Pastiprināti kontrolēs lašveidīgo zivju nārstošanas vietas

No 1. oktobra, stājoties spēkā lašveidīgo zivju ieguves lieguma periodam, Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) vides inspektori pastiprināti uzraudzīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un kontrolēs zivju ieguves lieguma ievērošanu.

Lašveidīgo zivju ieguve aktīvajā nārstošanas periodā ir aizliegta. Tomēr loma tīkotāju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās netrūkst, pat neskatoties uz lielajiem sodiem par lieguma periodā noķertajām zivīm. Tāpēc, sākoties lašveidīgo zivju nārstošanai, Pārvaldes vides inspektori strādās pastiprinātā režīmā, reidos dodoties ne vien dienas, bet arī nakts laikā.

Jau šobrīd Pārvalde izmanto mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā, kā arī pakāpeniski aizvien tiek papildināts jau esošais tehniskais aprīkojums. Piemēram, šogad iegādātais bezpilota lidaparāts (drons) ar termokameru ļaus veikt video vai fotofiksāciju un palīdzēs inspektoriem nodrošināt attālinātas novērošanas iespējas grūti pieejamās vietās un apstākļos, tādējādi ierobežojot potenciālo pārkāpumu iespējas un gūstot vērtīgu informāciju par ūdenstilpju veģetācijas stāvokli, kā arī daudz efektīvāk ļaus īstenot īpaši aizsargājamo zivju sugu aizsardzību.

“Cīņai ar maluzvejniecību vajadzētu būt sabiedrības kopīgajai iniciatīvai. Proti, kamēr tirgū būs pieprasījums pēc Latvijas ūdeņos augušiem un ķertiem lašiem, tikmēr būs maluzvejnieki. Atsakoties no Latvijā augušajām lašveidīgajām zivīm savā uzturā, ikviens sniedz būtisku artavu šo zivju populācijas saglabāšanā,” aicina Andris Širovs, Pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks dabas aizsardzības jomā.

Viena no nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām ir Gauja un citas tās pietekas. Neskaitāmi daudz lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz Gauju, Irbi, Salacu un Ventu, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa lašupju atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Lai visas šīs teritorijas efektīvi uzraudzītu, Pārvalde plāno turpināt iepriekšējās sezonas veiksmīgo pieredzi un piesaistīt Valsts policijas un pašvaldību policijas darbiniekus un Zemessardzi.

Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Savukārt lašupēs periodā no 1. oktobra līdz novembra vai decembra beigām vispār aizliegts makšķerēt ar spiningu vai mušiņmakšķeri. Ar šo upju sarakstu un citiem nosacījumiem var iepazīties šeit: http://ej.uz/lasupes/.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Der atcerēties, ka par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums.

avots