Špikeris Latvijas čempionātam

Pēc divu gadu pārtraukumu zemledus sporta makšķernieki šogad atkal varēs sacensties ledus arēnās. Un, cerams, nekādi ļaunie vīrusi to nenoliks uz bremzēm.

Šogad ir izmaiņas sacensību nolikumā, būtiskākais jaunums – mazāks dalībnieku skaits komandā: tagad 5 sportistu vietā komandas nokomplektēšanai pietiks ar trim. Tas darīts, lai optimizētu sacensību izmaksas un piesaistītu jaunus cilvēkus – savākties 3 domubiedriem ir daudz vienkāršāk. Arī sektoros lielāks dalībnieku skaits vairos azartu. Cik zināms, mērķis ir sasniegts – pirmajā posmā varētu startēt 15 komandas.

Noteikumi īsumā

• Sektoros, ieskaitot rezerves joslu – aptuveni 5 metru joslu apkārt sektoram, dienu pirms sacensībām copēt nav atļauts.
• Komandas dalībnieki startē katrs savā izlozētajā sektorā.
• Katram sportistam jābūt diviem karodziņiem ar komandas nosaukumu, un visas darbības sektorā (urbšana, barošana, ķeršana) notiek tikai ar karodziņu apzīmētā vietā. Karodziņam jāatrodas uz ledus ne tālāk kā 1 metru no aizņemtā āliņģa un ir jābūt labi saredzamam tiesnesim un pārējiem sportistiem.
• Ķert zivis, urbt āliņģus, veikt iebarošanu drīkst ne tuvāk par 5 metriem no cita sportista āliņģa, kas apzīmēts ar karodziņu.
• Urbi nevienā mirklī nedrīkst nolikt uz ledus horizontāli, nedrīkst atstutēt pret celi barojot, tam vienmēr ir jābūt vertikālā stāvokli ieurbtam ledū.
• Sportisti drīkst sagatavot neierobežotu makšķeru skaitu, bet vienlaicīgi atļauts strādāt tikai ar vienu, kas aprīkota ar vienu mormišku, ne lielāku par 15 mm; papildu svariņus izmantot nedrīkst.
• Ķeršanas laikā kātiņš jātur rokās, to nedrīkst atstāt uz ledus ar ūdenī ielaistu mormišku.
• Personīgās mantas sektorā drīkst atstāt tikai pie āliņģiem, kas atzīmēti ar karodziņu; izņēmums ir vertikāli ieurbts urbis un makšķeru konteiners-kaste. Uz ledus atstāts rezerves makšķerīšu konteiners un urbis nepilda karodziņa funkciju.
• Pa sektoru jāpārvietojas bez lieka trokšņa, netraucējot citiem.
• Zivis nedrīkst nomest sniegā vai uz ledus, tās jāglabā maisiņā, kastē vai kādā citā traukā.
• Sacensību beigās sportisti ievieto zivis organizatoru izsniegtā plastikāta maisiņā un, neizejot no sektora, nodod to tiesnesim.
• Detalizētāk: lmsf.lv

Vēl būtiski ir zināt, ka tieši tāpat kā citos sporta veidos arī makšķerēšanas sacensības notiek ZAĻAJĀ režīmā. Respektīvi – visiem dalībniekam jābūt kantainajam kodam un jāievēro visi spēkā esošie likumi un noteikumi, kas izdoti kovida izplatības ierobežošanai. Sacensībās nedrīkst piedalīties un to norises vietā aizliegts atrasties personām, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingrā izolācija vai kurām ir elpceļu infekcijas pazīmes.

Manuprāt, zemledus sacensības ir viens no fiziski smagākajam makšķerēšanas sporta veidiem. Tās ilgst tikai trīs stundas, kuru laikā dalībnieki lielākoties pārvietojas skriešus, izurbj neskaitāmus āliņģus un entās reizes pieceļas no neērtas pozas. Ar pilnu atdevi nobliežot maču, jutīsies kā izspiests citrons. Tas ir ļoti labs fiziskais un garīgais treniņš skarbos apstākļos.

Svarīgs ieteikums par sagatavošanos mačiem – jāsāk ar rūpīgu nolikuma izstudēšanu, jo, lai sacensībās viss noritētu bez liekas aizķeršanās un aizrādījumiem, vajag iegaumēt daudzas nianses. Zemledus makšķerēšana ir viens no dinamiskākajiem copes sporta veidiem, kur dalībnieki atrodas diezgan tuvu viens otram, tāpēc nereti notiek asāka vārdu apmaiņa. Neviens negrib kašķēties, tāpēc pirms sacensībām ir vērts ar kādu pieredzējušu sportistu izrunāt, ko drīkst, ko nedrīkst, kā ko darīt. Tāpat der painteresēties par nerakstītajiem likumiem, jo makšķerēšana ir džentlmeņu sports.

Inventārs

Sacensībās var mierīgi startēt ar inventāru, kas daudz neatšķiras no parastai copei domātā. Īpašu prasību inventāram nav, bet ir dažas nianses, kuras vēlams ņemt vērā.

Ceļu sargi. Lielākā daļa sportistu sacensību laikā tup uz ceļiem. Ne tāpēc, ka tā ir ierastāka poza lūgsnām par labāku lomu, bet gan tāpēc, ka tā var ērtāk un ātrāk makšķerēt. Tupot uz ceļiem, esi tuvāk āliņģim, ir ērtāk paņemt zivi jau pašā āliņģī (kā zināms, katra neizvilktā zivs var stipri sabojāt rezultātu). Šādā pozā ķermenis labi aizsargā makšķeri no vēja, līdz ar to ir vieglāk strādāt ar smalku auklu un sīkākām mormiškām; auklu un sardziņu vējš ietekmēs stipri mazāk, nekā sēžot uz kastes.

Tupētājiem ir vienkāršāk manevrēt pa sektoru, nav obligāti jāstaipa līdzi kaste. Tiesa, daļa aprīkojuma ir jāstiepj uz uzkabes – pie jostas piestiprināta ķesele vai trauks zivju uzglābšanai, kā arī ķesele vai trauks rezerves makšķerītēm un barotavai. Starp citu, lai nesasaldētu tārpus, tos parasti glabā azotē kaklā uzkārtā trauciņā, arī mitrināto barību tur azotē parastā sviestmaižu kārbā.

Lai droši tupētu uz ceļiem, būs vajadzīgi ceļu sargi. Dažos copes veikalos tādus var nopirkt, bet var arī izlīdzēties ar flīžu licēju un hokejistu ceļu sargiem. Tāpat ceļu sargus vari uzmeistarot arī savām rokām, vairākās kārtās salīmējot tūrisma paklājiņu.

Tupēšana uz ceļiem nav galvenā veiksmes atslēga, ja nepatīk vai ir grūti, tad to noteikti nevajag darīt. Arī no kastes var veiksmīgi ķert, un tā dara pat vairāki pasaules spicākie sportisti.

Makšķerītes. Uz mačiem ieteicams sagatavot vairākus kātiņus ar dažāda diametra auklām un dažāda izmēra mormiškām. Auklas un mormiškas galvenā funkcija ir nodrošināt ātru liftu no āliņģa līdz zivij. Ir ļoti svarīgi, cik ātri mormiška nonāks zivs uzbrukuma zonā, tāpat kā spiningošanā: vairāk metienu – vairāk iespēju. Tāpēc sportā tiek izmantotas auklas diametrā no 0,05 līdz 0,08 mm, pavisam reti resnākas.

Lielas mormiškas noderēs retu reizi, pamatā populārākais izmērs būs no 2 līdz 3 mm. Mormiškas formai un krāsai lielākoties nav izšķirošas nozīmes, svarīgs ir āķis – tam jābūt gana tievam un asam, lai zivs pielīp līdz ar rokas pirmo kustību. Ja mormiška vai āķis būs par lielu ķeramās zivs izmēram vai garastāvoklim, tad lomu var arī nesagaidīt vai sagaidīt daudz tukšo copju, neizvilktu zivju, un rezultātā būs zaudēti vērtīgie grami. Zivis mačos ir daudz uzmanīgākas, jo treniņos un sacensībās tās tiek intensīvi barotas un krietni paretinātas. Jāņem vērā arī troksnis no nepārtrauktās urbšanas un skriešanas viņām virs galvas.

Sagatavoto makšķeru skaits parasti svārstās no 8 līdz 30; man patīk, ja rezervē ir pietiekams skaits un liela variantu izvēle.

Dvielis. Viena no svarīgākajām inventāra sastāvdaļām ir labs roku dvielis, vēl labāk, ja līdzi ir vismaz divi. Ļoti svarīgi ir rokas turēt sausas – tad ir vieglāk nomest auklu no pirkstiem, un sausa roka tā nesalst. Iedomājies, ka tu tempā velc sīkus ķīšus, raudiņas vai breksīšus. – otrā dvieļa kārta pienāks ātri.

Kur dabūt inventāru

Rodas jautājums – kur sportam piemērotu inventāru iegādāties. Domāju, ka nebūs daudz veikalu, kur to visu sameklēt, bet nav tik traki. Visu nepieciešamo var atrast plašajā tīmeklī, bet es varu ieteikt dažus Latvijas veikalus, kuros pats esmu redzējis zemledus sportam paredzētās lietas:

• Copes Bode (mormiškas, auklas, sardziņu sagatavošana un piedzīšana mormiškai, citi aksesuāri);
• OK Cope (mormiškas, auklas, citi aksesuāri);
• Salmo (mormiškas, auklas, citi aksesuāri).

Saviem bodniekiem noteikti jautā mūsu pašu Finnex ražotās sporta mormiškas.

Treniņi

Nav divu vienādu copes dienu, tāpēc arī zināmos ūdeņos uz treniņu ir jābrauc. Ideāli, ja uz to tiek visa komanda, tad var iegūt daudz vairāk informācijas.

Sacensību sektori Latvijas čempionātā tiek nosprausti ceturtdienas pēcpusdienā, tātad treniņiem atliek tikai piektdiena. Maču dienā sektoru tuvumā trenēties nav atļauts, tāpēc vienā dienā ir jāpaveic ļoti daudz darba.

Sektori ir 6, un tas 3 cilvēkiem ir ievērojams darba apjoms. Treniņa laikā jāsaprot, kādi ir dziļumi sektoru perimetrā, kur ir kantes vai sēklīši. Šai darbā noteikti palīdzēs ziemas eholotes. Visus novērojumus ieteicams uzlikt uz papīra, jo vēlāk iegūtā informācijas var piemirsties. Tāpēc uz treniņu vajadzētu paņemt līdzi nesalstošu rakstāmo un nelielu piezīmju blociņu.

Tāpat jāpaspēj notestēt barību varianti. Kas no sagatavotā ir visefektīvākais? Kādās porcijās un kā labāk pasniegt barību? Cik ilgā laikā zivs reaģē uz barību, un cik ilgi ir iespējams viņu noturēt pie iebarotā āliņģa? Jāpārbauda makšķeres – vai viss ir kārtībā? Kāda izmēra un krāsas mormiškas labāk strādā? Jāsaprot, kurās sektora daļās uzturas zivis, jāizvērtē to daudzums, suga un izmēri. Zivju lokāciju un sastāvu arī vēlams piefiksēt uz papīra. Kad viss padarīts, atliek izvēlēties labākās vietas sacensību startam un izstrādāt taktiku.

1. kārta – Balvu ezers

Šis ir ļoti labs sacensību poligons, sektoros var būt dziļumi no 2 līdz 6 metriem. Mīt visas ezeriem ierastās zivju sugas, sportistu mērķauditorija: asari, pliči, plauži, raudas, auslejas, ķīši.

Nevajadzētu noskaņoties uz mega izmēra vilkšanu, ar 95% varbūtību garantēju sīkzivju lomu; kāds bonusiņš var sagādāt pārsteigumu, bet cerēt uz lielajām nav vērts. Dažādi sektori savā starpā var ievērojami atšķirties – kādā uzvaru nesīs raudu lomi, citā pliči un breksīši. Trāpot uz asarīšu pūzni, var novinnēt sektoru – ja baltās zivis nebūs pārāk aktīvas. Krietni uzlabot lomu var arī auslejas – ja izdosies tās pievilināt, cope būs ļoti ātra. Tās parasti nostājas turpat zem āliņģa, un var vilkt ar vienas rokas vilcienu.

Ezers var pārsteigt – treniņos sokas lieliski, šķiet, ka jāliek lielākas mormiškas, lai varētu ātrāk klapēt, bet maču dienā zivīm sāp galva, tās pat uz pavisam sīciņu mormišku vairs negrib ņemt – un nākas priecāties par katru dabūto asti.

Latvijas čempionāts šogad notiek trīs posmos. Ja neizdevās nokomplektēt komandu uz Balvu posmu, var pieteikties arī uz nākamajiem, kas paredzēti Baļotes ezerā janvāra beigās un Limbažu Lielezerā februāra beigās. Seko LMSF Facebook kontam un CL.LV ziņu sadaļai, kur būs visi jaunumi par sacensību rezultātiem un norisi.

Tiekamies sacensību laukumos!

@Agris Rudzāns