Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Ar Latvijas iedzīvotāju aktīvu līdzdalību valsts zinātniskā institūta “BIOR” organizētajā citizen science jeb sabiedrības līdzdalība zinātniskajā pētījumā ir ievākta informācija par vairāk nekā 100 šķēršļiem Latvijas upēs.
Izmantojot mobilo aplikāciju dabasdati.lv, iedzīvotāji visu vasaru informēja par zivīm grūti pārvaramiem šķēršļiem, piemēram, aizsprostiem un to paliekām, caurtekām, cilvēku veidotiem ūdenskritumiem.
“BIOR” vadošais pētnieks Didzis Ustups uzsver, ka divu mēnešu laikā ziņoti par vairākiem līdz šim zinātniekiem nezināmiem aizsprostiem, to paliekām un citiem šķēršļiem. Būtiskākais atradums ir nereģistrēta HES atrašana uz Aronas upes. Par šo šķērsli informētas atbilstošās valsts un pašvaldības iestādes. Tāpat saņemta informācija par mazākiem līdz šim neapzinātiem šķēršļiem.
Šobrīd zinātnieki saņemto informāciju apkopo un tuvākajā laikā nozīmīgākos šķēršļus apsekos dabā, veicot mērījumus, un novērtēs to ietekmi uz upi un zivju migrāciju.
“BIOR” vadošie pētnieki aicina arī turpmāk, dodoties pārgājienā gar upi, laivojot vai makšķerējot, mobilajā aplikācijā dabasdati.lv atzīmēt vietu ar novērotajiem vai uzietajām grūti pārvaramām caurtekām zivīm, piemēram, aizsprostiem, aizsprostu paliekām, bebru aizsprostiem, ūdenskritumiem.
Ievāktā informācija tiks izmantota Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētajā upju inventarizācijas projektā, kurā tiek vērtētu upju esošā un potenciālā nozīme zivju sugu daudzveidības un saimnieciski izmantojamo zivju resursu saglabāšanā. Projekta rezultāti ļaus zinātniski pamatotu upju apsaimniekošanas pasākumu plānošanu un palielinātu upju atjaunošanas pasākumu efektivitāti.
Nozīmīgāko mazāko šķēršļu nojaukšanu būs iespējams īstenot piesaistot finansējumu no LIFE GoodWater IP mazo grantu programmas vai Zivju Fonda, savukārt risinājumi lielākiem šķēršļiem tiks meklēti valsts programmu ietvaros.