Pamatīgs klucis Kangaru dīķī

Mušiņcope man allaž atgādina bērnību. Tie bija laiki, kad metiens allaž sanāca patizls. Ja vispār sanāca. Daudzmaz trāpīt zivīgā vietā jau bija panākums. Aukla pinās, spole neklausīja, bet vienlaikus sirdī bija milzums apņēmības un azarta.

Otra bērnības atmiņa, protams, ir karūsas. Tās lauku piemājas dīķī krusttēvs bija ielaidis ar tālredzīgu domu uzsēdināt dēlu un krustdēlu uz copes āķa. Par šī viltīgā plāna sekām man grūti spriest, bet nu karūsa ir un paliek karūsa. Karpu copē tā parasti ir traucēklis, bet cita lieta, ja esi paņēmis rokās mušiņkātu. Cik zināms, karūsu cope uz mušas nav tā ejošākā tēma.

Pirmo reizi mušiņčempis notika Kangaru dīķī

Apciemojot šī gada Latvijas čempionāta pirmo posmu mušiņmakšķerēšanā, klausoties un skatoties, kā mūsu sportisti velk un brīžiem neizvelk foreles vienu pēc otras, man arī neviļus sagribējās iemest. Paldies rakstniekkungam Akmentiņam par pauzē starp sesijām aizlienēto kātu, mēģinu to vicināt un dabūt olīvzaļu nimfiņu ūdenī. Trešajā piegājienā man ir zivs, bet tā nav vis forele, ko viņi visi te Kangaru dīķī skalda, bet gan karūsa. Smaids līdz ausīm. Atpakaļ bērnībā.

Karūsa foreļdīķī uz mušiņmakšķeres. Un kāpēc gan ne?

Patiesībā tā mačošanās jau ar’ tāda bērnu-jauniešu padarīšana. Nopietniem večiem neklājas skriet pa galvu pa kaklu uz katru čempionāta posmu, stresot un kaut ko tur pierādīt. Tā vismaz domā Kaspars Poišs, ar kuru mums ir ekskluzīva intervija jūnija Copes Lietu žurnālā. Ļoti iesaku izlasīt. Bet vecmeistari Andris Norītis un Andris Dolženko tā nedomā vis! Viņi savā pensionāra statusā turpina mačoties par valsts čempiona titulu un šis posms Kangaru dīķī nav izņēmums. Jādomā, tas ir mušiņcopes šarms, kas atkal un atkal uzjundī adrenalīna porciju. Tā adrenalīna, kas pieejams tikai sportā. Varbūt Kasparam Poišam arī vajadzētu izmēģināt roku mušiņsportā? Tas vienam otram favorītam varētu likt trūkties.

Kamēr Kaspars vēl domā, trūkties favorītiem šoreiz lika brāļi lietuvieši. Atbraukuši uz Kangaru dīķiem papiedalīties mūsu valsts čempionātā, viņi pamatīgi iegrieza mūsējiem. Visvairāk par šo faktu saraizējies šķita mūsu mušiņsporta kurators Andis Vecvērdiņš, kuram agrāk pašam bija niķis braukt pie mūsu dienvidu kaimiņiem un kāpelēt pa viņu pjedestālu.

Šī posma labākais – lietuvietis Rokas Radovičius ar kārtējo Kangaru forelēnu

Lai nu kā ar tiem lietuviešiem, mūsu Latvijas čempionāta pirmais posms ir aizvadīts godam. Kangaru dīķis izrādījās forelēm bagāts un šādam čempionāta formātam izcili piemērots. Pirmajā sesijā zivis ķērās kā negudras un gadījās pat pa dupletam. Jā, jā, šajā sporta veidā ir atļautas divas mušas uz vienas makšķeres, tādēļ divas zivis arī mēdz gadīties. Tomēr vairāk par zivju skaitu pārsteidz Kangaru dīķī mītošie monstri. Manā acu priekšā milzīga izmēra forele aprāva pavadu tam pašam Akmentiņam un dzejisks mātesstāsts aizvēlās teju līdz galvaspilsētai.

Akmentiņa cīņai ar baigo monstru varēja sekot visi tuvākas un tālākas apkaimes iemītnieki

Ne mazāk pamatīgs klucis trāpījās arī Andim Vecvērdiņam. Varavīksnenes kilo un vairāk svarā pamanījās apraut arī vairāku citu mušotāju smalkās pavadas un vienam otram lika pārsieties uz 0.2mm un pat vēl resnākām. Kā tas galu galā ietekmēja rezultātu, par to gan varam tikai zīlēt.

Toties trešajā un ceturtajā sesijā bilde mainījās. Turklāt tieši tā, kā tam dīķī ir arī jānotiek – copes palika arvien retākas un arvien uzmanīgākas, nogājienu palika arvien vairāk un vairāk arī dzirdējām mātes valodu krastos. Pašās beigās tikt pie copes palika pavisam sarežģīti, nācās aktīvi meklēt pareizo mušu, tās pasniegšanas horizontu un ātrumu. Cik un kuram tas izdevās labāk, par to liecina rezultātu tabula.

LČ pirmā posma pjedestāls:

1. Martins Kudrjavcevs
2. Andis Vecvērdiņš
3. Otomārs Bērziņš

Kā jau minējām, labākais rezultāts lietuvietim Robertas Naujokas, viņam galvenā balva no sacensību atbalstītāja Rodbend.lv , bet piektais viņa tautietis Rokas Radovičius.

Mūsējo trijniekam tikmēr pirmā posma medaļas un pa žurnāla abonementam no Copes Lietām.

Goda pjedestāls - Martins Kudrjavcevs, Andis Vecvērdiņš, Otomārs Bērziņš un starp viņiem Rokas Radovičius

Andim Vecvērdiņam vienlaikus jāprot diriģēt gan dīķa foreles, gan visa mušotāju mafija. Varbūt šī nianse arī ir tas mazais solītis līdz augstākajam pjedestāla pakāpienam?

Rolandam Lipšanam arī karūsa. Par to viņam specbalva – žurnāla Copes Lietas abonements

Nākamais čempionāta posms augustā, kurā ceram gan redzēt vairāk dalībnieku, gan arī atbalstītāju.

Rudzinskis