Amūru paradīze

Kā iesācējs karpu makšķerēšanā es cenšos izmantot visus pieejamos avotus, kas varētu uzlabot manus rezultātus. Tāpēc pašsaprotami, ka esmu pievienojies vairākām whatsapp grupām par karpu ķeršanu, jo kur gan citur varētu iegūt labāko informāciju kā no pieredzējušiem vietējiem makšķerniekiem. Vienā šādā grupā kāds saimnieks savu dīķi nodēvēja par amūru paradīzi. Tā kā sezonas atklāšanā sanāca pirmo reizi pacīnīties ar amūru, tad ar copes biedru kopā izdomājām, ka vajadzētu pamēģināt veiksmi vēlreiz.

Kā zināms, šogad Jāņu brīvdienas bija veselas 5 dienas, tātad noteikti bija jāieplāno cope. Manas lauku mājas atrodas ne pārāk tālu no minētā dīķa, tāpēc izvēle krita tieši uz to. Sakontaktējāmies ar dīķa saimnieku, un 25.–27. jūnijs tika rezervēts mums.

Klāt 25. jūnijs... Līgo svētki aiz muguras, laiks doties uz copi. Arī šoreiz braucam nemainīgā sastāvā trijatā: es, Igors, ar kuru uzsākām karpu copes gaitas, un viens jaunais karpu makšķernieks, kurš šīm zivīm pievērsies tikai šogad.

Ap 18:00 esam pie dīķa, un saimnieks mums apstāsta, kur viņi parasti copē. Vietas ir vairākas, tāpēc nākas izvēlēties. Plus vēl viesi pirms mums esot sabarojuši punktu ar ieskābušām kaņepēm, līdz ar to viņiem copju pēdējā diennaktī nav bijis. Tagad esam izvēles priekšā, jo, pēc saimnieka sacītā, tas punkts esot visperspektīvākais. Vienojamies samest uz visām pusēm ar stikiem, skatīties, kur būs kāda aktivitāte, un pa to laiku celt nometni.

Paiet stunda, nometne ir uzcelta, bet nekādas atsaucības no zivīm nav. Nolemjam riskēt un barot to pašu perspektīvo punktu (kur iepriekšējā dienā ielādēta saskābusī ka-

ņepe) un vēl vienu vietu tuvāk dīķa aizaugušajam galam, bet nākamajā dienā skatīties, kādi būs rezultāti līdz rītam. Plāns ir vispirms samest makšķeres un tikai tad barot virsū.

Sametam kātus... un pēc kādām 30 minūtēm tajā pašā punktā ir pirmā cope. Vilciens kārtīgs, un cīnās arī pamatīgi visu ceļu. Nospriežam būs laba izmēra karpa, bet ne – kad pievelkam klāt, saprotam, ka ir amūrs. Un tad sākas cīņas otrais raunds. Pēc minūtēm 15 loms ir krastā, un svari rāda 7 kg, bet cīņa pamatīga.

Vēl neesam paspējuši atlaist amūru, kad atkal cope tajā pašā punktā, un šoreiz karpa, mazāka izmēra – uz aci līdz 5 kg. Bet tā pie krasta atkabinās un aizpeld. Nekas, tagad vismaz ir skaidrs, ka šis punkts strādā.

Gatavojam iebarojamo, tam pievienojam ierastās Pacific Tuna boilas, dažāda izmēra zivīgās peletes, Robin Red peletes, kaņepi, tīģerriekstu un CSL – kopumā sataisām pilnu 10 l spaini. Kaņepi un tīģerriekstu izmantojam gatavo no bundžām, lai karstajā laikā nesabojātos. Sabarojam un plus vēl lielākā rādiusā no punkta ar kobru izmētājam piļikus, lai pievilinātu zivi. Pārmetam makšķeres un dodamies pagulēt.

Taču ilgi skatīties sapņus mums nesanāk, jo ir atkal cope – karpiņa ap 5 kg. Nakts turpinājumā copes ir regulāras, aptuveni ik pēc stundas, un izmērs starp 5 un 7 kg.

Kas priecē – jaunajam makšķerniekam izdodas tikt pie divām pirmajām karpām: viena ap 2 kg, bet otra – ap 5 kg. Abas no punkta, ko viņš pats izvēlējās tuvāk pie aizaugušā dīķa gala. Taču īstajā brīdī, kad kompānijas iesācējs, iespējams, būtu sasniedzis pieklājīgu personīgo rekordu, viņš ir atgājis nost no makšķerēm (devies uz sirsniņmāju), bet viens no viņa kātiem aiziet ar pamatīgu vilcienu. Igors ātri pieskrien, paceļ, bet tur galā zivs, kas neplāno apstāties. Tajā galā tuvu ir zāles un visādi zacepi, tāpēc nekas cits neatliek, kā riskēt un mēģināt turēt zivi nedaudz ciešāk un cerēt, ka aukla izturēs. Šī ir ilga cīņa, bet apmēram pēc 20 minūtēm zivs atrodas krastā, un svari rāda 10,5 kg.

Copes turpinās... un viss notiek līdz kādiem 11:00, kad izdomājam uzbarot. Pēc tam viss noklust līdz pat vakaram. Ap 13:00, saprotot, ka saule ir augstu un copes diez vai būs īpaši regulāri, dodamies pasnaust, jo naktī atpūsties sanāca ļoti maz, bet karstā saule traucē gulēšanu arī dienā.

Tā pienāk otrās dienas vakars. Ap 18:00 gatavojamies barošanai, un uz 19:00 punkti ir sastrādāti, kāti pārmesti, bet mēs – gatavi vakara cēlienam. Vēja nav, un var redzēt, ka virs mūsu punkta ik pa laikam palecas mazās zivtiņas, tāpat redzam, kas notiek izvadīšanas laikā – kur iet zivs, tur mazās lēkā. No tā saprotam, ka punktā zivs ir, un gaidām pirmo copi.

Tā arī ilgi nav jāgaida, un arī šajā vakarā pirmais piesakās amūrs ap 6 kg. Un arī šajā naktī nekas nemainās – ņēmieni ik pēc stundas, tikai mums ir vairāki secīgi shodi, bet jaunajam makšķerniekam viena zivs ap pusnakti pārrauj auklu.

No rīta nav ne vēja, ne mākoņu, līdz ar ko saule sāk karsēt jau ap 9:00, un arī copes beidzas. Ap 12:00 jau esam uzkrāmējušies un dodamies ceļā uz Rīgu – pārguruši, bet laimīgi. Šīs noteikti ir no tām brīvdienām, kad pēc atpūtas vajag atpūsties, jo kopumā pa divām naktīm ir gulētas tikai 5–6 stundas.

Kopsavilkums...

Uz 6 kātiem ap 30 copes, un izdevās noķert 12 karpas un 5 amūrus, kas kopumā bija ap 90 kg svarā. Visus amūrus un lielāko karpu šoreiz izvilka Igors. Man trāpījās vidējas karpiņas no 4 līdz 7 kg, no kurām viena īpaši interesanta paskata – diez vai kāds var pateikt, ka tās svars ir 7,2 kg.

Secinājām, ka bijām nepareizi izvietojuši kātus punktā, jo gandrīz visas copes bija uz diviem kātiem un divi klusēja.

Šeit ļoti labi sevi parādīja Latvijas ražotāja Barons Baits piļiki. Tos izmantojām arī uz mata, tikai dienas gaišajā laikā, jo tos vajadzēja pārmest ik pēc 45 minūtēm, un tumsā tik bieži pārmesties negribējās. Vairāki ņēmieni uz tiem bija pat 5 minūšu laikā pēc pārmetiena.

Rīki:

• Āķis: Gardner Mugga #6
• Pavadu materiāls: Reflex Camo Soft Sinking Braid
• Montāža: klipsis – gatavā Fox Edges Camo Submerge Power Grip Lead Clip Kwik Change Kit
• Kāti: Orient Bestia 3,5 Lb
• Spoles: Shimano Power Aero 14000
• Aukla: Trabucco XPS Longcast Fluo 0,307 mm

@Pickainis