DAP aicina iesaistīties lašveidīgo zivju aizsardzībā

Kopš oktobra vidus Latvijas dabā ir sācies lašveidīgo zivju nārsts, kad pieaugušās zivis atgriežas upēs, kur pašas dzimušas, lai nērstu ikrus un gādātu par sugas populāciju. Visi lašveidīgie – laši, taimiņi, sīgas u.c. – ir aizsargājamas sugas, ko šajā laikā ir aizliegts zvejot. Diemžēl arī šoruden upju tuvumā novērojama maluzvejnieku rosība, un ir uzsākti jau vairāki administratīvā pārkāpuma procesi. Tādēļ šo sugu aizsardzībā Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) aicina iesaistīties ikvienu – vērot, bet neķert, kā arī ziņot par aizdomīgiem procesiem upju krastos.

“Nārsts ilgs līdz gadumijai. Šajā laikā vēlams pastaigām un pārgājieniem dabā izvēlēties maršrutus gar upītēm, tādējādi traucējot maluzvejnieku nodomiem. Un, ja manāt ko aizdomīgu, aicinām sazināties ar Pārvaldi, zvanot pa tālruni 67509545,” mudina Pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais valsts vides inspektors Mārtiņš Blaus. Piebilstot, ka “vēl viens veids, kā mazināt lašveidīgo maluzvejniecību, ir atteikties iegādāties nozvejotās zivis. Jo zūdot pieprasījumam, zudīs arī interese šīs zivis ķert”.

Lašveidīgām zivīm patīk nārstot mazo upju straujtecēs, sevišķi to oļainajos un seklajos posmos. Bet līdz šīm vietām jātiek, pārvarot ne vienu vien bebru dambi vai cilvēku radītu šķērsli. Kad divas zivis satiekas, tiek izvēlēta nārstam atbilstoša vieta un ar asti izbīdīti akmeņi, izveidojot mākslīgu bedri jeb ligzdu, kurā nērš ikrus. Vidējs lasis iznērš 10 tūkstošus ikru, bet no tiem pēc gadiem upē atgriežas vairs tikai 40-60 jaunu lašu. Ikru attīstība ilgst visu ziemu, un izšķīlušies mazuļi no grunts izlien ap maija sākumu. Visu saldūdens perioda laiku tie dzīvo seklos, krāčainos upju posmos, netālu no nārsta ligzdas vietas. Bet uz jūru tie gatavi doties viena līdz trīs gadu vecumā.

Diemžēl šo zivju populācija ir ievērojami sarukusi, jo to būtiski ietekmē maluzvejniecība. Tāpat zivju skaita samazināšanos ietekmē arī upju piesārņojums un nosprostojumi, hidroelektrostacijas un zivju dabīgie ienaidnieki.

Arī upju skaits, kurās mājo lašveidīgās zivis, ir sarucis. Piemēram, viena no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm – lasis, vairs atrodams tikai Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs.

Lai sargātu lašveidīgo zivju populāciju, Pārvaldes vides inspektori nārsta laikā strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos. Cīņā ar maluzvejniekiem tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.