Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Ja tev nav čakārņu ausis, neesi kārtīgs karpinieks. Tā varētu teikt un tā varētu tulkot anglisko “snag ears”. Kārtīgam karpiniekam allaž gribas ielīst apstākļos, kur cope ir maksimāli komplicēta un ļoti vēlams, pirms mums neviens nav pat kāju spēris un par karpu maksķerēšanu iedomājies. Čakārņu ausis ir vajadzīgas tādos un patiesībā arī mazliet civilizētākos apstākļos.
Būtība jau ir vienkārša – neļaut kātam copes brīdī nolidot no elektroniskā signalizatora. Kādam ir gadījies no rīta pamosties ar pusi kāta kaut kur ūdenī, dažs ir lecis tam pakaļ un kādam varbūt pat ir gadījies kāds traģiskāks lūzums. Lai nu kāda kuram tā pieredze, karpa copes brīdī var noraut kātu no elektroniskā signalizatora jebkurā situacijā, kad aukla nav taisnā līnijā ar kātu. Paši zinām, cik dažādas mēdz būt copes – dažreiz ir knapa kustība, citreiz pirmais trieciens var būt iespaidīgs. Pieļauju, ka tas ir atkarīgs ne tikai no karpas garastāvokļa, bet arī no tā, vai tā barojas uz vietas vai gaitā, kā arī no tā, kurā virzienā pēc copes tā metas bēgt.
Protams, cope ar piegrieztu bremzi ūdenī sakritušu zaru vai zāļu tuvumā vajadzību pēc čakārņu ausīm krietni palieliena. Tāpat tās ir obligātas gadījumos, kad ķeram tuvumā pie krasta un aukla ar kātu veido gandrīz taisnu leņķi. Jā, tieši ļoti tuvu iemesta makšķere copes brīdī uzvedas visjautrāk. Savukārt, maksķerējot ar pīto auklu čakārņu ausis ir praktiski obligātas. Interesanti, ka copes brīdī var redzēt kustību kātā daudz ātrāk nekā noreaģē signalizators pat ar visjūtīgāko svingeri. Vismaz man personīgi šāda cope, kas parasti prasa atjautību, azartu un arī forsētu izvadīšanu patīk krietni vairāk nekā šašlika cepšana smalki iekārtotos sektoros.
@Aivars Rudzinskis
Visjautrākā cope ir ar pludu zālēs!