Dropšota meistarklase

Mūsu ūdeņos dropšotam ir daudz piekritēju. Tiesa, par šo tehniku, inventāru un mānekļiem es regulāri saņemu arī daudz jautājumu. Tieši tāpēc tapa šis raksts – veltīts dropam.

Kas tas ir?

Dropšots ir pavadiņu sistēma, kurā māneklis atrodas fiksētā attālumā no svina, attiecīgi arī no ūdenstilpes apakšas. Āķis tiek piestiprināts ar mezglu, un pašā pavadiņas galā tiek iesiets vai ar speciālu klipsi pielikts svina atsvars. Šī pavadiņa tiek savienota ar pamatauklu.

Bieži vien copmaņi domā, ka drops ir ļoti viegla tehnika – iemet un tikai parausti. Dažreiz tā arī ir, bet, ja gribas iet uz patiešām iepriecinošu rezultātu, tad diez vai. Galvenā šīs sistēmas priekšrocība ir fakts, ka mānekli maksimāli ilgi var noturēt konkrētā dziļumā. Šādu lietu nevar izdarīt ar džigu, arī ar vobleriem un vienmērīgu ietīšanu tas ir grūti. Drops sniedz priekšrocību tikt pat pie pasīvas plēsoņas.

Shēma – tā izskatās dropšota animācija. Mānekli kustina, neatraujot atsvaru no grunts. Svarīgi ir ievērot mānekļa kustināšanas amplitūdu, agresīvākus rāvienus vai tieši otrādi – veikt lēnākas kustības. Noteikti ir jātaisa pauzes, kad māneklis atrodas uz vietas

Mūsu ikdienā šī pavadiņu sistēma ir ienākusi no basu copes, un to izgudroja japāņi. Vēlāk sistēma aizceļoja uz Ameriku, pēc tam jau uz Eiropu, un šeit lēnā garā flāmu copmaņi sāka adaptēt to zandartiem un asariem. Rezultātā no basiem esam tikuši līdz mūsu plēsējiem. Interesanti, ka, piemēram, Krievijā nemaz tik daudzi dropu neizmanto un zandartu māna ar klasisko džigu vai arī vobleriem.

Pamatā sistēma tiek sieta uz fluorkarbona. Bieži vien dropot sanāk pa kants malām, līdz ar to siet uz pītās auklas nav ieteicams – tā ātri vien tiks pārberzta. Vēl jāņem vērā, ka fluorkarbons ir blīvāks un smagāks nekā pītā aukla, attiecīgi visa sistēma nedaudz tiek novilkta uz leju. Protams, šo darbu pamatā veic atsvars, kas atrodas sistēmas galā.

Ja runā par zandartu, tad es izmantoju 0,33–0,35 mm resnu fluorkarbonu. Dodu priekšroku Seaguar zīmolam, jo tieši šie japāņi izgudroja materiālu kā tādu un ir industrijas līderi.

Asarim lietoju plānāku auklu, nedaudz skatos, kurā vietā ķeršu un kāds ir iespējamais zivs izmērs. Teiksim, Alūksnes ezerā, kur ir lieli asari un ne viens vien, es lietoju 0,25 mm. Vietās, kur zivs potenciāli ir mazāka vai prasās delikātāku animāciju, lieku smalkāku – 0,20 mm diametrā.

Āķu lietas

Nākamais elements ir āķis. Nenoliedzami svarīga sastāvdaļa. Manuprāt, galvenais ir āķa izliekums un asums. Protams, ja izmanto mazu izmēru, arī tas var sekmēt zivs noraušanos. Pārsvarā izvēlas āķus, kas paredzēti citai silikona mānekļu animēšanas tehnikai – vekijam. Šiem modeļiem ir liels liekums, un tos var dabūt arī gana lielus.

Formas ziņā man vislabāk patīk VMC dropa āķi, bet tiem ir problēma – nav lielo izmēru, lielākie ir 2/0. Attiecīgi šobrīd galvenokārt lietoju Nogales Wacky Master Monster, kam tiek piedāvāts arī 4/0 izmērs. Decoy Big Bait Worm 20 arī ir asi un ar labu izliekumu.

Pavisam lielajām gumijām, 10 collu, nākas likt maksimāli lielu āķi un papildu āķi, kas tiek novietots tālāk mānekļa ķermenī. Tādus es ieteiktu mājās sagatavot. Parasti gan es izmantoju mazākus trīsžuburus, piesietus pie fluorkarbona, un nereti tie noder arī dropojot ar mazākiem mānekļiem. Brīžos, kad zandarts tomēr negrib ņemt un mēdz skriet garām māneklim, šādi āķi noteikti palielina realizāciju. Asariem sienu mazākus āķus – 2. un pat 4. izmēra.

Vēl ir opcija siet ofsetu. Es to daru reti, bet ir vietas, kur ir ļoti daudz ķērāju, un tad viegls atsvars un ofsetāķis novērš aizķeršanos. Jāpiebilst, ka, lietojot ofsetus, palielinās tukšo copju skaits un nav tik laba realizācija.

Āķi pie pamatauklas var piesiet ar vairākiem mezgliem. Svarīgi ir, lai āķis atrastos perpendikulāri pret pamatauklu. Starp citu, dažreiz lieti noder, ka tas ir iesiets cilpā un brīvi kustas. Šādā gadījumā mainās mānekļa animācija. Tiesa, ir arī reizes, kad biežāk nākas piedzīvot tukšās copes. Standarts noteikti būtu fiksēti iesiets āķis.

Attālums, kādā sien āķi jeb kādā augstumā atradīsies māneklis, var būt dažāds. Es teiktu, ka nosacītais standarts ir aptuveni 1–1,20 m augstumā no atsvara. Bet būtu svarīgi ar eholoti noskaidrot, kādā augstumā zivs atrodas. Tāpēc es fluorkarbonu atstāju gana garu, lai ar atsvaru varu mainīt šo attālumu no āķa līdz atsvaram. Praksē ir bijuši gadījumi, kad tas ir pat 2 metri. Atceries – ja gribi noķert zivi, tev nāksies tai pielāgoties!

Atsvara nozīme

Par atsvariem galvenokārt izmanto svinu – ar speciālu klipsi, kurā var iespiest fluorkarbonu. Klipsim ir vairākas funkcijas. Pirmkārt, var mainīt atsvara svaru un lielumu. Ja copē upē, dienas gaitā var mainīties straume, tās stiprums, un tad būs nepieciešams smagāks atsvars. Vai arī tieši otrādi. Otrkārt – ja gadījumā svins iemetas ķērājos, tad pavadiņu var izraustīt no klipša laukā, kā rezultātā zaudēsi tikai svinu.

Vēl ir vietas, kur lietoju volframu. Pamatā tāpēc, ka tad viena svara gadījumā volframs iznāk kompaktāks un dod iespēju labāk darboties. Šie atsvari ir gana dārgi, un es noteikti neliktu tos vietās ar daudziem ķērājiem, bet šo niansi der ņemt vērā.

Kas attiecas uz svariem – ar tiem nedrīkst pārspīlēt. Ir jājūt, kad auklas galā vajag vienkārši maksimāli smagu atsvaru un kad tomēr ne. Tā kā dropot var faktiski visu zandartu sezonu, bieži mainās zivs aktivitātes periodi un atrašanās vieta, kas liek veikt korekcijas atsvara smaguma izvēlē.

Zandartam man ir atsvari no 8 līdz pat 45 gramiem. Asarim – mazākais, ar ko darbojos, ir 5 grami, bet ir vietas, kur lieku arī 20 gramus.

Kad sistēma ir sagatavota, to fiksē klāt pamatauklai, kura būs pītā. Es sienu ar FG mezglu un nelietoju nekādus griezuļus. Ja izmanto mezglu, tad arī īsāka spininga gadījumā to var mierīgi laist cauri gredzeniem. Ja būs griezulis, tad augstāk par to sistēmu nesanāks uzlikt.

Starp citu, sistēmas es sataisu mājās jau gatavas un glabāju vai nu atsevišķi zip lock jeb aizvelkamajos maisiņos, vai arī Meiho kastītē ar saiviņām, uz kurām ērti var uztīt gatavās sistēmas. Zinu, ka daudzi izmanto EVA materiāla spolītes vai putuplastu. Sistēmu nomainīt ir daudz ērtāk nekā siet to laivā, it sevišķi naktī vai sliktos laika apstākļos.

Spininga parametri

Daudzi jautājumi skar tieši kātu tēmu, bet divi galvenie ir – kādu spiningu izvēlēties un vai ar šo pašu kātu var džigot. Pēc savas pieredzes varu teikt – dropam ir nepieciešams garš spinings. Esmu izmēģinājis gandrīz visus garumus, sākot ar 7 pēdām jeb 2,13 m, un šobrīd strādāju ar 9 pēdu jeb 2,74 m garu modeli. Tas man, pirmkārt, dod savādāku leņķi pret ūdeni, māneklis atrodas stāvāk. Otrkārt, es varu stipri palielināt attālumu no atsvara līdz māneklim, un nekas man tam netraucē. Trešais un ne mazāk svarīgais arguments – piecirtiens. Garākam spiningam sanāk savādāks pieciršanas leņķis, un rezultātā ir mazāk nomukušu zivju.

Bet es neteiktu, ka šādas īpašības ir tikai 9 pēdu spiningam. Manā skatījumā sākuma garums būtu 8 pēdas jeb 2,40 m. Ar tādu pilnīgi mierīgi var labi piecirst, un arī garums ļaus spēlēties ar mānekļa attālumu.

Runājot par jaudu, akciju un testu, te copmaņu vēlmes un saprašana atšķiras. Es izmantoju seabass tipa spiningu, kas nav sauss un ciets. Drīzāk slodzē tas kļūst mīkstāks, tomēr blankas apakšējā daļa saglabā stingrumu. Ja izmanto cietos extra fast akcijas kātus, dažos momentos tas var traucēt tikt pie loma.

Agrāk biju pārliecināts, ka dropam pietiek ar vienu spiningu un īpaši vairāk nevajag – atrodi piemērotu testu, un aiziet! Bet tā īsti nav. Tas atklājas brīžos, kad zivs ir neaktīva, kaut arī rādās lielā skaitā. Tad rodas jautājums – kā to pierunāt. Izmantojot jaudīgu, asu spiningu, mānekļa animācija sanāk agresīvāka, asāka, un bieži vien tieši tāpēc zandarts neķeras. Nomainot uz vieglāku klasi ar mīkstāku blanku, parādās copes, jo mānekli var izspēlēt daudz līganāk, ar maigāku animāciju. Līdz ar to mans secinājums: ja gribi pilnvērtīgi dropot, zandartam tomēr ir nepieciešami divi spiningi. Viens ar lielāku testu, jaudīgāks, lai var izspēlēt lielākus mānekļus, vadīt agresīvāk, un otrs – ar nedaudz mazāku testu, ne tik jaudīgs. Piemērs – mans jaudīgais spinings ir ar testu līdz 60 gramiem un ar fast akciju; otrs – ar testu līdz 30 gramiem, jau M jaudas, arī fast.

Testa diapazons

Atbildot uz jautājumu, vai ar šādiem spiningiem var džigot, es teiktu – jā. Tomēr ir copmaņi, kas džigam izvēlas tikai sausus, jaudīgus spiningus ar extra fast akciju, un tādā gadījumā mani minētie varētu likties nedaudz par mīkstu. Skaidrs, ka vienmēr tiek meklēts universāls risinājums, tāpēc es teiktu: ja dropam ņemsi fast akcijas spiningu ar MH jaudu, tad varēsi to lietot arī džigam.

Runājot par testu, te ir kā parasti – jāsaprot, cik lielus mānekļus lietosi dropam un kur ķersi. Daugavā, kur ir lieli dziļumi un straumes, bieži vien ir jāizmanto 30–40 gramu atsvars. Ezeros – mazāks. Tādam klasiskam rudens dropa spiningam būtu jābūt ar augšējo testu 35–40 grami. Sarēķinot visu sistēmas svaru, tā aptuveni sanāk. Bet, kā jau minēju, nedrīkst aizmirst, ka ne vienmēr vajag izmantot lielus svarus!

Asaru drops – līdzīga situācija. Man vislabāk patīk 7’6 pēdu jeb 2,28 m garie spiningi. Manuprāt, adekvāts garums. Testa diapazons ir līdz 10–12 gramiem. Šis ir klasiskam asaru dropam. Daļa copmaņu lieto arī vieglākus spiningus, bet man kaut kā šai lietai patīk Yamaga. Arī akcija ir fast, blanka nav cieta, attiecīgi ļoti labi var izšūpot mānekli, un pasīvam asarim tieši tas ir vajadzīgs.

Auklu un spoļu izvēle

Paliek pāris inventāra elementi. Spoles es izmantoju lielas – 4000. un 3000. izmēra. Lai arī drops spolei nerada ļoti lielu slodzi, tomēr man ir komfortablāk ar lielākām. It sevišķi, ja spinings ir 9 pēdas garš.

Joprojām uzskatu, ka tieši Seaguar ir labākais fluorkarbons. Es izvēlos Invizx modeli

Ar pārnesumu es daudz neeksperimentēju, pārsvarā izvēlos klasisko 5.x:1. Brīžos, kad animācija ir lēna un mierīga, ar tādu ir ērtāk darboties. Asariem lietoju mazāku spoli – 2500. izmēra.

Pamataukla – svarīga lieta. Galvenokārt izmantoju 4 dzīslu variantus – tīri, lai nodrošinātos pret abrazīvu, un neuzskatu, ka ir nepieciešamība pēc 8 dzīslām. Smagākam dropam, atsvariem lietoju ar 1,2 PE izmēru, vieglāka – 0,8 vai 1 PE. Te atkal ir jājūt zivs un jāpiešauj roka. Katrā ziņā, samazinot auklas diametru, var iegūt nedaudz labākus rezultātus – to nosaka lietojamais atsvars un fakts, ka tā ir iespējams visu atvieglot.

Asarim man ir 0,6 PE, tiesa, 8 dzīslu. Šeit galvenais ir izmantot vieglāku atsvaru.

Vēl ir svarīgi, vai dropo no laivas vai krasta. Krasta gadījumā plānāka aukla dos tālāku metienu, taču arī lielāku risku to noberzt.

Atsevišķs stāsts ir par strādāšanu ar multu un tīru fluorkarbonu. Šāda pieredze man ir, pat atvedu speciālu spiningu no Japānas, un es neteiktu, ka rezultāti būtu slikti. Pat neskatoties uz to, ka kopējā sistēma nedaudz vairāk stiepjas, lielākais pluss ir fakts, ka viss atrodas uz vienas auklas. Turklāt drops ar multu ir gana ērts. Vai šāds inventārs dod lielākas priekšrocības – pagaidām to neesmu jutis. Attiecīgi pieņemu, ka šādā veidā dropo tikai retais.

Mānekļu kalni

Lūk, esmu ticis līdz mānekļiem, kuru, protams, ir milzum daudz, turklāt katram copmanim ir kādi iecienītie.

Sākšu ar izmēru. Zandartam tas var būt no 3 līdz pat 10 collām. Kā jau minēju, mainoties sezonām un laika apstākļiem, zandarts uz mānekļiem reaģē dažādi. Viens no veidiem, kā zivi izprovocēt, ir mainīt mānekļa izmēru.

Nākamais faktors ir mānekļa mīkstums. Ja zivs ir pasīva, tieši šis aspekts dos savādāku animāciju, attiecīgi arī rezultātu.

Arī krāsojums nav mazsvarīgs. Pamatā runa ir par spilgtu vai vairāk dabisku, tumšāku. Zandartam bieži vien dienas laikā vēlmes mainās, attiecīgi copmanim vajag piemēroties.

Asarim izmantoju mazākus mānekļus, faktiski 3 collas man ir lielākie.

Formas ziņā neesmu iecienījis V veida astes, priekšroku dodu dažādiem tvisteriem un vēžveidīgajiem. Man patīk, ka māneklim ir elements, kas brīvi pland ūdenī un piesaista zivi.

Mānekļa uzvilkšana uz āķa

Ir divi veidi, kā to darīt – vai nu ver cauri dropa āķi līdzīgi kā džiga tehnikā, vai arī izver no apakšas, caurdurot mānekli. Ir reizes, kad šī lieta palīdz tikt pie kārotās zivs. Mana pārliecība ir – ja ver no apakšas, māneklim ir lielāka kustību amplitūda, un tas dod labākus rezultātus. Lielākiem mānekļiem es āķi veru cauri līdzīgi kā džiggalvu. Tas palīdz nofiksēt mānekli un nedaudz uzlabo realizāciju.

Kur dropot?

Dropšota tehniku var izmantot visu makšķerēšanas sezonu un visās ūdenstilpēs. Tiem, kas dzīvo Rīgā vai Rīgas tuvumā, svarīgākā vieta zandartu medībām ir Daugava un Ķīšezers, un tur attiecīgi tiek dropots. Tiesa gan, dropšots šeit atšķiras no dropa citos ūdeņos. Nianses ir svarā, mānekļa izmērā un animācijā.

Parasti dropo vai nu lielākos dziļumos, kad zivis ir izvietojušās blīvi, vai arī pa kantēm. Lai saprastu, kā tieši tās ir izvietojušās, būs nepieciešama eholote. Rīgas akvatorijas ostas teritorijā bieži vien veidojas copmaņu bari, kur ir daudzi desmiti laivu un visi dropo zandartu. Taču ne vienmēr šādās vietās arī labi ķeras. Mēs parasti stājamies nostāk no šādiem bariem, jo tas, ka daudzas laivas stāv konkrētā vietā, vēl nenozīmē, ka tur arī velk lomus. Eholotē der papētīt arī zivju blīvumu. Nereti, ja apakšā ir divas vai trīs zivis, tās var izprovocēt vieglāk nekā milzīgos barus, kur visām mute ir ciet.

Noteikti ir vērts dropot dažādās struktūrās, kur pat ar labākajām eholotēm nevarēs redzēt, vai zivis ir vai nav. Tiesa, šajā gadījumā noteikti ir jālieto vieglāki svari, kaut vai darboties uz robežas, kad straume nones mānekli.

Kas saistās ar mānekļa izmēru un lietojumu, es teiktu, ka vasarā biežāk dominē mazāki modeļi, bet uz rudens pusi tie palielinās. Nosacītais sākums būtu 5 collas, un tad pēc jušanas – ja ir ņēmieni, bet negribīgi, vajag pamainīt izmēru. Un ne vienmēr uz mazāko. Bieži tieši lielākam māneklim zandarts uzbrūk drošāk.

Ar asariem mana pieredze ir savādāka – vājākas aktivitātes laikā labāk tomēr izprovocē mazāks izmērs. Pat ja zivs atrodas vairāk nekā 10 metru dziļumā. Bet asarim tomēr vairāk pie sirds iet lēnāks, slinkāks drops.

Efektīgi mānekļu modeļi

Noteikti iesaku mānekļus ar gliteriem, šobrīd tiem ir milzīgs piedāvājums.

Lunker City Fin-S Fish – šis pārbaudītais modelis man strādā vislabāk. Ir daudz un dažādi izmēri, kā arī milzums krāsojuma variāciju – ir, no kā izvēlēties. Māneklis gan nav pats mīkstākais, attiecīgi ir reizes, kad nepieciešami citi.

Berkley Flex Vamper labi spēlē ar lēnu šūpošanu. Māneklis ir 5,5 collas garš, un interesanti ir tieši tumšie krāsojumi.

K.P. Baits XO Minnow ir 6,5 collas garš, nedaudz mīkstāks silikons, labi krāsojumi.

Q-Fish – vecā amerikāņu zīmola Mann’s ražojums, kas radīts kopā ar Quantum zīmolu. Mīksts, ļoti labi var izspēlēt lēnu animāciju, viegli šūpojot. Laba krāsojuma palete.

Oshelure Zander Tail – mūsu pašu veidojums, pietiekami mīksts māneklis, var lēni izspēlēt. 7 collu izmērs ir viens no maniem favorītiem.

Bez šiem ir vēl jūra tādu, kas laiku pa laikam lieliski nostrādā, bet ir reizes, kad nav vajadzīgā rezultāta. Tomēr iepriekš minētie ir stabila vērtība, iesaku.

Starp citu!

Par ļaunu nenāks iemācīties zivs atgaisošanu, jo, no 15 metru dziļuma izvelkot arī zemmēra zandartu, tam rodas barotrauma, kā rezultātā atlaista zivs vienalga aiziet bojā!

Lūk, tas arī svarīgākais par dropšotu. Kā jau minēju, šī tehnika nav tik vienkārša kā daudziem liekas un ir niansēm bagāta. Tās visas nemaz nevar izstāstīt un arī nevajag – katram pašam savā mīļākajā hobijā ir jāatklāj kaut kas jauns. Dropo uz nebēdu un saudzīgi izturies pret ūdeņu resursiem! Ne asakas!