Uz vēja takas

Diena sākās cerīgi. Ja pa logu redzu, ka bērzi kārtīgi tiek purināti, tad jātaisās uz Babīti. Laiks patiesībā tāds, pie kāda esam pieraduši copēt Babītē - baltas putas no viļņiem un kustība uz priekšu pat ar parašūtu un enkuru kopā. Temperatūra patīkama, rokas bez cimdiem nesalst, tad tik var bliezt.

Noskatām pirmo točku ar cl@raivisru un pirms pirmā metiena mūsu pierastais kulaciņš ar novēlējumu labai copei + Raivis saka, ka gatavojies metram. Izlidinu pirmo šāvienu, kas lido labi tālu, tas ir vienīgais pluss copējot pa vējam. Velku klāt un kaut ko murminu par to, ka cerams neķersies Babītes ''mati'' un pamanu mānekli kādus 15 metrus no laivas diezgan tuvu virspusei. Saprotu, ka tinu par ātru un samazinu apgriezienus, paiet pāris sekundes un BAMS, ir galā un tie nav ''mati''. Raivis saka laid kātu lejā, jo pirms pāris dienām tādā veidā viena laba jau nokūlās. Šoreiz ņemu par labu ieteikumu un sāku vadīt pa sāniem. Bija vajadzīgs kāds laiciņš, kamēr tika uzmontēts sačoks, jo neviens tik ātru copi negaidīja. Tikmēr jau sāk piezagties domas, ka tūlīt ripa kātā pazudīs. Bet nekā, sačoks gatavs un Raivis ar labi ietrenētu kustību ieveļ skaistuli tīkliņā! Skatos un domāju, nez vai būs metrs. Resna gan kā teftelis, samēram un nosveram - 106cm un 9kg. Peld tālāk. Prieks pa visu seju, jo pārsteidza galīgi nesagatavotu.

Pārrunājam, ka tik nenostrādā vecā paruna, ka pirmajā metienā zivs ir slikta zīme un turpinām lidināt gumijas. Es pēc pēdējo copju inerces paliku uzticīgs dzeltenai Snack bait 23cm gumijai un labi ka tā. Raivis dažādās krāsās mētā Westin un FoxRage lielās gumijas. Pēc kādas stundas, laižoties pa vēja taciņu un gandrīz jau nonākot taciņas galā, zāļainā placī labs kampiens, bet neuzsēžas kārtīgi un atstāj mani ar lielām acīm. Ar tām pasām acīm tālumā jau var saredzēt spilgti sarkanu jaku, tādu pašu krāsā kā Raivim. Abi nospriežam, vai tik tas nav cl@MT9, kas piebraucot tuvāk izrādījās taisnība. Prieks, ka arī Tev labi gājis Babes pūtienā un, pēc bildēm un stāsta spriežot, bija ko darīt :)

Turpinot iesākto vēja taciņu, pēc kārtīga mānekļa vējā palaidiena, aptuveni pēc trīs līdz četriem spoles apgriezieniem, kad Snacks bija piezemējies, IR kodiens. Atpakaļceļš bija ilgāks kā parasti un līdaka galā izjusta kārtīgāk kā vienmēr, jo tādā attālumā reti trāpās. Pēc pāris nelielām šļakatām pie laivas ir tīkliņā un var sākt darboties ar knaiblēm un mērlenti. Pēc atbrīvošanas, kas nebija viegla, jo šajā periodā līdakas ir neredzēti aktīvas, ļoti kustīgas un dažubrīd likās, ka svecē izlidos no sačoka. Mērījumi rāda 105cm un 8 kg - gandrīz dvīņu māsa.

Nu gan laime pilnīga, ir izdevies vienā dienā saķeksēt divus metrus, nereāli patīkamas emocijas, ņemot vērā, ka pēdējās copes man bija tukšas. Līdakas gabals peld tālāk un priecēs kādu vēlāk! Paldies par uzmanību tiem, kas lasa un veiksmi jums metros un kilogramos! Atcerieties, viņas nāk negaidot! ;)

o r i ģ i n ā l s

cl@Ingusz