Zem pašas ūdens virsmas

Ņemot vērā manu lielo mīlestību pret vobleriem, šo rakstu veltīšu mānekļiem, kuru darba dziļums ir daži 10 cm zem ūdens līmeņa. Tie bieži izrādās ļoti rezultatīvi, taču ir arī visādi knifi, kas būtu jāzina, izvēloties vienu vai otru modeli.

Nosacītā definīcija varētu skanēt apmēram tā – mānekļi, kuriem iegrime vai darba dziļums nepārsniedz 30 cm no ūdens virsmas. To mērķis – noķert plēsoņu, izprovocējot uzbrukumu māneklim, kas atrodas gandrīz virspusē. Ja skatāmies uz visu kopējo vobleru saimi, tad tos var iedalīt ne tikai pēc formas, bet arī pēc darba dziļuma. Šoreiz neaiztiekot dīpus un voblerus, kas strādā daudzu metru dziļumā, tos, kuriem darba areāls ir vairāk pie virsmas, nosacīti var iedalīt divās grupās: SR – shallow runners jeb sekli ejošie un SSR – super shallow runners jeb tādi, kam darba dziļums ir iepriekš minētie 30 cm. Bet šis ir tikai tāds virspusējs iedalījums. Kā zināms, inventārs nestāv uz vietas, tas nemitīgi attīstās un mainās, līdz ar ko rodas daudz un dažādas apakšklases.

Mānekļu profils

SSR vobleri ir pārstāvēti dažnedažādās formās. Viņi ir gan kā kranki, gan minnow jeb mailes, gan šada formā, gan arī feti. Principā gandrīz no katras vobleru formas var pielasīt vajadzīgos.

Par sava veida SSR klasiku tiek uzskatīti kranki un feti. Ar kranku viss vairāk vai mazāk ir skaidrs, bet feti varētu būt kaut kas svešāks. Patiesībā nekā diži sveša šeit nav – fets ir tas pats kranks, tikai ar stipri resnāku, apaļāku ķermeni. No šīm aprisēm tad arī ir cēlies nosaukums. Noteikti vajadzētu ņemt vērā tādu sakarību – ir reizes, kad uz fetiem lieliski ķeras līdakas, bet ir reizes, kad vispār neķeras. Pat ja vienādi laikapstākļi un citi faktori, šāda lieta var nostrādāt, tā ka vajadzētu iegādāties vismaz pāris, bet dažādu formu SSR voblerus.

Raksturīga SSR pazīme ir mēle priekšpusē. Tieši tā rada šiem vobleriem raksturīgo spēli. Parasti mēle atrodas gandrīz 90 grādu leņķī – 60–70 grādu intervālā. Ir arī savas nianses pašas mēles formā. Bieži gadās redzēt trapecīgu veidojumu. Šāda lieta piedod māneklim daudz savādākas kustības ūdenī.

SSR mānekļi rada ļoti lielu ūdens pretestību, tādējādi veidojot ļoti kārdinošu spēli. Ņemot vērā mazo darba dziļumu, ir skaidrs, ka gandrīz visi šīs klases pārstāvji ir peldoši. Neesmu redzējis nevienu grimstošo. Suspenderi reti, bet gadās. Turklāt, kā zināms, peldspēja nav vienāda. Ir kranki, kas ļoti strauji uznirst, tikko ir ieturēta kaut mazākā pauze. Citi turpretī augšā ceļas ļoti lēni. Tāpat ir feti, kas jau pēc noklusējuma turas gandrīz pie pašas ūdens līnijas, mugura var pat nedaudz atrasties virs.

Pamatā mērķzivis ir plēsoņas – līdakas un asari. Bet noteikti nedrīkst aizmirst tādu sportisku zivi kā sapals. Tas ir pelnījis atsevišķu rakstu, līdz ar to šoreiz sapalu ķeršanas niansēs neiedziļināšos.

Kāpēc izvēlēties SSR?

Labs jautājums, vai ne? Pirmkārt, jāsaprot, kur ar šiem mānekļiem ir vislabāk ķert. Skaidrs ir viens – ņemot vērā seklo iegrimi, tos noteikti izmantos seklās vietās. Šie ir kārtējie vobleri, kas sevi lieliski parāda tieši seklajos ezeros. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka kādas ūdenstilpes seklākā līcī ar tiem nevarētu strādāt.

Otra ļoti pievilcīga īpašība ir tā, ka viņi ir labi pasargāti no iemešanās zālēs. Galvenokārt pateicoties tam, ka, mānekli velkot, viņam parādās klasiska kranka animācija un uzvedība. Respektīvi – peld noteiktā leņķī un ar visu pieres daļu, mēli un ķermeni aizsargā āķus. Protams, nevajag pārvērtēt šos mānekļus, bet vietās, kur citi vobleri vairs nestrādā, SSR tieši var likt lietā.

Laba doma ir nomainīt standarta trīsžuburus uz divžuburiem, tādējādi animācijas laikā āķi pielocīsies pie ķermeņa, kas dos vēl pussolīti labāku caurejamību. Tas arī nosaka galveno faktoru, kāpēc šādi vobleri ir vajadzīgi. Ja paraugās uz seklajiem ezeriem tagad vai, piemēram, vasaras sausajos mēnešos, milzīga ūdens daļa ir noklāta ar lēpju un citu zāļu paklāju. Skaidrs, ka arī zem tā slēpjas plēsoņa – viņa tur ir! Vienmēr aktuāls ir jautājums, kā viņu izvilināt laukā. Lietojot šos voblerus, no šādām vietām iespēja to izdarīt ir daudzreiz lielāka.

Tieši SSR mānekļi spēj pamatīgi iekabināt dažādām gumijām ar aizsargātiem trīsžuburiem un citiem mānekļiem ar pretzāļu āķiem. Turklāt svarīgs aspekts ir realizācija – ar atvērtiem āķiem tā vienmēr būs daudz labāka.

Pievilcības faktors

Varētu likties, ka pa pašu virsmu peldošs plastmasas gabals nepavisam nav plēsoņām iekārojams. Bet virsmas mānekļi ļoti labi viņas ķer! Un šeit var vilkt paralēles ar virsmeniekiem.

Arī SSR izprovocē plēsoņu uz uzbrukumu – ar spēli, aktīvo vibrāciju, kā arī ar ūdens sliedi. Pēc saviem novērojumiem varu teikt: šī klase daudz labāk strādā agrā rītā īsi pirms saullēkta un vēlu vakarā, jau krēslas stundā. Es šo lietu skaidroju diezgan vienkārši – plēsoņas šajā laikā daudz aktīvāk barojas un ir drošākas nekā dienā. Bet tas nenozīmē, ka pa dienu SSR mānekļi neķer zivis.

Lielāka problēma ir vējains laiks. Ir skaidrs, ka virsmeniekiem nepatīk viļņi. Tai pašā laikā nevar viennozīmīgi teikt, ka ar poperi viļņos nevar noķert līdaku. Izredzes ir, bet stipri mazākas. Šo vobleru gadījumā, es teiktu, viņas ir vēl mazākas. Jau ūdens viļņošanās sagrauj viņu spēli un pašu galveno piesaistīšanas aspektu – ūdens sliedi. Plēsoņa vairs tik labi nepamana mānekli, tas nepievelk viņas uzmanību. Līdz ar to vējainā laikā es iesaku likt lielāku uzsvaru uz mailes tipu ar seklu iegrimi.

Kā jau teicu, SSR vobleri uzmanību piesaista ne tikai ar animāciju, bet arī ar ūdens sliedi. Šis ir gana interesants moments, jo tas tiešām strādā ļoti labi. Protams, ņemot vērā mānekļu daudzveidību, ūdens sliedes mēdz būt dažādas. Tāpēc var izstrādāt algoritmu, kuru mānekli lietot kādā situācijā. Tādi vobleri, kas ūdenī atstāj plašu un labi redzamu sliedi, bieži vien labāki ir plašos areālos. Tos līdakas pamana no stipri lielāka attāluma un rezultātā uzbrūk daudz drošāk. Piemēram, Babītes ezerā ir neskaitāmas vietas ar plašu ūdens lauku, zem kura bagātīgi aug ūdenszāles, un šos laukus ieskauj gan niedru salas, gan lēpju audzes. Tur līdakai ir ļoti daudz vietas, kur slēpties, tāpēc uzbrukums var būt negaidīts.

Pretēji ir ar SSR vobleriem, kam sliede ir stipri šaurāka. Es tādus lietoju mazos līčos vai arī lielos logos. Šiem vobleriem strādā pretējs efekts uz uzbrukumu. Tā kā areāls, kurā viņš darbojas, nav liels, plēsoņai var nepatikt pārlieku liela viļņošanās. Līdakas pārsvarā šādās vietās virsū metas no pavisam neliela attāluma, kā arī izšķiras par uzbrukumu gana ātri.

Līdz ar to secinājums ir viens – mēģinot piemeklēt pareizo mānekli konkrētai vietai, ir jāņem vērā, cik aktīva ir tā animācija un cik lielas pēdas tas atstāj ūdenī. Turklāt, pat ja forma dažādiem modeļiem ir vienāda, vienalga konkrētā laikā un konkrētā vietā nākas piemeklēt īsto. Ja skatāmies no aspekta: kas strādā labāk – virsmenieki vai SSR vobleri, tad jāsaka: uz tīrajiem virsmeniekiem plēsoņa nereti nereaģē, un tad gan SSR ir tas, kas vajadzīgs.

Animācijas nianses

Kā jau visiem vobleriem arī SSR mānekļiem animācijai ir izšķiroša nozīme. Te nekādu īpaši sarežģītu spēli izmantot nevajadzēs, drīzāk būtu jāievēro vien dažas norādes.

SSR mānekļus pamatā animē ar pavisam vienkāršu auklas ietīšanu. Tās laikā māneklis ļoti aktīvi spēlē, ir gan vibrācijas, gan skaņa, gan jau pieminētā ūdens sliede. Tai pašā laikā esmu novērojis, ka bieži vien labāki rezultāti ir, ja ietīšanas tempu strauji palielina vai samazina. Šādā veidā plēsoņai tiek dots papildu stimuls uzbrukt. Tie mānekļi, kam darba dziļums ir tie paši 30 cm (saukšu tos par dziļajiem SSR vobleriem), viņiem daudz rezultatīvāka spēle ir, kad tos pievelk ar spininga spici. Pēc pievilkšanas vobleris sāk uzpeldēt. Izteikti labi šāda animācija strādā uz asariem.

Noteikti vajag atlasīt tādus mānekļus, kas peld 10–15 cm zem līmeņa, un tādus, kas peld 30 cm dziļumā. Mūsu visu mīļais tvičs arī nav svešs. Tiesa, SSR krankiem un fetiem tvičs gan neder, toties mailēm – reizēm nostrādā labi. Tikai nedrīkst aizrauties: pārāk agresīvs tvičings sabojā spēli.

Modeļu gamma

Arī šai klasē ir savi favorīti. Turklāt bieži vien konstatēju, ka tie ir ne tikai manējie, bet arī lielam skaitam copmaņu. Apskatīšu dažus potenciāli labākos.

Jackall Hamakuru. Sava veida leģenda. Faktiski tas ir mailes tips, turklāt vēl posmots. Pirmā nianse, kas jāpaskaidro, – ir divi Hamakuru modeļi: Hamakuru R un Deka Hamakuru. Pirmais ir 7,5 cm garš un 7,8 g smags. Otrais turpretī ir 9,5 cm garš un 18 g smags. Taču tīri dimensijas nav vienīgās atšķirības. Hamakuru pēc iemetiena nostājas ar galvu nedaudz virs līmeņa, bet darba dziļums ir 30 cm. Toties lielais brālis ūdenī atrodas tradicionāli horizontāli. Šīs lietas prasa arī nedaudz citādu animāciju. Mazākajam voblerim patīk ļoooti lēna ietīšana, uz robežas ar nestrādāšanu. Dekai atkal patīk lēna pavilkšana ar pašu spici, taču arī šim labi strādā auklas ietīšana. Noteikti vajag variēt ar ietīšanas ātrumu.

Nākamais moments ir tāds, ka ir modelis Deka Hamakuru SP, respektīvi – suspenders. Faktiski arī parastie Hamakuru ūdenī drīzāk uzkaras, nevis uzpeld, toties SP versija diezgan strikti paliek gandrīz nekustīga.

Ļoti svarīgais caurejamības faktors šiem vobleriem nav sevišķi augstā līmenī – zālēs viņi ķeras bieži. Šo lietu mēģinu novērst, noņemot priekšējo trīsžuburi, tādējādi cauri zālēm vobleris tiek par gramu labāk. Lidojuma attālums arī nav pats labākais. Tas notiek tīri posmotā ķermeņa un lielās mēles dēļ. Es teiktu, ka šis ir jau klasisks SSR māneklis, kam būtu jābūt copmaņu kastē.

Duel Hardcore 0. Vēl viena leģenda un seklo ūdeņu bieds, var pat teikt – fenomenāls māneklis. Maksā salīdzinoši maz, bet darbaspējas ir lieliskas, nemaz nerunājot par citām pozitīvām lietām. Šis kranks ir 6,5 cm garš un 8 g smags. Mēle ir ļoti tuvu 90 grādu atzīmei. Iekšpusē ir vienkāršota tālmešanas sistēma ar vienu magnētisku lodīti, kas pārvietojas pa iekšpusi, tāpēc šis kranks lido ļoti labi. Ja ir nepieciešams izstrādāt plašu akvatoriju, šis noteikti ir pirmais māneklis, kas tiek likts lietā. Tāpat precizitāte manāmi pieaug. Šim krankam caurejamība caur zālēm ir stipri labāka. Turklāt jau rūpnīcas āķi ir gana plāni, kas atvieglo viņa izraustīšanu no ķērājiem. Animācijas ziņā klasika – lēna ietīšana ar tempa maiņu. Starp citu, voblerim ir interesanti krāsojumi.

Jackall Cherry 0-Footer. Izteikts fets. Pieejams divos izmēros – 4,8 un 5,6 cm. Piemīt izteikta vibrācija, bet sliede ir samērā maza. Tieši šī iemesla dēļ Cherry es pamatā izmantoju lokālās vietās, līčos. Lido samērā labi, bet caurejamība ir slikta. Tiesa, darba dziļums ir ap 20 cm, kas atkal ir pluss – bieži vien zāles atrodas zemāk, un āķi līdz viņām nemaz netiek. Starp citu, šis arī ir viens no sapalu krankiem.

Megabass Anthrax. Kārtējo reizi bez Megabass pieminēšanas nevar iztikt. Ļoti interesants SSR māneklis. Kad pirmo reizi viņu ieraudzīju, biju nedaudz izbrīnījies, vai viss ir sakomplektēts, kā vajag, bet izrādās – ir. Māneklim ir šada forma, atgādina zivtiņu. Tikai šī zivtiņa peld ar vēderu uz augšu. Turklāt vēl augšpusē atrodas plastikāta spura, kas animācijas laikā šķeļ ūdeni. Ir divi garuma varianti – 8,3 un 10,5 cm. Darba dziļums ir 30 cm, tiesa gan, ar plānāku auklu strādājot, var darbināt nedaudz dziļāk.

2010. gadā iznāca nedaudz uzlabota versija, saucas Wakey. Vienīgā atšķirība ir aizmugurējais āķis, kam ir uzliktas spalvas. Liekas, sīkums, bet šīs spalvas velk papildu ūdens līnijas. Iekšpusē ir gana sarežģīta balansēšanas sistēma. Žēl, ka šī sistēma nepalīdz māneklim metiena attāluma ziņā – Anthrax lido ļoti slikti. Smaguma centrs tam ir galvas daļā, turklāt viņam traucē arī plastikāta spura un vēders.

Toties šo vobleri var gan lieliski tvičot, gan animēt, vienmērīgi ietinot auklu. Pēdējais veids man patīk vairāk un ir nesis labākos rezultātus. Māneklim ir ļoti laba caurejamība, zāle tiek aizķerta pavisam reti. Daļa nopelnu par to pienākas kvadrātveida mēlei, kas lieliski pasargā āķus. Krāsu palete ir ļoti liela kā jau japāņiem.

Lucky Craft CL Minnow. Neparastas mailes formas māneklis – robusts, un uz ķermeņa ir līnijas, kas stiepjas viscaur māneklim kā sava veida koka gredzeni. Vobleris ir 8,5 cm garš un 11 g smags. Mēle ir gandrīz 120 grādu leņķī, kas dod lielisku spēli. Spēle ir ļoti plaša, ar spēcīgām sānu kustībām. CL Minnow ir peldošs, bet peldspēja ir ļoti augsta.

Pamatā viņu animēju tikai ar ļoti lēnu auklas ietīšanu. Šādā gadījumā māneklis peld apmēram 20 cm zem līmeņa. Zāles ķer salīdzinoši maz.

Lucky Craft Sum Malas. Laipni lūdzam čempionu! Šim jocīgajam SSR ir milzīgs skaits pozitīvu īpašību, kā dēļ es pat varētu teikt, ka Malas ietilpst tajā kategorijā, kas saucas – obligāti ir jābūt!

Pirmkārt, māneklis ir 5,7 cm garš un apveltīts ar aerodinamisku formu. Nav priekšējās mēles. Abas šīs lietas dod teicamu un tālu metienu. Ļoti labs un pareizs izsvarojums. Malas tiek cauri gandrīz visām zālēm. Kad vobleris tiek animēts, viņš peld ar galvu uz leju. Tādējādi tas ar visu ķermeni aizsedz āķus. Āķi ir samērā plāni, tāpēc ir diezgan viegli izraustīt no zālēm. Ja ar to ir par maz, ņem nost priekšējo trīsžuburi. Darba dziļums ir apmēram 20 cm.

Animācijas ziņā – viss ir katra paša rokās. Malas var gan tvičot, gan vienmērīgi ietīt, gan viegli vilkt ar spininga spici. Voblerim ir spēcīgas svārstības, un līdakas uzbrūk no liela attāluma. Es teiktu, ka bez Malas seklajos ezeros ir ļoti grūti. Šis vobleris bieži vien ir izšķirošs plēsoņu sakacināšanā.

Modinām plēsoņas

Aiz okeāna ir tādi mānekļi, ko apzīmē ar vārdu wakebaits. Parasti tie ir mailes formas, bet ir arī kranki un šadi. Galvenā viņu doma ir līdzīga kā SSR vobleriem – izprovocēt plēsoņu uz uzbrukumu. Ja pārējie SSR to lielākoties panāk tieši ar vibrāciju vai sliedi, veikbaiti to dara ar kustībām ūdenī. Vienmērīgas auklas ietīšanas laikā tās ir plašas, māneklis izslīd uz sāniem. Tvičingotam voblerim klāt nāk vēl vertikālās sānu kustības. Bieži vien veikbaiti ir aprīkoti ar āķiem, kam ir spalvas – plēsēju papildu kairinājumam.

Mans mīļākais veikbaits ir HMKL K-0. Šim mailes voblerim iegrime ir ap 20 cm. Tvičinga laikā parādās plašas sānu kustības un izslīdēšana. Interesanti ir tas, ka japāņi tam piedāvā ne tikai garumu variācijas, bet arī klusās versijas, kā arī versijas ar pavisam savādāku skaņu. Lielākā atšķirība ir to ķeramā plēsoņa: veikbaiti ievērojami labāk strādā uz pasīvu plēsoņu – pretēji pārējiem SSR vobleriem, kas šajā ziņā nav tik stabili. Latvijas ūdeņos no kādiem
7 man pieejamajiem veikbaitiem vislabāk ir strādājis minētais HMKL, līdz ar ko viņu arī varu rekomendēt.

Esmu apskatījis vēl vienu interesantu mānekļu klasi. Kā jau rakstā minēju, šoreiz norobežojos no sapalu tēmas cilāšanas, kā arī to mānekļu un ķeršanas īpatnībām. Bet raksts par tiem noteikti sekos. Šo vobleru sakarā gribu teikt, ka tie ir vēl vieni mānekļi, kas necopes vai švakas copes dienā palīdzēs izkļūt no apaļas nulles. Noteikti ir vērts viņus izpētīt – kāds jums noteikti iepatiksies!