Lostunas dambja likvidācija Ukrainā

Pagājušā gadā Eiropā nojaukti 239 dambji. Diemžēl Latvijā vezums no vietas diez ko nekust. Tādēļ turpinām stāstīt par to, kā upes zivju migrācijai no kaitīgiem dambjiem tiek atbrīvotas cituviet. Zīmīgi, ka dambji ne vienmēr nozīmē lielākus vai mazākus hesus, senos laikos bija arī citi iemesli dambju būvniecībai. Tāpat ar šo piemēru gribam parādīt, ka aizsprosti tiek nojaukti ne tikai attīstītajās rietumvalstīs vien. Progresīvi domājoši cilvēki atrodas arī tur, kur brīvi pieejams finansējums tamlīdzīgiem projektiem nemaz neeksistē.

Lostunas dambis bija viens no kopumā trijiem Ukrainā likvidētajiem aizsprostiem 2020. gadā, un projektu īstenoja Pasaules Dabas fonda (WWF) Ukrainas nodaļa ar WWF Nīderlandes nodaļas atbalstu pagājušā gada vasarā. Operācija notika pēc īpaša projekta, kura laikā tika likvidēti vairāki aizsprosti Čeremošas baseinā, tai skaitā uz tās pietekām. Šī upe tek cauri Verhovinas nacionālajam parkam, kas atrodas Ivanofrankivskas rajonā Ukrainas–Rumānijas robežas tuvumā.

Nojaukšana un izmaksas

Lostunas dambis (celts ap 1880–1890, 47° 51’07.1’’N 24° 49’25.5’’E) bija pirmais aizsprosts, kas tika likvidēts saskaņā ar WWF-Ukraina jauno aizsprostu likvidēšanas projektu. 2020. gada oktobrī tika nojaukts novecojušais dambis, kas ļāva upes ūdenim brīvi plūst un uzlaboja zivju migrācijas ceļus. Vēlāk tajā pašā gadā tika demontēti vēl divi aizsprosti – uz Dobriņas un Hostas upes – tādējādi tuvojoties galīgajam mērķim likvidēt visus šķēršļus upju tecējumā.

“Šis ir pirmais solis ceļā uz Ukrainas ūdens ekosistēmas atjaunošanu. Brīvi plūstošās upes palīdzēs mums ne tikai atgriezt zivis un dzīvniekus to vēsturiskajās dzīvotnēs, bet arī mazināt klimata pārmaiņas un novērst sausuma periodus,” saka programmas vadītāja Olga Deņiščika.

Lostunas dambja likvidēšana kļuva iespējama, izmantojot pūļa finansējumu, piesaistot 16 045 eiro jeb vairāk nekā 450 ziedojumus.

Priekšvēsture

19. gadsimta beigās, kad Karpatu reģions atradās Austroungārijas Impērijas sastāvā, šeit sākās intensīva rūpnieciska kokmateriāla ieguve. Kermaniči (mežstrādnieki) no Karpatu egles baļķiem veidoja plostus un pludināja tos lejup pa strautiem un upēm. Dziļi kalnos upes ir seklas un pludināšanai nepiemērotas, tādēļ uz tām tika būvēti dambji. Virs tiem krājās ūdens, bet, kad bija jāpludina baļķi, mežstrādnieki atvēra slūžas, lai atbrīvotu spēcīgas ūdens straumes, kas nogādāja kokmateriālu plostus no augstajiem kalniem zemāk uz ielejām.

Kopš 1979. gada Ukrainā neviens no šiem dambjiem nav ticis izmantots. Laika gaitā tie ir pakāpeniski satrūdējuši, taču joprojām darbojas kā šķērslis migrējošajām zivīm, piemēram, strauta forelēm un apdraudētajiem Donavas lašiem. Verhovinas nacionālajā parkā ir pieci šādi aizsprosti, kas ir jānojauc vai jāpārveido, lai atjaunotu upju savienojumus.

Iespēja Latvijai piesaistīt finansējumu

Tas, ka pie mums ir simtiem dambju, kuri kavē zivju migrāciju un negatīvi iespaido ekosistēmu kopumā, nav nekāds jaunums. Copes Lietas jau ilgstoši ir rakstījušas par to, kā ar aizsprostu jaukšanu ir veicies citās Eiropas valstīs.

Tad, lūk, pateicoties Eiropas grantu programmai Open Rivers, arī Latvijā beidzot ir iespēja piesaistīt finansējumu visiem darbiem, kas saistīti ar dambju nojaukšanu un upju atbrīvošanu zivju migrācijai.

Nauda grantu veidā ir pieejama gan projektu izstrādei un nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanai, gan arī pašiem būvdarbiem un pārējiem ar procesu saistītajiem izdevumiem.

Informācija, reģistrācija un pieteikšanās vietnē openrivers.eu.

Copes Lietas apņēmušās iespēju robežās sniegt informatīvu un cita veida atbalstu visiem ar dambju nojaukšanu saistītajiem projektiem Latvijā, tai skaitā palīdzot piesaistīt sabiedrības un uzņēmumu ziedojumus, veicot skaidrojošu darbu un informējot par potenciālajiem birokrātiskajiem un citiem šķēršļiem, kas varētu rasties šādā procesā.