Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Mazliet vairāk nekā pirms gada Copes Lietās sākām runāt par to, cik ļoti svarīgi būtu atbrīvot mūsu upes no zivju migrāciju kavējošiem šķēršļiem. Aizsapņojāmies līdz pat lašu copei Staburaga pakājē. Apceļojām jau nojauktos dambjus Pērnavā, Morumā, Somijā un Ukrainā. Šomēnes aizspērāmies pat līdz Francijai, kur pa skuju taku aizlaisti pāris pavisam dūšīga izmēra aizsprosti. Toreiz, kad šo tēmu sākām, tas viss likās pavisam neticami un daudzi bakstīja ar pirkstu deniņos. Tomēr laiks rit, darbi virzās uz priekšu, un nu jau par iespējamo dambju nojaukšanu runā pat Panorāma.
Lielu un nozīmīgu soli šajā pareizajā virzienā ir spēris Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR. Pareizāk – tā Zivsaimniecības departaments. Pagājušajā gadā vērienīgā pētījumā noskaidrotas zivīm nozīmīgākās Latvijas upes un svarīgākie tajās esošie migrācijas šķēršļi. Par pētījuma jēgu, metodēm un, galvenais, rezultātiem, Copes Lietām BIOR vīri pastāstīja īsi pirms žurnāla nodošanas. Pētījumu finansējis Latvijas Vides aizsardzības fonds, kopējā tāme – 30 000 eiro. Tajā apzinātas Latvijā esošas 1548 upes, starp kurām ir veselas septiņas Melnupes un arī Līčupes. Uzreiz skaidrs, ka ūdeņu mums ir krietni vairāk nekā fantāzijas to nosaukumu izgudrošanai.
Ja nopietni, tad pētījums veidots ar mērķi novērtēt katras upes esošo un potenciālo nozīmi zivju faunas saglabāšanā. Sākumā novērtēta šībrīža nozīme, analizējot upes raksturlielumus un nozīmīgākie identificējamie ietekmes virzieni (zivju migrācijas šķēršļi, gultnes iztaisnošana meliorācijas veidā, HES ekspluatācija un piegulošās zemes izmantošana). Tālāk novērtēta upju potenciālā nozīme, iztēlojoties ideālo situāciju – ja uz upēm neatrastos zivju migrācijas šķēršļi un HES, ja upes plūstu pa dabisku gultni un cilvēks nebūtu pārveidojis ainavu krastos.
Straujtece Aģē, kur kādreiz atradās aizsprosts
Staiceles papīrfabrikas aizsprosts pilda arī tilta funkciju. Zivju migrācijai slikti, mašīnu migrācijai labi. Vai būs jāizvēlas?
Novērtējumam visas upes tika sadalītas kilometru garos posmos, un esošā un potenciālā nozīme tika novērtēta katram no tiem. Vērā tika ņemts posmu platums, kritums, noēnojums un citi parametri, kā arī upēs esošās HES un citi šķēršļi, meliorācija, zemes izmantošana upes tuvumā u.c. Tad tika noteiktas zivju sugas – lasis, taimiņš, upes nēģis, vimba, strauta forele, alata, salate un strauta nēģis – kuru dzīves piemērotībai tad upes arī tika vērtētas. Saliekot to visu kopā, BIOR zinātnieki sakārtoja upes pēc to potenciāla. Vienkāršiem vārdiem runājot – cik lielu labumu zivju populācijām šajās upēs varētu nest lielāki un mazāki uzlabojumi. Ar uzlabojumiem šeit jāsaprot visdažādākās aktivitātes – sākot ar upju tīrīšanu, dzīvotņu atjaunošanu un beidzot ar aizsprostu likvidāciju. Pētījuma rezultāts ir vairāki saraksti, kuros upes un tajās esošie šķēršļi sakārtoti pēc nozīmīguma, tāpat apzināts, kā upes ietekmētu, ja tiktu nojaukti attiecīgie šķēršļi vai šķēršļu kaskādes, uzbūvēti zivju ceļi vai veikti cita veida uzlabojumi.
Tā kā upju ir daudz, tad katrs no mums šī pētījuma rezultātos var meklēt to savu vienīgo un slepeno upi un noskaidrot, cik lielu labumu varētu dot jēdzīga tās apsaimniekošana. Tāds arī ir pētījuma galvenais uzdevums – esošajiem un potenciālajiem saimniekiem parādīt, cik daudz ir iespējams uzlabot situāciju ar zivīm upē. Vai arī nedarīt neko – mums ir neskaitāmas upes, kurās neko īpašu uzlabot nemaz nevar.
Dažas pētījuma atklāsmes tev noteikti liksies acīmredzamas. Piemēram, tas, ka vislielāko ieguvumu zivju populācijām dotu Rīgas HES likvidācija un pārējā Daugavas baseina atbrīvošana no šķēršļiem – kartē iekrāsotas zilās līnijas. To tiešām ir daudz, un tās nozīmē, ka šis virziens atdzīvinātu neskaitāmas upes milzīgā valsts teritorijā. Īpaši interesanti šajā sakarā iezīmējas Ogres upe, kuras potenciāls ir ļoti augsts un to visvairāk bremzē Daugavā un pašā Ogrē esošie aizsprosti. Tomēr jāsaprot, ka Daugavas HESu kaskādes likvidācija tuvākajā laikā nav apspriežama. Tāpat nav pamata pievērst uzmanību šķērslim ar vislielāko ietekmi uz zivju populāciju – Ventas rumbai. Skaidrs, ka hercoga Jēkaba iesākto kuģu un zivju ceļu būvniecību mēs neturpināsim un Ventas rumbu nost nejauksim tomēr atcerēties un izprast šī objekta ietekmi uz zivju labsajūtu tāpat der.
Ērgļu HES likvidācija dos salīdzinoši nelielu ietekmi upes potenciāla sasniegšanai, jo zivju migrācjiu no jūras kavē zemāk esošs šķērslis – Rīgas HES
Braslas HES ir individuāls un ļoti nozīmīgs šķērslis zivju migrācijai, tā likvidācija dotu tūlītēju labumu zivju populācijām...
Līdz ar to jēdzīgāk šobrīd ir pievērst uzmanību zaļajām un arī violetajām līnijām kartē – tās ir upes, kurās uzlabojumi ir patiešām nepieciešami un sniegtu vislielāko atdevi zivju resursu ziņā. Turklāt uzlabojumi šeit ir salīdzinoši reāli un īstenojami. Kā liecina pētījums, vērā ņemamu ieguvumu upēm dotu Braslas, Iecavas un Dobelnieku HES likvidācija, kā arī Staiceles papīrfabrikas dambja nojaukšana.
Tai pašā laikā ir aizsprosti, kuru demontāžai būs ļoti maz jēgas, ja vienlaikus netiks likvidēti arī citi zemāk vai augstāk esoši šķēršļi. Piemēram, Brūnu HES nojaukšana praktiski neko nedos, ja paliks Ropažu HES aizsprosts. Tikai visas kaskādes likvidācija vai vismaz piemērotu zivju ceļu izbūve ļautu taimiņam ienākt pat Mergupē, kur mēs to ļoti labprāt gribētu pacienāt ar kādu lēni vadītu sudrabkrāsas rotiņu. Tādu un līdzīgu kaskāžu Latvijā ir daudz, tāpēc uz katru gadījumu ir jāskatās kompleksi.
Analizējot šo BIOR veikto pētījumu, jāatzīmē, ka tā ir virtuāla, datorā veikta matemātiska analīze bez situācijas apskates dabā. Tādam darbam būtu nepieciešami gadi un tūkstošiem darbinieku. Tāpēc šis pētījums jāuztver kā pamats tālākai analīzei, nevis kā gatavs pamatojums tiem vai citiem apsaimniekošanas darbiem. Labā ziņa gan ir tā, ka BIOR ir gatavs veikt arī katra konkrētā upes posma vai šķēršļa individuālu apsekošanu un analīzi, un tas jau varētu kalpot kā pilnvērtīgs pamats finansējuma piesaistei konkrētu šķēršļu likvidācijai vai citiem upes uzlabošanas projektiem.
Kur ņemt naudu?
Labā ziņa ir tā, ka nauda tam ir. Jau rakstījām par openrivers.eu grantiem, tāpat šogad kļūs pieejami 2 miljoni eiro no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF). Mazi granti, pa 8000 eiro, jau ir pieejami LIFE Goodwater programmā. Tāpat Eiropas Reģionālās attīstības fondā ir Interreg projekti, kuriem pateicoties jau ir izbūvēts, piemēram, zivju ceļš Rīvā. Tāpat Eiropas Savienībā ir izveidota Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030, kurā ir arī sadaļa “Barjeru nojaukšana upju atjaunošanai”, un tajā ir iestrādāta virkne finanšu resursu, kas ir pieejami tieši šādam uzdevumam. Šī dokumenta mērķis ir līdz 2030. gadam atbrīvot no šķēršļiem 25 000 kilometru upju.
Zviedrijas pilsētas Noršēpingas centrā, lai saglabātu kultūrvēsturisku dambi un nodrošinātu zivju migrāciju, izbūvēja zivju ceļu – mākslīgu upi. Nārsta laikā pilsētas iedzīvotāji kļūst par iespaidīgu skatu lieciniekiem
Vai ar to pietiek?
Ja runājam par nesaimnieciskiem šķēršļiem, kas ir vecu dambju atliekas un tamlīdzīgi šķēršļi, tad bilde it kā ir skaidra. Protams, arī par tiem mēdz būt dažādi sabiedrības viedokļi un kaudze zemūdens akmeņu, kurus labāk apzināt, pirms laist darbā ekskavatorus un buldozerus. Tieši to rekomendē arī BIOR, prezentējot savu pētījumu – analīze, iesaistīto pušu diskusija, sabiedriskā apspriešana ir neatņemamas procesa sastāvdaļas.
Tāpat daudz atziņu var gūt, izpētot citu valstu pieredzi līdzīgos projektos. Tāpēc arī mēs žurnālā publicējam šādus stāstus, lai nekāptu uz konkrētiem grābekļiem. Viena no tādām atziņām ir saistīta ar nojaucamo objektu īpašumtiesībām. Visbiežāk dambja īpašnieks nebūt nav ieinteresēts objekta likvidācijā. Tāpēc gandrīz vienmēr ir jārunā par tā atpirkšanu, pirms vispār var sākt domāt tālāk. Atpircējs parasti ir valsts vai pašvaldība, kura vēlāk tad arī gūst labumu no tā, ka upē uzlabosies aina ar zivju populāciju, bet dambja vietā būs glīta straujtece. Citu variantu praktiski nav, tāpēc katrā konkrētā situācijā būtu jāsāk tieši ar šo posmu. Privātīpašuma svētumu aizsargā Satversme.
Nolāpītā ekonomika
Diemžēl milzīgu kāju visam šim procesam pieliek priekšā tas, kas notiek ar elektrības cenām. Tās ir uzšāvušās debesīs un atpakaļ krist nemaz tik drīz negrasās. Mums, patērētājiem, tās ir finanšu šausmas, bet elektrības ražotāji, tai skaitā HESu īpašnieki, tieši otrādi – berzē rokas. Plus vēl atsākušās raizes par enerģētisko neatkarību, ģeopolitiku un klimata pārmaiņām – tas viss pašmāju elektrības ražošanu padara arvien nepieciešamāku. Katrs HES ir jāuztver kā šīs energoneatkarības ķieģelītis, un, jo vairāk tādu ķieģelīšu, jo labāk.
Jebkura HESa atpirkšanas gadījumā pamatjautājums ir darījuma cena. Un biznesam, kāds HES nepārprotami ir, cenu pirmām kārtām nosaka nākotnes naudas plūsma – cik daudz eiro tas ienesīs pēc gada, pēc diviem un tā tālāk. Jo naudas plūsma lielāka, jo pasakaināka ir šīs plūsmas ģenerētāja cena. Mūsu gadījumā tas nozīmē, ka ar elektrības cenu šaušanos debesīs līdzi tām seko arī pašu enerģijas ražotāju, tātad HESu, tirgus vērtība. Nepretendējot uz dižu precizitāti, paļaujoties uz vēdera sajūtām vien, varam teikt, ka šodien atpirkt HESu ir reizes desmit dārgāk, nekā tas bija pirms gada vai diviem. Ļoti izskatās pēc aizgājuša vilciena.
Turpinot par objektu, tai skaitā nekustamā īpašuma, cenu veidošanās mehānismiem, ir vērts atcerēties vēl vienu aspektu – mantas vērtību nosaka ne tikai tās esošais lietojums, bet arī potenciālais. Mūsu gadījumā tas nozīmē, ka arī dambis, kas šodien elektrību neražo un nekādu jēdzīgo naudas plūsmu neģenerē, teorētiski varētu tikt pārbūvēts par HESu nākotnē un sākt ienest naudu pēc attiecīgu investīciju atmaksāšanās. Tātad pat viens otrs nesaimniecisks šķērslis, kas minēts BIOR veiktajā pētījumā, nākotnē var pārvērsties par saimniecisku. Tiesa, Eiropā jaunu HESu būvniecība vairs nebūt netiek atbalstīta tik ļoti, kā tas bija agrāk, priekšroku dodot citiem enerģijas veidiem. Re, Eiropas Komisija jau rosina zaļo un ilgtspējīgo ieguldījumu sarakstā iekļaut gāzes un atomenerģijas projektus. Un tas ir ļoti zīmīgs fakts, tai skaitā zivju populācijām.
Varianti?
Īsais un garais. Īsais risinājums ir zivju ceļu būvniecība visur, kur vien ir kaut mazākā iespēja un kaut minimāla pozitīva ietekme uz zivju migrāciju. Šis risinājums neprasa īpašumtiesību maiņu, un tam ir pieejami daudzi iepriekšminētie finansējuma avoti. Līdz ar to rast visu iesaistīto pušu, tai skaitā HESu īpašnieku, ieinteresētību zivju ceļu izbūvē vairs nešķiet tik sarežģīti.
Tomēr zivju ceļš nebūt nesniedz visu to potenciālu, ko varētu panākt ar dambja nojaukšanu. Vēl vairāk – katrs daudzmaz funkcionējošs zivju ceļš pamatīgi samazina iespējamību, ka konkrētais dambis tiks nojaukts. Tāpēc ir vienlaikus jādomā arī par garo variantu. Garais saistās ar jaunu enerģijas avotu pieejamību mūsu valstī vai tās tuvumā. Vējš, saule, atoms vai kas cits – tas nav copes žurnāla temats. Skaidrs ir vien tas – jo mazāks būs elektrības deficīts Latvijā, jo zemākas būs elektrības un citu enerģijas avotu cenas, jo lielākas būs iespējas upēm atgriezties savā sākotnējā apveidā.
Ko nu?
Skaidrs, ka mēs, Copes Lietu lasītāji, nevaram samesties un uzbliezt augšā vienu nelielu atomreaktoru, ar ko pietiktu visai Latvijai un krietni pāri paliktu. Pat ja mums par to apsolītu nojaukt visus tūkstoš BIOR pētījumā apzinātos šķēršļus ar Daugavas kaskādi priekšgalā. Tas, ko mēs varam gan izdarīt katrs un savā veidā, ir mazāk enerģijas tērēt un vairāk ražot. Māju siltināšana, pāreja no gāzes uz granulām apkurē, saules kolektori siltā ūdens sildīšanai, saules baterijas elektrībai, LED spuldzes un energoefektīvākas elektroierīces – tie visi un vēl daudzi citi ir reāli funkcionējoši risinājumi, nevis tukši reklāmas triki. Vajag tik katram izvēlēties savām spējām atbilstošāko. Vezums ir smags, bet mūsu ir daudz, kopīgiem spēkiem tas ir kustināms. Ne vienā dienā un ne vienā gadā, bet kustināms tas ir.
–– Ne Daugavas baseina upes, kurās iespējami visnozīmīgākie uzlabojumi
–– Daugavas baseina upes, kurās nozīmīgi uzlabojumi iespējami tikai ar HESu kaskādes likvidāciju
–– Pārrobežu upes valsts austrumos
–– Upes, kurās iespējami nozīmīgi uzlabojumi
–– Iespējamie uzlabojumi ir mazāk nozīmīgi
________________
10 LV nozīmīgākās upes, vērtējot pēc šībrīža situācijas | |
Upes nosaukums | nozīmīguma koefiients |
Gauja | 150,3 |
Daugava | 73,2 |
Venta | 55,3 |
Mēmele | 45,8 |
Lielupe | 42,8 |
Abava | 40,8 |
Salaca | 31,5 |
Ogre | 25,1 |
Pededze | 20,8 |
Misa | 20,7 |
10 LV nozīmīgākās upes, vērtējot pēc to potenciāla | |
Upes nosaukums | nozīmīguma koeficients |
Gauja | 208,4 |
Daugava | 190,2 |
Ogre | 91,4 |
Venta | 83,7 |
IECAVA | 63,8 |
PEDEDZE | 62,8 |
MĒMELE | 58,8 |
AIVIEKSTE | 55,1 |
Lielupe | 53,6 |
ABAVA | 53,5 |
__________________________
Individuālie šķēršļi – šķēršļi, kuri nav saistīti ar citiem un kuru likvidācijas potenciāls nav atkarīgs no citu šķēršļu likvidācijas. Pārējie šķēršļi, kuru potenciāls ir saistīts ar citiem (šķēršļu kaskādes), detalizētāk analizējami pēc www.bior.lv pētījuma pārskatā publicētajām tabulām.
Upe | Nosaukums | Šķēršļa veids | Šķēršļa kategorija | Sagaidāmā ieguvuma indeksa vērtība |
Venta | Ventas Rumba | Ūdenskritums | Visnozīmīgākie šķēršļi | 690 - 1850 |
Salaca | Staiceles dambis | Dambja paliekas | Visnozīmīgākie šķēršļi | 690 - 1850 |
Iecava | Iecavas HES | HES | Visnozīmīgākie šķēršļi | 690 - 1850 |
Mazā Jugla | Dobelnieku HES | HES | Visnozīmīgākie šķēršļi | 690 - 1850 |
Brasla | Braslas HES | HES | Visnozīmīgākie šķēršļi | 690 - 1850 |
Amula | Kalnamuižas dzirnavas | Cits aizsprosts | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Vija | Skripstu HES | HES | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Riežupe | Riežupes caurteka | Caurteka | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Vidaga | Vidagas dzirnavas | Cits aizsprosts | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Krievupe | Upesciema dīķu dambis | Cits aizsprosts | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Rauna | Raunas HES | HES | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Tumšupe | Skuķīšu HES | HES | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Ķekava | Dambītis | Cits aizsprosts | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Roja | Lubes dzirnavas | Cits aizsprosts | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Šepka | Rauzas HES | HES | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Daugava | Rīgas HES | HES | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Bērze | Bērzes dzirnavu HES | HES | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Aģe | Aģes HES | HES | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Tebra | Aizputes dzirnavezers | Cits aizsprosts | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Vaive | Vaives dzirnavas | Dambja paliekas | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Ķīšupe-RJL | Brankšu dzirnavezers | Dambja paliekas | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Īslīce | Rundāles HES | HES | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Tērvete | Tērvetes ūdenskrātuve | Cits aizsprosts | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Grīva | Uguņu dzirnavas | Cits aizsprosts | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Jumara | Brandeļu HES | HES | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Loja | Katrīndzirnavu HES | HES | Ļoti nozīmīgi šķēršļi | 100 - 430 |
Rūja | Imantas HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Starpiņupīte | Starpiņupītes aizsprosts | Cits aizsprosts | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Pāce | Pāces HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Rudupe-V | Bez nosaukuma | Cits aizsprosts | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Dzirnavupe-V | Zlēku dzirnavezers | Cits aizsprosts | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Ramata | Nuķu dzirnavas | Staicele | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Vizla | Vizlas HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Ciecere | Pakuļu HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Miegupe | Mūrmuižas dzirnavezers | Cits aizsprosts | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Lenčupe | Kalna dzirnavu HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Aiviekste | Vēžu/Spridzēnu HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Vitrupe | Ķirbižu dzirnavezers | Dambja paliekas | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Aiviekste | Aiviekstes HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Lielā Jugla | Ropažu HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Koja | Rudbāržu HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Virga | Prūšu HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Dakterišķe | Plepju dzirnavas | Cits aizsprosts | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Lielupe-K | Kalndzirnavu dzirnavezers | Cits aizsprosts | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Zaņa | Zaņas HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Dubna | Straumes HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Lielā Jugla | Rikteres HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Līgatne | Ķempju dzirnavas | Aizsprosta paliekas | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Lāčupīte-RJL | Sēmes HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Dubeņa | Steimaņa dīķis | Cits aizsprosts | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Līgupe-A | Līgas dzirnavu ezers | Cits aizsprosts | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Kauliņa | Alsungas HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Dzelda | Dzeldas HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Dzirupe | Mežzīles dzirnavezers | Cits aizsprosts | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Vadakste | Vadakstes HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Melnupe-S | Mērnieku dzirnavas | Aizsprosta paliekas | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Grīviņupīte | Grīviņu dzirnavdīķis | Cits aizsprosts | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
Gauja | Paideru HES | HES | Nozīmīgi šķēršļi | 45 - 95 |
@ A. Rudzinskis