Grimstošo valstībā

Cope ar vobleriem ir ļoti interesanta, jo tie ir mānekļi, kas ļauj copmanim izpausties dažādos veidos. Protams, ir ierobežojošais faktors – māneklim piešķirtā animācija. Taču tvičojot katram ir savs rokraksts un katrs vobleris tiek izspēlēts nedaudz savādāk. Ir vairāki parametri, pēc kā mēs izvēlamies vobleri, – garums, svars, darba dziļums, arī peldspēja. Tieši par pēdējo šajā rakstā arī būs runa.

IMA Farina ķer ne tikai līdakas un zandartus.

Vobleris, kas…

Kā zināms, visus voblerus var iedalīt trīs lielās klasēs pēc peldspējas. Tie ir – peldošie, grimstošie un suspenderi. Pirms daudziem gadiem pēc šīs sadales varēja vadīties, bet šobrīd jau ir daudz modeļu, kas nav tikai vienkārši peldoši. Nu jau mēs strādājam ar lēni peldošajām (slow floating) un ātri peldošajām (high floating) variācijām.

Suspenderi ir vieni no interesantākajiem vobleru veidiem, un tieši tos es izvēlos visbiežāk. Viņu doma ir uzkārties konkrētā darba dziļumā, respektīvi – pauzes laikā tam vajadzētu palikt konkrētajā dziļumā, piemēram, 1,5 metros. Faktiski ir tā, ka gan ūdens blīvuma, gan dažādu citu cēloņu dēļ šie mānekļi ir vai nu lēni grimstoši, vai lēni uzpeldoši. Protams, ja izmanto biezu pavadu, māneklis var kļūt diezgan ātri grimstošs.

Ar grimstošajiem viss it kā skaidrs – vobleri, kas grimst. Tomēr šie daudzos gadījumos ir galvenie mānekļi, ar kuriem tikt pie loma. Pēc maniem novērojumiem, grimstošie nav tik populāri kā peldošie un suspenderi, un, manuprāt, viņi netiek pienācīgi novērtēti. Turklāt vobleri nav vienkārši grimstoši, viņiem ir ļoti daudz dažādu veidu.

No vēstures lappusēm

Copei ar vobleriem es pievērsos sen. Mani pirmie mānekļi bija pirkti vietējos veikalos, un daudzi no viņiem bija zemas kvalitātes. Tolaik topā man bija Rapala ražojumi, un arī tagad šī kompānija ir liels un nozīmīgs spēlētājs copes inventāra tirgū. Bet stāsts ir par vienu konkrētu vobleru sēriju – par Count Down.

Tā ir leģendāra sērija, kas vēl šodien tiek ražota un ir gana populāra. Māneklis ir veidots no balsas koka, un tiek piedāvāti seši garumi – no vesela 1 cm līdz pat 11 centimetriem. Visus šos mānekļus vieno fakts, ka viņi ir ātri grimstošie. Turklāt copmanis var lieliski pateikt, cik dziļi viņš ir iegrimis – Count Down grimst ar ātrumu apmēram 30 cm sekundē. Māneklim ir laba izsvarojuma sistēma, līdz ar ko tas gan tālu lido, gan kārdinoši spēlējas.

Kad tiku pie pirmā Count Down, sākumā nevarēju saprast, kā viņu lietot. Seklākās vietās tas ātri vien iemetās zālēs vai zemūdens ķērājos. Painteresējies nedaudz vairāk un uzzinājis voblera grimšanas ātrumu, sapratu, ka īstā vieta ir dziļuma kantes. Pēc metiena atliek vien skaitīt sekundes un, kad ir vajadzīgajā dziļumā, sākt animāciju. Nu, veicot nākamo metienu pēc pirmajiem, lai arī tukšajiem ņēmieniem, vobleri varēju novadīt precīzi tai pašā dziļumā, kurā tas jau bija saērcinājis plēsoņu. Galvenokārt uz Count Down man trāpījās līdakas un zandarti. Turklāt pēdējiem šis māneklis bija pavisam veiksmīgs, un es viņu izmantoju vēl tagad.

Kad es ieraudzīju šī paša voblera mazās versijas, proti – 1, 3 un 5 cm garās, iegādājos viņus un sāku eksperimentus ar forelēm. Viss izdevās, turklāt atkal palīdzēja sekunžu skaitīšana. Jāteic, ka šis bija mans pirmais īsti grimstošais vobleris.

Yo-Zuri Crystal Minnow – lielisks līdaku mednieks.

Klasifikācija

Kā jau minēju, mūsdienās viss tiek vairāk sarežģīts un nekas vairs nav vienkārši. Grimstošo (angliski – sinking) vobleru gadījumā arī ir savas nianses.

Tos visus var iedalīt vairākās apakšklasēs, bet es parasti palieku pie trijām – lēni grimstošie (slow sinking – apzīmē ar SS), grimstošie (sinking – apzīmē ar burtu S) un ātri grimstošie (fast sinking). Pēc nosaukumiem ir skaidrs, ka pirmie grims daudz lēnāk, bet pēdējie būs kā akmens – pēc metiena strauji ies lejā.

Lai varētu vizualizēt, kādā ātrumā māneklis grimst, esmu to iedalījis pa klasēm. Lēni grimstošie – 3–5 cm/s, grimstošie – 5–20 cm/s, ātri grimstošie – virs 20 cm/s. Protams, šis nav dzelžains iedalījums, bet vismaz tos, kas ir manā rīcībā, var šādi grupēt.

Raugoties no popularitātes viedokļa, es teiktu, ka grimstošie vobleri ir visiecienītākie. To ir pietiekami daudz, un viņi ir pieejamāki. Lēni grimstošie un ātri grimstošie ir specifiski, tos lieto konkrētās vietās un apstākļos. Ātri grimstošos pamatā izmanto foreļu copē, kad mazajam un vieglajam māneklim, par spīti straumei, jāgrimst uzreiz pēc metiena. Šādā veidā tas nepieciešamo dziļumu sasniedz maksimāli ātri.

Nākamais jautājums – vai suspenderus var pieskaitīt pie lēni grimstošo tipa. Viennozīmīgas atbildes nav. Kā jau minēju, ne visi suspenderi ir lēni grimstoši. Mēdz būt tādi, kas pēc uzkāršanās sāk lēni uzpeldēt. Taču daudzus lēni grimstošos mānekļus var uzskatīt par sava veida suspenderiem. Grimšana ir tik lēna, ka tos lieliski var izmantot suspenderu vietā, turklāt daudz seklākās vietās.

Ar Count Down var dabūt ne tikai plēsīgās zivis.

Mānīgie priekšstati

Daudzi copmaņi grimstošos mānekļus nepērk apzināti. Pamatā tam ir bailes, ka šāds vobleris grimstot noteikti ieķersies zemūdens ķērājos, kas rezultēsies ar mantas zaudējumu un pabojātiem nerviem.

Tā nav gluži taisnība. Tas, ka māneklis grimst, nenozīmē, ka viņu nevar kontrolēt. Turklāt vienmēr jāpārdomā, kādu mānekli lietot konkrētajā vietā – nav tā, ka ar vienu var copēt seklās, aizaugušās vietās un arī dziļās, ar zemūdens ķērājiem bagātās.

Jā, grimstošajiem ir lielāka iespēja iemesties ķērājos, taču šeit var līdzēt kaut vai āķu nomaiņa uz vienu klasi vieglākiem. Savienojumā ar pīto auklu gandrīz vienmēr āķis padodas pirmais, un tad tikai atliek nomainīt trīsžuburi. Tāpat neviens vēl nav atcēlis āķu atsitēju. Un vēl šādā gadījumā var izmantot pēc testa nedaudz spēcīgāku spiningu.

Pēc manas statistikas spriežot, grimstošie mānekļi nemaz daudz vairāk neieķeras un nenoraujas. Tāpēc es nedomāju, ka no viņiem vajadzētu baidīties.

Daži knifi

Copē ar vobleriem, ne tikai grimstošajiem, var izmantot pāris lietas, lai ietekmētu mānekļa darba spējas un darba dziļumu.

Pirmais variants – nav noslēpums, ka ar plānāku pīto auklu māneklis grimst daudz ātrāk un nedaudz mainās darba dziļums. Grimstošo vobleru gadījumā tādējādi var panākt pat par 50 cm lielāku iegrimi. Reizēm, ja vobleris ir ļoti labs, plēsoņai patīk, bet darba dziļums viņam ir seklāks, maina nost auklu.

Otrs variants ir izmantot tā saucamos suspend dots. Tās ir mazas, apaļas uzlīmītes, kas pārklātas ar svinu vai kādu citu smagu materiālu un ko var pielīmēt māneklim. Tā viņam nāk klāt pāris grami, un no peldošā var iegūt lēni grimstošo. Vai arī no grimstošā – ātri grimstošo. Šādā veidā esmu modificējis daudzus voblerus, kas domāti seklam ūdenim, bet kas nu man lieliski ķer daudz dziļākā horizontā.

Šeit gan ir jāuzmanās ar vienu lietu: ar suspend dots nedrīkst aizrauties, citādi var nokaut mānekļa oriģinālo spēli, kustību. Ir man pāris vobleri, kas lielākā dziļumā vienkārši nestrādā. Viņi beidz animēt, līdz ar ko plēsoņām vairs nav interesanti. Tāpēc vajag eksperimentēt.

Copes areāls

Svarīgais jautājums – kur šos mānekļus izmantot.

Pirmkārt, noteikti liela priekšrocība grimstošajiem ir tieši upēs – vietās, kur ir straume. Šie vobleri daudz ātrāk sasniedz darba dziļumu, kas ir izšķiroši, it sevišķi, ja straume ir spēcīga.

Skaidrs, ka visbiežāk šādi apstākļi gadās foreļu copē. Mazās un ne tik mazās upēs tecējums ir gana spēcīgs un vobleri ir spējīgs aiznest prom vienā mirklī. Bet ko darīt, ja uz pašas straujākās vietas ir bedre, kurā noteikti sēž skaista forele? Liek galā ātri grimstošo mānekli, un viss notiek. Izdarot metienu nedaudz virs šī punkta, māneklis nogrims tieši pie bedres. Tas ir tāds lakonisks skaidrojums, bet foreļu cope ir viens no copes veidiem, kur grimstošie mānekļi tiek izmantoti ļoti daudz. Par forelēm citreiz – tēma plaša un interesanta.

Otrkārt – kad plēsoņa ir pasīva. Tieši šī iemesla dēļ man patīk gan suspenderi, gan grimstošie mānekļi. Vobleris, nonācis savā darba dziļumā, gana ilgi paliek plēsoņas redzeslokā. Nereti pasīva plēsoņa negrib kustēties, kur nu vēl celties, lai sagrābtu uzpeldošu mānekli. Bieži esmu novērojis, ka vienā vietā uz peldošo vobleri zivs nereaģē, bet, uzliekot lēni grimstošo, uzreiz ir cope, un parādās aktivitāte.

Lēni grimstošos izmantoju uz asariem. Tos var tvičot ar lēnām pauzēm, kuru laikā vobleris nedaudz iegrimst. Asarim patīk, ka māneklis nevis paliek vienā horizontā, bet nedaudz pārvietojas. Ezeros uz dziļuma kantīm grimstošos voblerus lieliski var likt lietā suspenderu vietā. It sevišķi, ja cope notiek no kantes virsotnes, kad māneklis tiek vilkts uz dziļuma pusi.

Ar grimstošajiem ļoti labi var izstrādāt kanti, kad māneklis vienmērīgi grimst, paužu laikā. Attiecīgos apstākļos grimstošie mānekļi man ir daudz labāki nekā visi pārējie. Turklāt bieži vien ražotāji, lai panāktu grimšanas efektu, konkrētajam modelim palielina svaru. Kas savukārt dod tālāku lidojumu un iespēju apstrādāt plašāku areālu.

Vobleru izvēle

Ar katru gadu arī grimstošo vobleru sarodas arvien vairāk. Jau pieminētā Rapala noteikti ir viens no vecākajiem un arī zināmākajiem mānekļiem. Taču arī mūsu aizjūras draugi no Japānas grimstošos voblerus veido jau sen. Pamatā viņi tos izmanto jūrā, kur ir liels dziļums, straume un viļņi. Tātad ideāla vieta grimstošiem mānekļiem. Īpaši daudz šādu vobleru ir zīmolam IMA. Formas ziņā tā ir labi zināmā maile. Turklāt bieži vien vienas sērijas formā tiek veidoti visu trīs peldspēju mānekļi. Daļa ražotāju iet nedaudz citu ceļu, saglabājot voblera formu, bet nedaudz modificējot iekšas, līdz ar ko māneklis kļūst stabilāks un grimstot tam parādās izteiksmīgāka šūpošanās, kas ir gana svarīgi.

Gribu apskatīt pāris savus šīs kategorijas favorītus.

Zip Baits Rigge S-line. Ļoti populārajai sērijai Rigge ir izveidota speciāla modifikācija S-line, kurā ietilpst tikai grimstošie vobleri. Konstruktori ir saglabājuši veco labo formu, tāpat kā magnētisko balansēšanas sistēmu, taču nedaudz palielinājuši svaru – un māneklis ir kļuvis grimstošs. Šī ir lieliska manta līdakām un asariem. Turklāt S-line sērijā ir visas garuma versijas.

Tāpat ir pieejams Rigge Flat modelis. Tas ir nedaudz plakanāks, līdz ar ko mainās spēle un parādās daudz sānisko kustību. Nedrīkst nepieminēt asaru un foreļu biedu Rigge 35SS. Tas ir slow sinking modelis, kas grimst burtiski pāris centimetrus sekundē. Tai pašā laikā vobleris saglabā spēli arī straumē un lieliski spēj sakacināt gan asarus, gan foreles.

Jackson Athlete ir sērija, kas paredzēta jūrai. Mānekļi ir ļoti labi izsvaroti, un, kā jau minēju, metiens ir ļoti tāls, pat pretvējā. Athlete ir pieejams no 7 līdz 14 cm garumā. Visi modeļi ir grimstošie, turklāt ar vidēju grimšanas ātrumu. Šos voblerus lieliski iekāro zandarti. Krāsojuma variantu izvēle ir gana plaša, bet pārsvarā viņi visi ir jūras toņos, respektīvi – spilgti un spīdīgi. Lielā dziļumā tāds ir labi redzams.

Viens no maniem favorītiem ir IMA Farina. To es iegādājos pirms laba laika, bet nekādi nevarēju ar viņu noķert plēsoņas. 12 gramus smagais vobleris ir 9 cm garš, klasiskā mailes formā, ar pietiekami lielu priekšējo mēli un ir vidēji ātri grimstošs. Spēli viņam veido tieši pauzes un grimšana to laikā. Es parasti veicu divu trīs rāvienu sēriju ar vairāku sekunžu pauzi. Tieši pauzes laikā visbiežāk arī zivis piesakās. Kas, starp citu, grimstošajiem vobleriem ir raksturīgi. Farina noteikti ir māneklis, ko ir vērts iegādāties.

Vislielākais sortiments ir tieši tiem grimstošajiem vobleriem, kas domāti forelēm straumē. Tā gan ir atsevišķa tēma, kurai es noteikti veltīšu veselu rakstu, jo šeit ir daudz nianšu gan ķeršanas taktikā, gan arī mānekļos. Pieminēt gribu tikai pašus zināmākos – Angler’s Republic Alexandra, 7Degree, Smith D-Contact, D-Incite, DUO Spearhead Ryuki. Visas tās ir leģendas, un katra ir pelnījusi īpašu uzmanību.

Ļoti iesaku iegādāties kādu grimstošo vobleri un pamēģināt – cope kļūs interesanta un noteikti rezultatīva.