Kā NEfotografēt karpu

Karpu makšķerēšana un fotografēšana nav atdalāmas viena no otras, un visi īstie karpinieki loma vietā mājās atved tikai fotogrāfijas. Tās tiek parādītas draugiem, ievietotas internetā un atkārtoti apskatītas starpsezonā. Tāpēc tām jābūt pēc iespējas labākām.

Pirmais, kas var sabojāt pat labāko fotogrāfiju, ir slīps horizonts vai pretējā krasta līnija. Objekti šādā attēlā arī sasveras, radot nepatīkamu uztveres efektu. Ja oriģinālajā bildē ir redzams slīpums, apstrādājot to var viegli iztaisnot.

Fotografējoties ar lomu, jāņem vērā vairāki svarīgi zivs drošības faktori. Ar lielām karpām jāapietas rūpīgi. Fotografēšanās, stāvot kājās, nav pieļaujama! Ikviens zina, ka karpa krastā cīnās un cenšas aizbēgt. Ass rāviens, un – viņai tas izdodas. Ja tu stāvi kājās, tā nokrīt vismaz no metra augstuma. Šāda piezemēšanās var izraisīt nopietnus savainojumus un pat nāvi. Fotografēties vajag tupus, turot zivi virs karpu paklājiņa, vai ūdenī.

Nav pieļaujams, ka pirksti nonāk zem žaunu vākiem, pastāv žaunu bojājumu iespējamība. Tas var izraisīt trofejas nāvi.

Ērtākais un drošākais veids, kā turēt karpu, ir novietot priekšējo spuru starp vienas rokas rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, it kā turot to no abām pusēm. Otras rokas pirkstiem jāatrodas aizmugurējās spuras priekšā.

Ja zivs ir ļoti smaga un grūti noturama, ar vēderu to var atbalstīt uz ceļiem. Otrs variants – nostājies uz viena ceļa un elkoni atbalsti uz otra – tādā veidā varēsi ilgāk noturēt lielu zivi atstatus no ķermeņa.

Fotoattēlā nevajag nogriezt nevienu cilvēka un zivs daļu. Zivs bez astes, spuras un cilvēki bez galvas vai puspleca padarīs attēlu neglītu.

Tas pats attiecas uz svešķermeņiem kadrā. Spaiņi, plastmasas pudeles, maisi ar boilām, puse krēsla, kempinga galds utt. Labākās fotogrāfijas tiek uzņemtas uz ainavas vai copes aprīkojuma fona – tu, zivs un karpu matracis.

Jāraugās, lai neradītu optisku kropļojumu, kad kāds objekts nonāk priekšplānā un tādējādi palielinās līdz nedabiskam izmēram. Šādu paņēmienu izmanto, fotografējot lomu izstieptās rokās, kad zivs un pirksti ir palielināti. Saglabājot objektu dabiskās proporcijas, bilde iznāk harmoniska un skaista.

Makšķerniekam jābūt ar atvērtām acīm. Aizvērtas acis rada guļoša, atsvešināta cilvēka efektu. Bet tas ir labojams – vari vienkārši uzņemt vēl vienu kadru.

Karpai nedrīkst būt pielipuši netīrumi, zāle un asinis. Ja zivij ir ievainojumi, asiņojošas brūces vai vienkārši zvīņas ir nosmērētas, ja ir manāmi irdenu gļotu kunkuļi – pirms fotografēšanas karpu noskalo ar ūdeni no spaiņa. Brūces uz ķermeņa apstrādā ar īpašu antiseptisku līdzekli.

Ja karpas attēls tiek uzņemts uztveramajā tīklā, pārliecinies, ka tīkls neaizsedz daļu zivs.

Fotografējot stipri saulainā dienā, uz sejas bieži parādās kontrastējoši plankumi. Lai no tiem izvairītos, mēģini atrast vietu ēnā, kur gaisma ir sadalīta vienmērīgi.

Ja tavai kamerai ir zibspuldze, paeksperimentē ar to. Cepure, platmale, cepure ar nagu utt. saules gaismā arī rada uz sejas ēnu.

Fotografējot naktī vai vājā apgaismojumā, bieži rodas izplūdums un attēls neizdodas. Skaidrāku bildi palīdz iegūt kameras vibrācijas samazināšana, izmantojot statīvu vai atrodot balstu, pret kuru atspiesties. Labāk nevis izmantot tālummaiņu, bet gan tuvoties objektam.

Galvas lukturis ir jāizslēdz, pretējā gadījumā var rasties poltergeista efekts.

Vienmēr uzņem vairākus kadrus, lai varētu izvēlēties labāko.

@Artūrs Šteinburgs