zemūdens pasaulē notiekošajam. Tiešraide redzama www.latvenergo.lv un Latvenergo Facebook kontā. Aicinām skatītājus arī ziņot par notikumiem, kas risinās zivju ligzdā un sekot līdzi biologa un zivju ekologa Matīsa Žagara komentāriem.
Tiešraides kameru izvietošana ļauj papildus gūt ieskatu par zivju nārstu un arī ikru attīstību, veicinot sabiedrības zinātību par Daugavas zivju faunu. Kamera šogad ir ievietota Daugavā pie Lielvārdes. Iestājoties siltam laikam, zivis sāk aktīvi nārstot un pirmās nārstu sāk līdakas, brekši, asari un raudas, kas pagājušajā gadā visbiežāk ciemojās ligzdās.
Viens no hidroenerģijas ražošanas blakusefektiem ir ūdens līmeņa svārstības. Lai mazinātu efekta negatīvo ietekmi uz ūdenskrātuves ekosistēmu, no egļu zariem izgatavotās mākslīgās zivju nārsta ligzdas papildina dabiskās zivju nārsta vietas. Tādēļ, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vairāk nekā desmit gadus sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" Latvenergo darbinieki Daugavā izvieto mākslīgās zivju nārsta ligzdas, kas veidotas no sasietiem egļu zariem. Ikreiz, kad nārsta ligzdas ir saliktas upē un sācies zivju nārsts, uz egļu zariem kā dzintara krelles rotājas ikri.
Vienpadsmit gadu laikā īstenojot vides projektu, mākslīgo nārsta ligzdu izvietošana Daugavā ir ne tikai sekmējusi zivju dabiskā nārsta iespējas upē, bet arī pierādījusi sevi kā efektīvu un ilgtspējīgu pasākumu, kur atjaunīgās elektroenerģijas ražošana var līdzpastāvēt ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Iepriekšējos gadus nārsta ligzdas izvietoja Daugavā pie Ikšķiles un Kaibalas, bet pagājušajā gadā tika paplašināts ligzdu izvietošanas areāls augšpus Pļaviņu HES, ieliekot ligzdas Daugavā pie Liepkalniem Pļaviņu novadā.
2019. un 2020. gadā uzsākta sadarbība ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", lai apzinātu, kādas zivju sugas ligzdas izmanto nārstam. Šogad izpēte turpināsies, nosakot ligzdu efektivitāti un novērtējot aktivitātes īstenošanas kopējo pienesumu bioloģiskajai daudzveidībai, kā arī turpinās veikt jaunu piemērotu vietu meklējumus Daugavā nārsta ligzdu izvietošanai nākotnē.
Fakti par mākslīgajām zivju nārsta ligzdām:
Ligzdu izgatavošana:
Mākslīgās nārsta ligzdas izgatavo cirsmā no mežistrādes pārpalikumiem – egļu zariem.
Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus, līdz 70 cm garus egļu zarus, kurus liek citu virs cita pretējos virzienos un pēc tam pa vidu ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas.
Ligzdu ievietošana Daugavā:
Izgatavotās ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, tai cilpā zem ligzdas auklā pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukša plastmasas pudele, kanna u.c.). Uz pludiņa uzraksta nosaukumu "Zivju ligzda", lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietotajiem priekšmetiem.