Par gadsimtam atbilstošiem zvejas noteikumiem Burtniekā

Virzās uz 21.gadsimtam cienīgiem zvejas noteikumiem Burtniekā

Valmieras novada pašvaldība, kas kopš šī gada 1.jūlija organizē zvejas tiesību izmantošanu Burtniekā, 29.jūlija ārkārtas domes sēdē pieņēma lēmumu par rūpnieciskās zvejas limitu samazināšanu Burtnieku ezerā. Tādējādi pašvaldība turpina bijušās Burtnieku novada pašvaldības uzsākto virzību uz ilgtspējīgu zivju resursu apsaimniekošanu ilgtermiņā.

Virzība uz ilgtspējīgu zivju resursu ilgtermiņa apsaimniekošanu paredz lielāku Burtnieku ezera pievienotās vērtības un rekreācijas potenciāla izmantošanu, veicot:

• kompleksus pasākumus ezera ekoloģiskā stāvokļa un ūdens kvalitātes uzlabošanai, tostarp ezera aizaugšanu veicinošo vielu (fosfora un slāpekļa) ieplūšanas ierobežošanu Burtnieku ezera pietekās;
• komerciālās un perspektīvā arī pašpatēriņa zvejas apjoma samazināšanu, nozvejoto lomu pozicionējot kā produktu ar augstāku pievienot vērtību, paaugstinot tā konkurētspēju, atpazīstamību un pieprasījumu viesmīlības nozarē;
• makšķerēšanai pieejamo resursu palielināšanos Burtnieku ezerā un apkārtnē, lai Burtnieku ezers kļūtu par vienu no populārākajiem makšķernieku tūrisma galamērķiem Baltijā, veicinātu tūrisma uzņēmēju konkurētspēju un atpūtas piedāvājuma pilnveidi.

“Burtnieks ir Latvijai nozīmīgs dabas un rekreācijas resurss. Zīmols “Burtnieka zandarts” šobrīd veido nepilnu desmito daļu no Burtnieku ezerā rūpnieciski nozvejotā zivju apjoma. Taču tas jau ir kļuvis par atpazīstamu Burtnieku puses lepnumu. Burtnieka zandarta vērtība vienlaikus ceļ arī citu ezera savvaļas zivju nozīmīgumu restorānu tirgū. To ir svarīgi virzīt iekļaušanai aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai citā līdzīgā Eiropas Savienības mēroga reģistrā. Nepieciešama arī Burtnieka zandarta vērtības izcelšana restorānu ēdienkartēs, pretstatā bezpersoniskam zemas cenas zivju masas eksportam uz ārvalstu tirgiem. Jaunās Valmieras novada pašvaldības pienākums un prioritāte tādēļ ir uzņemties aktīvu iniciatīvu un virzīt esošo Burtnieka zvejniecību uz uzņēmējdarbības modeļu pārorientāciju. Tai būtu jābūt ar “mazāku apgrozījumu par augstāku cenu”, nevis, kā lielākoties ir šobrīd, ar “lielu apgrozījumu par zemu cenu”. Tā rezultātā būsim spēruši nozīmīgu soli vietējās uzņēmējdarbības prestiža celšanā, veicinājuši šīs zvejniecības ilgtspēju, kā arī turpinājuši iepriekš uzsākto, pētījumos balstīto ezera zivju resursu apsaimniekošanu,” skaidro Dr.geogr. Andris Klepers, Valmieras novada domes deputāts, Tautsaimniecības, vides un attīstības lietu komitejas loceklis.

Jau 2018.gadā, Vides risinājumu institūtam izstrādājot Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus, tika uzsvērts, ka Burtniekā ir vidēju un mazu līdaku un zandartu procentuālā dominance. Tas liecina par pārāk intensīvu šo zivju nozveju. Tās rezultātā līdakas un zandarti nespēj pietiekamā daudzumā izēst ezerā savairojušās karpveidīgās zivis. Lauksaimniecībā augsnes bagātināšanā izmantotā fosfora un slāpekļa šī brīža ietekme, kas Burtniekā ar lietus un gruntsūdeņiem iekļūst no ezera sateces baseina, rada labvēlīgu vidi karpveidīgu zivju attīstībai. Savukārt augsts karpveidīgo zivju blīvums, līdztekus fosfora un slāpekļa ietekmei, atstāj negatīvu ietekmi uz ezera ūdens kvalitāti. Vienlaikus secināts, ka līdaku un zandartu dabiskais nārsts ir efektīvs. Tādēļ mākslīga zivju resursu papildināšana uzskatāma par nelietderīgu.

2020.gadā SIA “Saldūdeņu risinājumi” Burtnieku ezerā veica atkārtotu zivsaimniecisko izpēti, liekot secināt, ka zivju sabiedrības struktūra kopš iepriekšējās datu ievākšanas 2013.-2014.gadā nav uzlabojusies. Pētījuma eksperti atkārtoti uzsver nepieciešamību samazināt karpveidīgo zivju un palielināt plēsīgo zivju īpatsvaru.

2020.gada 19.novembrī bijusī Burtnieku novada pašvaldība, lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos, pieņēma lēmumu veikt nepieciešamās darbības rūpnieciskās zvejas aizliegšanai Burtnieku ezerā. Taču, saņemot lēmuma negatīvu novērtējumu no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” ekspertiem un Zemkopības ministrijas, 2021.gada jūnijā bijušā Burtnieku novada pašvaldības dome pieņēma lēmumu rosināt rūpnieciskās zvejas nozvejas limitu mazināšanu plēsīgajām zivīm. Jaunā Valmieras novada pašvaldības dome, pārskatot šo lēmumu, secinājusi, ka ir pamats vēl lielākam plēsīgo zivju limita un kopējā pieļaujamā tīklu garuma samazinājumam.

Būtiski, ka atbilstoši Eiropas Padomes Regulai Nr.1224/2009 atpūtas zvejā iegūtu nozveju tirdzniecība ir aizliegta. Taču Burtniekā noķertie lomi, īpaši zandarts un līdaka, būtiski dažādo viesmīlības jomas piedāvājumu, tādēļ rūpnieciskās zvejas pilnīga aizliegšana nav racionāla. Īstermiņā zivju resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai nepieciešama ne tikai zvejas apjoma samazināšana plēsīgajām zivīm, bet arī pašpatēriņa zvejas apjoma pielīdzināšana makšķernieku pieļautajiem lomiem. Būtiski ir arī vismaz divu sezonu garumā samazināt makšķernieku lomu pieļaujamo lielumu, kā arī nepieciešama stingrāka lomu kontrole. Būs nepieciešams turpināt arī melioratīvo zveju lielāka apjoma karpveidīgo zivju izķeršanai, ja līdz šim īstenotā eksperimentālā melioratīvā zveja izrādīsies efektīva.

Lai jau ar 2022.gadu rūpnieciskā zveja noritētu ar pārskatītiem rūpnieciskās zvejas limitiem, Valmieras novada pašvaldības dome 29.jūlijā nolēma:

• ierosināt Burtnieku ezera līdaku rūpnieciskās nozvejas apjoma limitu samazināt no 12 tonnām uz četrām tonnām, zandarta limitu – no 26 tonnām uz sešām tonnām, nemainot kopējo 49 tonnu nozvejas apjomu;
• turpināt paredzēt lielāka apjoma karpveidīgo zivju melioratīvo zveju, ja 2021.gadā veiktā eksperimentālā melioratīvā zveja tiks atzīta par efektīvu;
• ierosināt samazināt zivju tīklu limitu Burtnieku ezerā no 2500 metriem līdz 1000 metriem;
• kā arī pastiprināt nozvejas un makšķerēšanas lomu kontroli.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “BIOR” mēneša laikā jāveic pašvaldības priekšlikuma izvērtēšana, jāapkopo iepriekšējā gada nozvejas dati, kā arī jāsagatavo zinātnisks pamatojums ar secinājumiem un ieteikumiem. Tas jāiesniedz izvērtēšanai Zemkopības ministrijā, kas to jau kā atbilstoši tiesību akta projektu iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

“Pašvaldības ierosinātajiem Burtnieku ezera rūpnieciskās zvejas ierobežojumiem stājoties spēkā, būtiska loma būs savstarpējai solidaritātei un skaidriem noteikumiem, kā arī zvejnieku izpratnei un vēlmei mainīties. Arī pašvaldība izprot šo izmaiņu ietekmi uz uzņēmējdarbību un būs gatava iesaistīties ar atbalstu, palīdzot stiprināt Burtnieka zandarta zīmolu,” piebilst Andris Klepers.

40,07 km2 Burtnieks ir ceturtais lielākais ezers Latvijā. Ezers atrodas Valmieras novada Burtnieku, Matīšu un Vecates pagastā.

Valmieras novada pašvaldība