Kā nepārkāpt likumu un mācēt atšķirt akmeņbuti no parastās butes

Vairākām zivju sugām Latvijas ūdeņos ir vairāki nosaukumi, vai arī tās ir tik ļoti līdzīgas, ka nevar atšķirt, kas ir kas. Sevišķi grūti ir copmaņiem, kas ar attiecīgajām sugām ir uz jūs. Man lielākais kāzuss ir bijis reizē, kad copes lietu veikalā ienāca divi solīdi kungi, un, protams, sarunas bija par zivīm. Viens saka, ka vakar esot bijis Alaukstā un labi savilcis brekšus, bet nez kāpēc nav pieteicies neviens plaudis.

Varētu smieties vēderu turēdams, sak – tā taču ir viena un tā pati zivs! Bet mazliet padomā... Es, piemēram, esmu pārliecināts, ka vismaz 30% copētāju, kas pārstāv pludiņniekus, fīderistus, gruntsmakšķerniekus, nemāk atšķirt līdz 500 g breksīti no tāda paša smaguma pliča. Sevišķi jau ezeros, kur barības bāze ir izcila un kaulainais plicis var būt itin resns. Arī par sevi varu teikt, ka diez vai pazīstu pilnīgi visas mūsu ūdeņu zivis, jo daudzām mazākos sugu eksemplārus nekad neesmu pat redzējis. Tāpēc izturēsimies pret šo situāciju ar cieņu.

Kā atšķirt akmeņbuti no parastās butes

Vispār butes zinātnieku leksikā ir plekstes. Tas būtu jāņem vērā arī sacensību rīkotājiem un braucējiem uz šīm zivīm – copējam plekstes. Bet, no otras puses, kāda gan starpība, ja visiem ir skaidrs, kas domāts?

Plekstu sugu daudzums pasaules ūdeņos ir skaitāms vairākos desmitos, bet to savstarpējās atšķirības ir ļoti minimālas, un rodas iespaids, ka zinātniekiem nav bijis ko darīt. Taču kas mums no tā, ja Latvijā pamatā ir divas piekrastes plekstu versijas: parastā un akmeņplekste jeb āte.

Atšķirības

1. Akmeņplekste pēc formas ir plakaniski apaļa bumba ar lielu galvu.
2. Parastajai plekstei galva ir maza un ķermenis slaidāks.
3. Akmeņplekstei apakšžoklis ir krietni garāks nekā parastajai plekstei.
4. Akmeņplekstei astes daļa sākas uzreiz aiz korpusa, bet parastajai ir tāds kā pārejas posms.
5. Akmeņplekstei acis vienmēr būs kreisajā pusē, bet parastajai var būt arī otrādi, taču, protams, tikai zvīņām bruņotajā, tumšajā pusē.
6. Akmeņplekstei no zvīņu, bruņu puses noteikti būs kaut kādi pigmenta laukumi. Tie ir apaļi un Baltijas jūras piekrastē parasti ir pelēkā vai menā krāsā. Ļoti labi saskatāmi!

Likuma normas

Latvijas ūdeņos no krasta līnijas akmeņpleksti var noķert uz gruntsmakšķeres tikpat bieži, cik taimiņu. Ja paklausās jūras copmaņu tekstus, tad tikt sezonā pie 10 akmeņplekstēm – tas jau ir izcils stāsts, ar ko ir vērts palielīties visas Baltijas mērogā. Protams, te ir uzreiz jautājums par copēšanas biežumu. Cits aizbrauc sezonā 3 reizes, cits izkāpj no savā piekrastes būdiņas un ķer katru otro vakaru. Ir atšķirība? Ir…

Latvijas piekrastes ūdeņos atļautais ņemamais skaits vienā copes reizē ir 5 akmeņplekstes. Pamēģini noķert! Savukārt parastajai plekstei vienas reizes loms nedrīkst pārsniegt 10 kg.

Akmeņplekstei ir arī izmēra ierobežojums, un tas ir ne mazāks par 30 cm, savukārt parastajai plekstei izmēra limita nav.

Sodi par jebkurām nelikumīgi noķertām plekstēm tiek aprēķināti nevis pēc skaita, bet pēc svara. Un, starp citu, likums paredz soda aprēķināšanu pēc gramiem.

Piemēram, nelikumīgā laikā un vietā paturēta akmeņplekste tiek svērta. Par vienu kilogramu sods ir 5x15 eiro. Tātad kopējā summa par 1 kilo būs 75 eiro.

Ja akmeņplekste iegūta likumīgā laikā un vietā, bet pārsniegta atļautā vienas dienas norma vai paturēta pārāk maza zivs, sods par 1 kg – 3x15 eiro. Tātad kopējā summa par 1 kg būs 45 eiro.

Vēl no pieredzes

Akmeņplekste jāmeklē tur, kur ir padziļinājumi. Arī šī apaļā bumba var pienākt baroties pie paša krasta tāpat kā radiniece no cita ciltskoka zara. Copē ar tām pašām ēsmām kā parasto buti, bet ir kāda interesanta nianse. Rudens pusē un tuvāk ziemai, kad – visi zinām – ir labākais bušu laiks, ātes aiziet no krasta līnijas aizvien tālāk. Es visas akmeņplekstes savā mūžā esmu izvilcis vismaz aiz pirmā sēkļa.

Nu kaut kā tā. Un ne asakas, jo plekstu, bušu, āšu cope iet pilnā sparā. Ķer tikai pareizās laika prognozes.

@Einis_Asaris