LČ fīdermakšķerēšanā [+Foto reportāža]

10. un 11. jūlijā ar A līgas pirmo posmu Carnikavā un nedēļu vēlāk notikušo Latvijas čempionātu Lielajā un Mazajā Ansī beidzot startējusi fīdermakšķerēšanas sacensību sezona. Šos mačus īpašus darīja nepieredzēti cepinošā saule, kā arī fakts, ka konkurence kārtējo gadu ir saasinājusies vēl vairāk.

Svelmīgajās 10. un 11. jūlija dienās, kad Carnikavā viss jau notika pa īstam, mēs, Latvijas čempionāta dalībnieki, tikai meklējām pareizās atbildes uz jautājumu, kā tikt pie laba rezultāta Rubenes Lielajā un Mazajā Ansī. Makšķerniekam no malas liekas, ka šeit jāķer karpas, – to tur ir gana daudz un dažāda lieluma. Praksē gan ir citādi – cīnoties par augstām vietām komandu ieskaitē, svarīgākais ir nostartēt stabili, kā minimums būt pirmajā sešiniekā savā zonā. Lai to izdarītu, ir jālasa sīkzivis, kuru ķeršanu apvienot ar karpu vilkšanu ir teju neiespējami. Ja sacensības notiktu individuālajā ieskaitē, tad varētu vairāk riskēt, pēc principa – ja ir, tad ir; ja nav, tad nav.

Mēs, Carnikavas makšķerēšanas skolas komanda Fishmatrix, treniņos uzsvaru likām uz sīkbreksēnu copes nianšu izprašanu. Pērn tieši šī taktika nesa mums pārliecinošu uzvaru posmā. Taču šoreiz jau pēc pirmā treniņa bija skaidrs, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, daudz kas ir mainījies. Galvenokārt jau tas, ka parasti Rubenes posms norisinās maija sākumā, šogad – jūlija otrajā pusē. Turklāt ne šāda tāda jūlija, bet novērojumu vēsturē paša karstākā.

Pēc četriem komandas treniņiem, lai arī makšķerēšana negāja no rokas, bijām uzķēruši pietiekami daudz likumsakarību, kā arī piemeklējuši barības sastāvu un mitrināšanas veidu tieši breksēniem. Ar domu – izvairīties no raudiņām: tās ir mazākas un vidēji reizes trīs vieglākas. Šādos apstākļos, lai ķertu breksēnus, ļoti svarīgi bija ātri atrast pareizo distanci, kurā tie uzturas. Reizēm tie bija 12 metros, reizēm neiztikt bez 40 metriem. Turklāt tas, ka iepriekšējā dienā konkrētajā distancē bija veicies labi, nenozīmēja, ka zivis tur būs arī tagad. Ar katru dienu ūdens kļuva karstāks un karstāks, un katra vēja pūsma mainīja zivju uzvedību un lokalizāciju. Ar barību un tārpiem efektīvi varēja piesaistīt un aktivizēt tikai pussprīdi, retāk sprīdi garas raudiņas un sīkus asarīšus.

Sacensību rītā izloze darīja savu, dažiem dodot priekšrocības, bet dažus jau pirms starta nostādot iedzinēju pozīcijā. Karstuma vilnis nebija mitējies, ūdens temperatūra tuvojās 30 grādiem. Rezultātā breksēni bija kļuvuši pavisam kaprīzi, un labam rezultātam nācās vilkt raudas, vietām pat pirksta garuma asarīšus. Šajos apstākļos labāk veicās tiem, kas jau treniņos bija izkopuši šo sīkzivju mānīšanas nianses, pārējiem nācās pielāgoties.

Jau atkal jāatzīst, ka konkurence kārtējo gadu ir saasinājusies vēl vairāk. Par individuālo pjedestālu sezonas kontekstā cīnīties ir gatavi vismaz desmit sportisti, kam uz papēžiem min un mazāko klupienu gatavi izmantot nākamie desmit.

Latvijas čempions Ivans Daņilovs ar zonas labāko lomu, ko pamatā veido asarīši un sīkas raudiņas

Niks Feldmanis abas dienas dominēja D zonā, 8 kg raudiņu un bonusā 800 g zelta karūsa, rezultātā pirmā vieta individuālajā vērtējumā

Šajā posmā individuāli 1. vietu, abās sacensību dienās ielozējoties un pārliecinoši dominējot D zonā, izcīnīja Niks Feldmanis. 2. vietu ieņēma Krišjānis Lisovskis. Viņam pirmajā dienā izdevās pilnībā izmantot sektora priekšrocības B zonā, bet otrajā dienā A zonā nācās piekāpties pagājušā gada Latvijas čempionam Ivanam Daņilovam. Savukārt Ivans šajā posmā palika trešais. Viņš, neskatoties uz neveiksmīgo izlozi, ieguva 3. vietu pirmajā dienā B zonā un pārliecinošu 1. vieta otrajā dienā A zonā.

Priekšā vēl trīs posmi, un nākamais 14.–15. augustā Rīgā – vienlaicīgi divās ļoti neprognozējamās vietās: Daugavā pie Amserv Motors un pretējā upes pusē, Lucavsalā. Šobrīd liekas, ka šajās vietās – pretēji Rubenei – jebkurš var uzvarēt, tāpat kā palikt pēdējais. Atbrauc un paskaties, kā tas notiek dzīvē! Kas zina – varbūt tevi ieinteresēs, un jau nākamgad tu pievienosies mūsu pulkam Latvijas čempionātā vai A līgā.

Ne asakas!

Teksts: Edvīns Šļubovskis / FOTO: Eduards Nesterovs