Hītolas upes atbrīvošana

Turpinām ceļojumu pa upēm, kuras nesen atguvušas brīvību – tikušas vaļā no nejēdzīgiem dambjiem, kas ierobežo zivju migrāciju, apdraud to populāciju un glītas straujteces pārvērš par dīķiem. Pirms pāris mēnešiem rakstījām par Sindi aizsprosta nojaukšanu tepat kaimiņos, Pērnavas upē. Tagad dosimies vēl mazliet tālāk uz ziemeļiem, uz Somiju. Šai valstij arī ir paveicies – Hītolas upē burtiski pirms pāris mēnešiem ir sākta pirmā aizsprosta nojaukšana. Šis ir lielākais šāda tipa projekts Somijā.

Hītola ir viena no galvenajām Ladogas ezera pietekām, kurā ienāk nārstot Ladogas lasis. Tās kopgarums ir 62,5 km, no kuriem Krievijas teritorijā atrodas 50,5 km. Upē ir četras galvenās krāces, un uz tām visām ir reģistrēti dažāda vecuma lašu mazuļi un smolti. Kopējā nārsta un dzīvotņu platība ir 7,5 hektāri.

Lielākā daļa te dzimušo lašu mazuļu, sasniedzot 2 gadu vecumu, migrē uz ezeru. Tur tie pavada 2–6 gadus, pēc kuriem atgriežas atpakaļ tajā pašā upē, kurā piedzimuši, lai turpinātu dzimtu. Anadromā laša migrācija uz upi sākas maija beigās, kad ūdens temperatūra sasniedz 10°ë, un turpinās līdz pat nārstam oktobra otrajā pusē. Galvenā lašu migrācija uz upi notiek tieši nārsta priekšvakarā.

Vislabākajā stāvoklī Hītolas lašu populācija bija 1890.–1910. gadā, kad tajā bija ne mazāk kā 1000 īpatņi. To skaits 20. gs. beigās bija aptuveni 250–300, bet šī gadsimta sākumā saruka līdz 150. Zinātnieki uzskata, ka nārstojošo lašu potenciāls Hītolā ir 2400.

Lielā nojaukšana

Pasaules Dabas fonda Somijas nodaļa Hītolas atjaunošanā aktīvi iesaistījās jau deviņdesmitajos gados, kad finansēja pirmo šķēršļu demontāžu Krievijas pusē. Tas ļāva migrējošajām zivīm atgriezties Somijas ūdeņos, un tādējādi radās vajadzība likvidēt atlikušos migrācijas šķēršļus arī Somijas robežas pusē.

Hītolas upe tek no Somijas līdz Ladogas ezeram Krievijā. Šī gada augustā–septembrī tika nojaukts Kangaskoski aizsprosts pie Hītolas Dienvidkarēlijā Somijā. Šī dambja likvidācija atbrīvoja ceļu uz nārsta vietām Somijas robežas pusē apdraudētajām migrējošajām zivīm, piemēram, Ladogas lašiem un strauta forelēm. Šis maršruts zivīm bija slēgts vairāk nekā gadsimtu.

Ceļš uz šādu iznākumu ir bijis ilgs. Rezultāts ir tik veiksmīgs, pateicoties plašam iesaistīto personu lokam, kuri gadu desmitiem strādājuši, lai atbrīvotu un atjaunotu Hītolas savvaļas krāces. Izšķiroša loma bija reģionālajām zivsaimniecības iestādēm, kad tās uzsāka juridisku procesu, pieprasot visās trīs Somijas hidroelektrostacijās izbūvēt zivju kāpnes. Tas nostrādāja kā iemesls aizsprostu nojaukšanai.

No 2017. līdz 2019. gadam tika izpirktas trīs Hītolas hidroelektrostacijas, pēc tam sākās to likvidēšanas plānošana. Hidroenerģijas ražošana pie zemākā dambja Kangaskoski beidzās 2021. gada jūlija beigās. Gatavošanās dambja nojaukšanai, kurš atrodas vien dažus simtus metru no Krievijas robežas, sākās tūlīt pēc tam un saskaņā ar nosacījumiem, kurus noteica Dienvidsomijas Valsts reģionālā administratīvā pārvalde. Kangaskoski elektrostacijas aizsprosts šobrīd jau ir pilnībā demontēts, tā vietā ir krāces, kas jau pieejamas migrējošajām zivīm.

“Pēc tik ilga upes atbrīvošanas darba beidzot ir pienācis laiks mazliet pasvinēt,” saka Hanna Ollikainena, Dienvidkarēlijas atpūtas zonas asociācijas izpilddirektore.

No kurienes līdzekļi?

Dienvidkarēlijas atpūtas zonu asociācija veic Hītolas atjaunošanu ar dažādu avotu līdzekļiem. Galvenais finansētājs elektrostaciju iegādei bija Zemkopības un mežsaimniecības ministrija. Tāpat tika saņemti ziedojumi no privātiem fondiem un uzņēmumiem, kā arī līdzekļi no ES CBC programmas (RivTimes projekts). Lielākos līdzekļus piešķīra Pasaules Dabas fonds un Lasi Lepinena fonds, Dienvidkarēlijas Krājbankas fonds, OP Simpele, Lehi-Tapiolas un Rautjervi pašvaldība. Ievērojamas summas ziedojumos saņemtas arī no privātpersonām. Galveno finansētāju, ministrijas ierēdņu un reģionālo regulatoru, muzeju ekspertu un vietējo pašvaldību konsorcijs kopā veido komandu, kas seko un koordinē dambju nojaukšanas projektu.

Ko tālāk?

Hītolas atjaunošanas projektu īsteno Dienvidkarēlijas atpūtas zonas fonds, kas ir izpircis Lahnasenkoski, Ritakoski un Kangaskoski spēkstacijas. Turpmākajos gados uz Hītolas tiks nojaukti vēl divi aizsprosti. Pilnībā brīvai no dambjiem tai jābūt līdz 2023. gada rudenim.

Tagad Somijas dienvidos brīvi plūstošā upe veido lielisku krāču maršrutu ar kopējo krituma augstumu 18 metri, un tāpat dambju demontāža papildus veidos vairākas jaunas lašu un foreļu nārsta vietas. HES ēkas tiks atjaunotas, tajās plānots ierīkot muzejus un citas tūrisma aktivitātes. Turklāt projekts ietver apkārtējās ainavas uzlabošanu un kempinga ierīkošanu.

“Migrējošajām zivīm ir nepieciešami tekoša ūdens biotopi, piemēram, upes vai strauti. Pusaudža gados šīs zivis sāk migrāciju uz jūru vai ezeriem, lai augtu, un galu galā atgriežas savā dzimšanas vietā, lai vairotos. Somijas migrējošās zivis ir apdraudētas, un to nožēlojamā stāvokļa iemesls ir vienkāršs: mākslīgi veidoti aizsprosti, caurtekas un citi šķēršļi bloķē ceļus uz nārsta vietām. Labā ziņa ir tāda, ka sugu populācijas var atjaunot diezgan ātri, izmantojot tādus pasākumus kā dambja likvidēšana. Hītola ir lielisks piemērs, ko var panākt ar šādu darbu, un mēs esam ļoti lepni, ka Somijā ir pavisam jauna lašupe,” saka Sampsa Vilhunena, Pasaules Dabas fonda Somijas programmu direktore.