Uzlabojas lašu populācija Salacā

Starp 18 un 20 tūkstošiem – tieši par šādu iepriecinošu rādītāju intervijā Copes Lietām pastāstīja BIOR Zivsaimniecības departamenta direktors Didzis Ustups. Ja salīdzinām ar grafikā redzamajiem stabiņiem par iepriekšējiem gadiem, tad šis ir ļoti optimistisks rezultāts. Ustupa kunga vārdiem runājot – starp labi un ļoti labi. Kā CL jau ir rakstījušas, šāds rādītājs atbilst aptuveni 70 procentiem no maksimāli iespējamā, kas ir 30 tūkstoši. Baltijas jūras reģionā ir noteikts, ka 75% ir līmenis, kuru sasniedzot var apgalvot, ka ar zivju populāciju upē situācija ir laba.

Salacā pēdējos gados zinātnieku vidū pastāvēja bažas par lašu populācijas kritisko stāvokli. Šīs bažas gan ne vienmēr sakrita ar makšķernieku viedokli, kuri mēdza apgalvot pretējo. Tomēr zinātniekiem ir nepieciešami dati un makšķernieki, tai skaitā slinkojot ar licenču atskaišu iesniegšanu, pozitīvākus datus celt galdā īsti nespēja. Tādēļ arī saprotams bija lēmums par pirmsnārsta copes septembrī aizliegumu.

Jāatzīmē, ka šogad tika uzlabota arī pati smoltu skaitīšana. Ja iepriekšējos gados cilvēciskā faktora rezultātā kāda porcija smoltu varbūt aizpeldēja uz jūru nesaskaitīta, tad šogad BIOR ir ieguldījis skaitīšanas procesā krietni vairāk darba, uz veselām sešām nedēļām deleģējot savus zinātniekus pastāvīgi atrasties upes krastā un kontrolēt smoltu skaitīšanas procesu. Tāpat der saprast, ka pati skaitīšana ir samērā ellīgs darbs. Tādēļ tīri teorētiski pastāv iespēja, ka iepriekšējos gados veiktie mērījumi ir zemāki nekā reālā uz jūru aizpeldējusī lašu smoltu porcija.

Lai nu kā būtu ar to mērīšanu, mums, makšķerniekiem šī, protams, ir laba ziņa. Tā liecina, ka pirmsnārsta lašu cope Salacā nešķiet vairs tik nereāla. Skaidrs, ka tāda “asaru” spiningošana, kāda tā bija 2019.gadā, kad, starp citu, šie 18-20.000 smoltu piedzima, nebūs vairs nekad. Tomēr pie zināmiem nosacījumiem, kurus vēl būtu prātīgi pieejot jāizstrādā, spiningotāju un mušotāju atgriešanās Salacas krastos septembrī ir iespējama gan.