Ar smaidu krastā

Vējainās dienās ar kolēģi cl@raivisru radās ideja braukt uz zandrtu. Ideja realizējās dienas laikā un esam pie ezera Zebrus. Laiks ļoti vējains un viļņi lielāki, kā sliktā rudens dienā Babītē. Ūdens švakas kafijas krāsā un ik pa brīdim izlien mākoņi, kas draud uzmest dušu. Tas protams mūs nebaida un pēc pirmā cēliena divu stundu garumā, kura laikā mēs aptaustījām kāda situācija, jau izdevās tikt katram pie mēra zandarta 55cm robežās.

Pēc skautošanas braucam ārā nedaudz iestiprināties un gaidīt vakara stundas. Ap 17:00 laižam iekšā un sākam ravēt. Līdz ar stirpo vēju ir ko pacīnīties ar enkuriem, žuburis un parašūts ar grūtībām tiek galā pa brīdim tomēr zaudējot saķeri bīdamies uz priekšu, jo ezera gultne ir salīdzinoši taisna un atsevišķās vietās ar mazu apakšējo mīksto slāni. Copējam uz dropshotu, kolēģis pāris reizes samitrināja džigu, bet jau zinājām, ka tas nenostrādās. Raivis izmantoja Westin gumijas, ko tikko bija vinnējis eboat konkursā un viņam veiksmīgi sanāca notestēt.

Savukārt es visu copi nomētāju Lucky John Slick Shad-V, jo neko citu neprasījās likt. Sākot no 17:00 līdz 21:00 pa smukam zandartam stundā, sākumā man tuvu pie 60cm, tad 65cm un nobeidzu vakaru ar savu personīgi smukāko 76cm zandartu. Sajūtas protams bombīgas un to kā zandarts paņem jūs jau noteikti ziniet, salīdzinot ar līdakām, kas mums ik pa brīdim piedāvāja uzsiet pa jaunam sistēmu, ņēmiena brīdī jau var gandrīz pa 100% pateikt ka tas ir zandarts. Pašā copes nobeigumā, kolēģis kaut arī nepārdzīvodams, ka neizdevās tandēmā pavilkt pa zandartam, ar manu svētību tiek pie mauciena pa pirkstiem un arī viņa personīgais rekords 75cm ir galā. Lieliski pabeidzam dienas copi un ar smaidu maucam krastā.

Bijām uz vietas arī nākamajā dienā, bet kā reiz tas mēdz notikt, pēc ļoti labas dienas ir pilnīgi tukša. Tik viena laba līdaka uzsēdās, nosvērās un paņēma sistēmu kā suvenīru. Visas zivis turpina peldēt! Drīzumā būs arī video ar ko padalīšos šeit Cl. Foršu jums copi!

cl@Ingusz

par lomu vari nobalsot šeit