Noķert smaidu, kas ilgst gadiem

Ja tavs sapnis ir cope pēc copes un pastāvīgi ripā izliecies kāts, tālāk vari nelasīt. Mušiņcope, kuras mērķa zivs ir Atlantijas lasis, ne vienmēr ir rezultatīva un veiksmīga. Neskatoties uz to, tūkstošiem makšķernieku par savējo ir izvēlējušies tieši šo - Salmo Salar pasauli.

Lašu makšķerēšana ir disciplīna, kurā mistikas pilnīgi noteikti ir vairāk nekā loģikas un stingru sakarību. Daudziem tā ir meditācija ar neskartu dabu pilnīgā vienatnē, kuru pēkšņi papildina sengaidīta cīņa ar iespaidīgu zivi, un kuras beigās ir tikai viena - nepārspējama laimes sajūta. Fakts, ka šī kombinācija izraisa neārstējamu atkarību, nemaz nepārsteidz. Kad Salmo Salar sāk savu kāpienu pa Eiropas un Ziemeļamerikas austrumkrasta upēm, viss Atlantijas okeāna spēks ir sasniedzams mušiņmakšķeres metiena attālumā. Šis ikgadējais lašu skrējiens uz savām dzimtajām straujtecēm iezīmē kartē veselus reģionus, kas piesaista ambiciozus mušiņmakšķerniekus no visas pasaules. Kādu no viņiem pie upes aicina kāds iekšējs impulss, cits meklē sava mūža zivi, kādam tā vienkārši ir vēlme būt vienatnē harmonijā ar dabu. Lai nu kā, Atlantijas lašu makšķerēšana ar mušu ir fascinējoša aizraušanās.

Ziemeļbrieži ir bieži Salmo Salar kaimiņi. Satikt tos allaž ir patīkami.

Jāatzīst, vienā rakstā nav iespējams aptvert visu šīs tēmas sarežģītību – godīgi sakot, tas nav tas, uz ko šī publikācija ir paredzēta. Šī raksta mērķis ir kļūt par ceļvedi iesācējiem un palīdzēt spert pirmos soļus tajā, kas, iespējams, kļūs par viņu jauno aizraušanos. Iespējams, uz visu atlikušo mūžu. Tā kā mēs esam atbildīgs medijs, vietā būs stingrs brīdinājums: lašu makšķerēšana izraisa atkarību – šīs nodarbes reibinošo ietekmi nevajadzētu novērtēt par zemu. Tāpēc mēs neuzņemamies atbildību par jebkāda veida apsēstību vai piedzīvojumu alkām, ko tev, lasītāj, varētu izraisīt Salmo Salar.

Baravikas ziemeļzemē var kalpot ne tikai par mierinājumu dienās, kad neķeras, bet arī par pieklājīgu papildinājumu ēdienkartē.

Lielos vilcienos Atlantijas lašu mušiņmakšķerēšanu var iedalīt divos galvenajos komponentos: inventārs un taktiskā pieeja.

Ko tev vajadzēs?

Kāts: Vispirms pievērsīsimies aprīkojumam. Lai izveidotu nepārtrauktu savienojumu starp makšķernieku un viņa sapņu zivi, ir jāizdara dažas izvēles. Kā parasti, viss sākas ar atbilstoša mušiņkāta izvēli.

Pirmkārt, nāksies atbildēt uz vienu pavisam globālu jautājumu: vai es vēlos daudzpusīgu aprīkojumu, kas būtu piemērots visām dzīves situācijām vai inventāru, kas ideāli atbilstu konkrētam upes veidam?

No tundrā augošajiem kokiem nekādi nopietnie lašu kāti nesanāk. Jādodas būs vien uz bodi.

Sāksim ar ideālo risinājumu. Faktiski makšķerkāta izvēli nosaka vairāki faktori: vispirms upes izmērs, pēc tam paredzamais zivju izmērs un pašreizējais ūdens līmenis. Lašu makšķerēšanai atkarībā no situācijas var izmantot jebkura veida mušiņmakšķeres – gan vienrocīgos, gan switch tipa, gan divrocīgos kātus. Ļoti vispārīgi, dažādu veidu upēm var ieteikt šādus kātu izmērus:

• Mazās upes: 7. vai augstākas klases vienrocīgie kāti, 6/7 vai augstākas klases switch tipa kāti un vieglie 7/8 vai 8/9 klases divrocīgie kāti ar garumu līdz 13 pēdām.
• Vieglais 7. klases divrocīgais kāts nodrošina izcili klusu prezentāciju kristāldzidrā ūdenī un vilkšanas baudu arī pie salīdzinoši mazāka izmēra loma

Vieglais 7. klases divrocīgais kāts nodrošina izcili klusu prezentāciju kristāldzidrā ūdenī un vilkšanas baudu arī pie salīdzinoši mazāka izmēra loma

• Vidējas upes: divrocīgie 8/9 vai 9/10 klases kāti ar 13-14 pēdu garumu
• Lielās upes: divrocīgie 9/10, 10/11 un 11/12 klases kāti ar 14-15 pēdu garumu

Tomēr galīgo makšķerkāta izvēli nosaka precīza vieta, kurā plāno makšķerēt. Pat lielā upē var atrast punktus, kur vislabāk būtu strādāt ar vienrocīgo kātu. Tā var gadīties krācē vai šaurā kanālā, kur nav nepieciešams tāls metiens. Tāpat jāņem vērā, ka vieglāks kāts nodrošina delikātāku un klusāku prezentāciju. Mums labi zināmā upe Mörruma Zviedrijas dienvidos ir lielisks piemērs tam, kā ir jāprot pielāgoties konkrētai situācijai - lielo un svaigo lašu makšķerēšanai pavasarī šai upē ir nepieciešams aprīkojums no smagā gala, bet zemā ūdens periodā vasaras mēnešos nāksies izvēlēties pēc iespējas delikātu pieeju ar vieglām makšķerēm. No tā izriet loģisks secinājums: ja ir precīzi zināms, kad un kur makšķerēsi, tev vajadzētu aprīkot sevi ar atbilstošu kātu, kas atbilst šīs konkrētās upes apstākļiem.

Ja tomēr izvēlies dot priekšroku daudzpusīgam aprīkojumam, tad ideāla izvēle ir 9/10 klases klases divroku makšķere ar aptuveni 14 pēdu garumu. Tāpat kā standarta 5. klases makšķere foreļcopes gadījumā, arī šī konfigurācija ļauj makšķerēt dažādu veidu upēs. Tāpēc šis ir klasisks kāts pirmajiem soļiem aizraujošajā divrocīgās mušiņcopes pasaulē.

Spole:

Universāls 14 pēdu kāts un tam piemērota lašu spole ar control tipa bremzi.

Bez atbilstoša kāta ļoti svarīga ir arī laba spole. Kad zivs ir galā, tev lieti noderēs uzticama bremze, kas nepārstās darboties arī pēc pusstundu ilgas cīņas. Turklāt ideālajai laša spolei ir jāapvieno vēl šādas īpašības: tai nevajadzētu būt pārāk vieglai, jo īpaši lielām divroku mušiņmakšķerēm ir nepieciešams atbilstošs pretsvars, lai komplekts būtu ideāli līdzsvarots. Pretējā gadījumā nelīdzsvarots kāts ir nevajadzīgs šķērslis, kas neļaus ar to sasniegt atbilstošu rezultātu. Lašu spolei obligāts ir slēgts spoles rāmis, caur kuru nevar izkļūt laukā plānā monofilā raninga aukla. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, ideālajai lašu spolei ir jānodrošina liela auklas ietilpība. 150 m bekinga nemaz nav pārspīlēti, jo ir zināms, ka laši mēdz bēgt lejup pa krāčaino straumi. Tādā brīdī makšķerniekam neatliek nekas cits, kā sekot savam lomam – šī absolūtās bezspēcības sajūta iespaidīga loma priekšā ir viena no aizraujošākajām sadaļām lašu copē!

Auklas: Piemērotas auklas izvēle, kurai ir pilnībā jāatbilst kātam un situācijai, pabeidz ideālā aprīkojuma komplektāciju. Veikalos pieejamas ļoti daudz dažādu veidu auklas ar dažādām grimšanas ātruma pakāpēm. Tas padara auklas izvēli diezgan sarežģītu. Viens konkrēts aspekts sadala mušiņmakšķernieku kopienu divās grupās: pilna Spey tipa aukla vai šaujamgalva? Bez šaubām, abiem veidiem ir savas priekšrocības. Lielākajai daļai šaujamgalvu ir diezgan kompakts dizains, kas padara tās labākas lielu mušu savaldīšanai un darbam vējainos apstākļos. No otras puses, tā kā Spey auklas vēders parasti ir garāks, starp iemetieniem ir jāievelk mazāk auklas — šī ir patiesa priekšrocība, ko nevajadzētu novērtēt par zemu, jo rezultātā muša pavada vairāk laika ūdenī. Turklāt daudzi kastinga instruktori ir vienisprātis: tiem, kas iemācās metienu ar Spey auklu, mest ar šaujamgalvām vairs nebūs problēmu. Tomēr plašais un dažādais pielietojums, kā arī iesācējiem daudz ērtākas lietošanas īpašības padara šaujamgalvu par iesācēja izvēli gandrīz visos gadījumos.

Protams, katram lašu mušu makšķerniekam vajadzētu arsenālā vismaz vienu peldošo auklu. Izsenis lašu mušas ir dreifējušas tuvu ūdens virsmai, jo lašu makšķernieki vairāk kā gadsimtu strādāja tikai ar peldošām auklām. Taču šīs dienas ir beigušās. Neatkarīgi no tā, vai makšķerēsi Norvēģijā, Skotijā, Krievijā vai citur, modernam lašu mušu makšķerniekam vienmēr ir jābūt pa rokai dažādām grimstošām auklām. Mūsdienu grimstošās auklas ir ļoti efektīvas un viegli lietojamas, jo tās visā savā garumā pakāpeniski maina blīvumu un līdz ar to arī grimšanas pakāpi. Īpaši populāras ir versijas ar peldošu aizmuguri – piemēram, konfigurācijas F/S1/S2 un F/S2/S4. Bet, ja apstākļi prasa vēl dziļāku prezentāciju, vienmēr ir iespēja izvēlēties pilnībā grimstošu auklu.

Bieži vien ir ļoti svarīgi pielāgot grimšanas ātrumu esošajiem apstākļiem. Citādi var sanākt art upes gultni. Tāpēc šaujamgalvu sistēmas ar maināmiem galiem ir ārkārtīgi populāras un lietotāju iecienītas. Šīs sistēmas nodrošina ātru gala maiņu un nodrošina vislielāko fleksibilitāti. Tas pats jāsaka par tā sauktajiem polilīderiem. Šo konusveida pavadu komplekts ar dažādiem grimšanas ātrumiem padara to par lielisku papildinājumu parastajām šaujamgalvām.

Pavadas: Izplatīta iesācēju kļūda ir grimšās mušiņauklas apvienošana ar garu konusveida monofilās auklas pavadu. Šādā gadījumā muša peld daudz augstāk par auklu, kas nopietni samazina grimstošās auklas sniegto efektu. Tāpēc, ja vēlies makšķerēt dziļi, ir svarīgi izmantot īsu pavadu - apmēram 1,5 m garu. Lielākā daļa mušiņmakšķernieku uzskata, ka laši īpaši nekautrējas no resnākām pavadām. Tā ir laba ziņa, jo ir absolūti bezjēdzīgi izmantot tievu pavadiņu, lai dotos medīt šīs ārkārtīgi spēcīgās zivis. Tādējādi piemērota izvēle ir 0,30 – 0,40 mm fluorkarbona vai monofilās auklas pavadiņa. Lieki piebilst, ka tad, kad tuvumā ir sasniedzamas krāces, zemūdens koki vai citi šķēršļi, noteikti jāizvēlas no diapazona augšējā gala. Šādās situācijās pieturēšanos pie plānāka materiāla nāksies rūgti nožēlot pēc zivs pazaudēšanas – patiešām nevajadzīga pieredze.

Mušas: Jau atkal mūsu nākamajā tēmā ir pietiekami daudz runājamā, lai aizpildītu veselu grāmatu: mušu izvēle! Kā iesācējam izvēlēties pareizo mušu starp miljardiem trubiņu un āķmušu? Katram lašu makšķerniekam ir savi slavenu rakstu varianti un personīgi iecienītie modeļi – daži pat tiem piešķir maģiskas spējas.

Patiesībā iesācējiem vajadzētu apsvērt šādu ļoti svarīgu padomu: galvenais ir nekrist panikā! Ikviens labi zināms modelis ķer zivis – tev vienkārši tam jānotic! Ja nopietni, ir absolūti vienalga, vai tavai mušai ir piecas vai sešas spīdīgās šķiedras, vai arī to sienot izmatotas sintētiskas vai dabiskās jungle cock acis. Visticamāk, upes krastā nāksies iesaistīties šāda veida sarunās – īpaši pēc tam, kad būs noķerta kāda zivs. Patiesībā tieši māņticība spēlē galveno lomu šajā mītiskajā disciplīnā - visām veiksmīgajām lašu mušām ir viena kopīga iezīme: makšķernieka pārliecība. Iesākumam, šie sekojošie pamatprincipi palīdzēs izvēlēties mušu, par pamatu ņemot kaut ko mazliet vairāk nekā tikai intuīciju:

Somijas upēs populāras lašu mušas

• Mušas krāsai vienmēr jāatbilst upes tonim. Piemēram, klasiskā “Willie Gun kombinācija” – dzeltenā, oranžā un melnā – ir ļoti veiksmīga tējas krāsas ūdenī. Starp citu, tavā mušu kastītē nekad nevajadzētu trūkt melno mušu.
• Mušas izmērs ir atkarīgs no ūdens temperatūras. Auksts ūdens sezonas sākumā prasa lielākas mušas, savukārt mazās mušas būs īpaši efektīvas siltajos vasaras mēnešos.
• Mušas spīdumu vajadzētu ietekmēt apgaismojuma apstākļiem un ūdens dzidrumam. Saulainās dienās un skaidrās upēs jāuzticas diskrētiem variantiem ar mazāku spīdumu. Bet, kad upe sāk krāsoties, mūsu mušām vajadzētu darīt to pašu!

Mana mušas izvēle brūnganam ūdenim saulainā dienā.

Tas var izklausīties absurdi, taču dažreiz ir ieteicams ignorēt visus šos noteikumus un tīši tos pārkāpt. Tas ir lielisks veids, kā atšķirties no citiem makšķerniekiem – īpaši bieži apmeklētās un makšķernieku nopresētās vietās. Ja vairums citu makšķernieku ar mazu mušu dreifē tuvu virsmai, liela muša, kas novadīta “dziļi un netīri”, var izkustināt citādi pasīvo lasi. Galu galā ir svarīgi atrast savu iecienītāko makšķerēšanas stilu un mušas, kurām uzticaties. Tad varēsi droši copēt un izbaudīt katru mirkli.

Dažas ļoti dusmīgas mušas ar ļoti garām kājām.

Citi būtiski piederumi:

Darbam lielākajā daļā upju ir absolūti nepieciešams brienambikšu pāris. Tas ļauj sasniegt ideālu metiena pozīciju un sekot zivij cīņas laikā.

Mēdz būt vietas, kur pie neliela izmēra zivs var tikt pat nesaslapinot zābakus. Tādu gan nav daudz.

Polarizētās brilles palīdzēs pamanīt sekojošās zivis, atklāt zemūdens struktūras un aizsargāt acis vējainā laikā, tai skaitā no zemu lidojošām mušām.

Bradāšanas nūja un glābšanas veste padarīs brišanu skarbos apstākļos daudz drošāku. Lašiem ļoti patīk straujas straumes, bet mums tāpēc jāpatur prātā: drošība pirmajā vietā!

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais aksesuārs - blašķīte vai kas tamlīdzīgs ar simbolisku saturu dažādiem dzīves gadījumiem, sevišķi, ja ir jāatzīmē zivs noķeršana;-)

Taktiskā pieeja

Pievērsīsimies praktiskajai makšķerēšanai: kur, kad un kā mēs varam noķert mītisko Atlantijas lasi? Atkal jāsaka, ka šis raksts noteikti nevar aptvert visas šīs tēmas detaļas. Taču tas piedāvās īsus un būtiskus padomus, kas atvieglos virzību uz pirmo laša ņēmienu un palīdzēs tev izbaudīt šo aizraujošo disciplīnu.

Kur mēs varam noķert lasi?

Lašu upes ir gandrīz visos izmēros: no mazākajām Dānijas upēm, kuras var šķērsot ar drosmīgu lēcienu, līdz pat milzīgajām Krievijas upēm ar komerciālo kuģu satiksmi. Vairāk piemērotas iesācējiem ir mazākās upes, jo tām nav nepieciešami milzīgi iemetiena attālumi. Patiesībā daudzsološas lašupes var atrast gandrīz visā Atlantijas okeāna un Baltijas jūras piekrastē: Skotijā, Islandē, visās Skandināvijas valstīs, Krievijā un gar Ziemeļamerikas austrumu krastu. Arī Latvijā. Diemžēl tādu vairs nav, piemēram, Vācijā un Polijā, tāpēc šo valstu iedzīvotājiem tāli ceļojumi ir neatņemama šīs disciplīnas sastāvdaļa. Tāpat ir jāņem vērā, ka visās lašupēs eksistē stingri makšķerēšanas ierobežojumi, daudzās no tām ir nepieciešamas attiecīgas makšķerēšanas licences. To iegāde dažreiz ir piedzīvojums pats par sevi.

Arī mazās upēs mēdz būt pietiekoši daudz lielu lašu. Lakselva Finmark reģionā ir viena no retajām mazajām upēm, kur 20 kg un lielāki eksemplāri tiek noķerti katru gadu.

Kad mēs varam noķert lasi?

Atlantijas lasis ir migrējoša zivs. Kādu laiku pavadījuši Atlantijas okeānā (vai Baltijas jūrā) pieaugušie laši atgriežas upēs, kurās viņi ir dzimuši, lai nārstotu. Šis mušiņmakšķerniekiem ir patiesības brīdis, jo tikko upē iekļuvis “svaigs” lasis var paņemt mušu ar vislielāko varbūtību. Lašu skrējieni dažādās upēs var notikt dažādos gada laikos. Tāpēc ir tipiskas pavasara, vasaras un rudens upes, kas ļauj daudzsološi copēt lašus visas sezonas garumā. Taču klasiskā pavasara makšķerēšana, piemēram, Skotijā vai Skandināvijā, ir īpaši populāra tieši tad noķeramo lielo īpatņu dēļ.

Kā noķert lasi?

Bez šaubām, katram upes tipam ir nepieciešama sava īpaša pieeja. Šajā raksta daļā ir apskatīsim tikai vispārīgas pamatmetodes lašu makšķerēšanai.

Visbiežāk izmantotā laša ķeršanas tehnika tiek saukta par svingu. Ironiskā kārtā šis aizraujošais makšķerēšanas stils ir ārkārtīgi dinamisks un aizraujošs – gluži kā identiski nosauktais mūzikas žanrs. Makšķerējot šādā stilā, muša tiek klasiski mesta lejup pa straumi 45 grādu leņķī. Tas ļauj māneklim kārdinoši šķērsot straumi — šo paņēmienu daudzi varētu atpazīt no makšķerēšanas ar slapjo mušu. Pēc katra metiena makšķerniekam pavirzoties lejup pa straumi, šis kļūst par ļoti sistemātisku un īpaši efektīvu makšķerēšanas veidu. Tomēr, makšķerējot ar svinga metodi, vislielākā nozīme ir tieši mušas kustības ātrumam. Par laimi, mēs to varam ietekmēt vairākos veidos:

• Mainot metiena leņķi - metot vairāk augšup pa straumi, palielināsies mušas kustības ātrums, bet metiens vairāk lejup novedīs pie lēnāka mušas dreifa.
• Auklas mendings, ko var raksturot kā tīšu loka izveidošanu auklā uz ūdens. Mendings pa straumi uz augšu palēnina mušas kustību, savukārt mendings uz leju to ievērojami paātrina.
• Ar papildu stripu jeb auklas ievilkšanu – aizraujoša tehnika, kas ļauj palielināt mušas kustības ātrumu tieši īstajā brīdī. Piemēram, kad tā šķērso robežu starp plūstošu un stāvošu ūdeni.

Vietās, kur no straujāka ūdens muša iepeld lēnajā, ir īstais brīdis to paātrināt ar papildus stripu.

Makšķerējot svingā, vienmēr ir svarīgi paturēt prātā vienu lietu: mušas ātrumu nosaka pats makšķernieks, nevis straume. Lieki piebilst, ka šīs metodes iespaidīgākā daļa ir laša ņēmiens. Tā ir neaprakstāma sajūta, kad viss pēkšņi nostiepjas un auklas galā jūtama atbilstoša pretestība. Briti saka: "tug is a drug", vai ņēmiens ir narkotika! Lai izbaudītu šo pieredzi pēc iespējas biežāk, mums ir jāmakšķerē pareizajās vietās. Līdz ar to mēs nonākam pie nākamā jautājuma: kur tieši ir vislielākās cerības uz copi?

Kur tieši ir jāmakšķerē?

Kā jau minēts iepriekš, lašiem ļoti patīk straujš ūdens. Tas tiem nodrošina vizuālu patvērumu un skābekli – īpaši siltajos mēnešos. Turklāt kustīgs ūdens mudina šīs zivis ņemt mūsu mušas. Tāpēc mums jākoncentrē pūles galvenokārt uz plūstošu ūdeni. Mūsu mērķa zivi īpaši piesaista dažādas interesantas struktūras. Lieli akmeņi un klintsbuķi veido daudzveidīgu zemūdens struktūru. Tā kā tie ne vienmēr sasniedz ūdens virsmu, ļoti svarīgi ir prast “lasīt” straumi. Interesanti, ka lašiem patīk gulēt šo struktūru priekšā. Taču visa teritorija ap tādu šķērsli, kā liels akmens, ir īsts karstais punkts — labāk turēt savu makšķeri cieši! Protams, dziļi pūli, to kakli un astes (ieejas un izejas tajos), kā arī mērenas krāces ir lieliskas vietas, un tās vienmēr ir piemērotas copei. Skaidrs, ka vietas, kas agrāk nesušas copes, vienmēr ir uzmanības vērtas. Bet paturi prātā vienu lietu: potenciālie karstie punkti pastāvīgi mainās. Tāpēc veiksmīgam lašu makšķerniekam vienmēr ir jābūt elastīgam!

Byske pavasara beigās. Viens no populārākajiem pūliem, tieši virs puskilometru garas nežēlīgas krāces. Te regulāri tiek uzāķēts kāds no lielajiem lašiem, bet absolūtais vairums viņu atbrīvojas no sava vajātāja ieejot zemāk esošajā krācē.

Nodaļa par taktisko pieeju beigsies ar šādiem noderīgiem padomiem:

• Mušai jāuzsāk kustība šķērsām straumei uzreiz pēc iemetiena. Pretējā gadījumā tu zaudē lielu daļu no svinga trajektorijas. Tāpēc nedaudz īsāks metiens un drifts īsākā auklā var būt efektīvāks, jo nodrošina pareizāku prezentāciju, kas ir panākumu atslēga.
• Tālie metieni ne vienmēr ir nepieciešami. “Lasot” ūdeni, potenciālos karstos punktus var atrast ļoti tuvu krastam. Tas ir patiešām pārsteidzoši, cik daudz lašu tiek noķerti ar tikai pusi no šaujamgalvas ūdenī.
• Vienmēr esi pēc iespējas klusāks – it īpaši, makšķerējot nelielā upē. To ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt, jo divrocīgā makšķere mēdz padarīt mūs nevajadzīgi skaļus.
• Gaismas maiņa vienmēr nāk par labu — ilgi gulēt no rītiem un būt pirmajam pie ugunskura vakarā var būt ļoti relaksējoši, taču tu palaid garām labākās copes iespējas!

Ķerot lašus, nereti trāpās jūras foreles. Tas nozīmē, ka konkrētajā punktā lašu nav, jo šīs zivis izvēlas dažādas lokācijas. Jūras foreles dod priekšroku mierīgākam ūdenim vai arī slēpjas no lielās straumes aiz akmeņiem un citiem šķēršļiem. Toties, atšķirībā no lašiem, tās upē turpina baroties.

Vēlreiz: pamatnoteikumu pārkāpšana ir lielisks veids, kā atšķirties no citiem makšķerniekiem – īpaši, ja makšķernieku presings ir augsts. Nelielas nianses, piemēram, makšķerēšana mazliet dziļāk nekā citi, var radīt lielu efektu un palīdzēt sagaidīt maģisko mirkli.

Īstais izaicinājums

Lai arī cik pašsaprotami tas izklausītos: nekad nepadodies un turpini darboties! Atlantijas lašu makšķerēšana ir ne tikai fiziski smaga. Bieži vien tieši garīgais spēks ir tas, kas nosaka robežu. Tādēļ ikreiz, kad ir pametusi vēlme doties uz lašu copi, ir jāpatur prātā viena lieta: jo ilgāk gaidīsi savu zivi, jo lielāks prieks būs to beidzot noķert. Galu galā izturība vienmēr atmaksājas!

Lašu zvejas filozofiskā sastāvdaļa ir visuresoša. Cerība, satraukums, vilšanās un pat izmisums – Atlantijas lasis liek mums iziet cauri visiem iespējamiem emocionālajiem stāvokļiem. Patiesībā tieši tas padara šo copes veidu tik aizraujošu. Mums jāatzīst: noķert kādu no šīm zivīm nekad un nekur nav vienkārši.

Lašu copē pirmie trīs gadi tie grūtākie. Tad ir īstais brīdis izbaudīt dabas skaistumu un iespēju būt divvientulībā ar to.

Bet kas tieši mūs motivē stāties pretī šim izaicinājumam? Kādam tā būs pastāvīga cerība noķert savu mūža zivi, citam vienkārši skats uz izlēkušu lasi metiena attālumā – sajūta, ko nevar aprakstīt un kas patiesi jāpiedzīvo pašam.

16 kg, 110 cm pavasara lasis no Zviedrijas. Jānim Legzdiņam šīs sezonas lielākās zivs pieveicēja gods.

Noķerot šādu sapņu zivi – neatkarīgi no izmēra – var uz kādu laiku pazaudēt valodu. Tieši tāds ir Salmo Salar spēks. Pirmais noķertais lasis izraisa ļoti īpašu smaidu – smaidu, kas ilgst gadiem.

@Aivars Rudzinskis