Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Liepājas ezers pieder pie publiskiem ūdeņiem, tāpēc ap to ir noteikta 10 metrus plata tauvas josla, ko zvejnieki un makšķernieki drīkst izmantot, pārvietojoties pa krastu. Copei Liepājas ezerā tev būs nepieciešama makšķerēšanas karte, kā arī licence, jo šeit tiek īstenota licencētā makšķerēšana. Šejienes ūdeņos ieraudzīsi arī zvejas rīkus, jo te notiek rūpnieciskā zveja.
Ezera ūdens līmeni ietekmē jūras līmenis, un tas notiek ūdens masu apmaiņā caur Tirdzniecības kanālu. Kad pūš ZR vējš, ezerā ieplūst sāļie jūras ūdeņi. Savukārt DA vēja laikā ezera ūdeņi tiek iepūsti jūrā. Parasti ezera līmenis svārstās vairāk nekā par 1 metru.
Kādos gadījumos jāiesniedz licences lomu atskaite?
• Lomā paturēji zivi;
• Copēji, bet ievēroji ķer un atlaid principu;
• Nevienu zivi nenoķēri;
• Licenci neizmantoji.
Zvejnieki ezerā
Liepājas ezerā atļautais zivju murdu limits ir 132 gabali, tai skaitā 114 murdi ar sētas garumu līdz 30 metriem un 18 murdi ar sētas garumu virs 30 metriem. Noteikts arī kopējais nozvejas limits un limits atsevišķām sugām: kopējais – 26 tonnas, līdakai – 2,3 tonnas. Te gan jāpiebilst, ka pēdējos gados nozvejā dominē līnis un karpveidīgās zivis.
Zivju resursi
2020. gadā Liepājas ezera zivju sabiedrības stāvokļa izvērtēšanu veica SIA “Saldūdeņu risinājumi”. Tika organizēta pētnieciskā zveja, un tās laikā tika iegūtas 15 sugu zivis, t.sk. rauda, asaris, plaudis, līnis, rudulis, plicis, sudrabkarūsa, vīķe, spidiļķis, mežavimba, ķīsis, vimba, apaļais jūras grundulis, akmeņgrauzis un grundulis. Makšķernieku lomos dominē līdaka.
Pētnieki secināja, ka Liepājas ezera ūdens kvalitāte vērtējama kā laba, zivju barības bāze pietiekama gan mazuļu attīstībai, gan pieaugušo populācijas uzturēšanai. Savukārt ihtiofauna jeb zivju sugu kopums saucams par veselīgu un zivju resursu apsaimniekošana par ilgtspējīgu. Secināts, ka, no aizsargājamo sugu saglabāšanas viedokļa, zivsaimnieciskā izmantošana šobrīd ezeram nerada papildu slodzi.
Īpaši aizsargājamā dabas teritorija
Ezers atrodas Natura 2000 īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – dabas liegumā “Liepājas ezers”. Šī teritorija izveidota, lai saglabātu vismaz 6 Latvijas un 8 Eiropas nozīmes aizsargājamos biotopus, vismaz 46 Latvijas līmenī un 34 ES līmenī īpaši aizsargājamas putnu sugas, 6 Latvijas un 2 ES līmenī aizsargājamas zivju sugas, 6 Latvijas un 3 ES līmenī aizsargājamas zīdītāju sugas, 4 Latvijas un 3 ES līmenī aizsargājamas bezmugurkaulnieku un vismaz 33 augu sugas.
Pašsaprotami – lai realizētu šo aizsardzību, Liepājas ezerā un tā apkārtnē noteikti dažādi ierobežojumi. Tie jāievēro gan cilvēkiem, kas pastaigājas pa krastu, gan cilvēkiem, kas dodas ar laivu copē.
Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
1) regulējamā režīma zona (lietotnes kartē iezīmēta ar sarkanu), kur aizliegts uzturēties un makšķerēt, izņemot laika posmu, kad ir izveidojusies ledus sega, vai bezledus periodā no 1. decembra līdz 31. martam. Tāpat atļauts copēt no Rumbas poldera kanāla un maģistrālā kanāla krasta bez uzturēšanās Liepājas ezeram piegulošajās pļavās un kanālos;
2) dabas lieguma zona (lietotnes kartē sarkans un zaļš svītrojums);
3) dabas parka zona (lietotnes kartē zaļš svītrojums).
Sezonas liegums: no 15. marta līdz 20. jūnijam attiecīgajā zonā aizliegts uzturēties, izņemot pārvietošanos pa Reiņa polderi un makšķerēšanu no Reiņa poldera kanāla krasta, no Arāja poldera kanāla krasta bez uzturēšanās Liepājas ezeram piegulošajās pļavās un kanālā.
Ierobežojumi, kas skar sauszemi ap ezeru:
Ierobežojumi, kas jāievēro pašā ezerā:
Licencētā makšķerēšana
Tā attiecas: uz visu Liepājas ezera platību un Tirdzniecības kanālu no Dzelzceļa tilta līdz Tramvaja tiltam. Licencētā makšķerēšana atļauta: no krasta, no airu laivas, no motorlaivas, kas reģistrēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī no ledus.
Tā neattiecas: uz ķeršanu Pērkones kanālā un Liepājas ezeram piegulošajos polderu kanālos.
Licencēto makšķerēšanu organizē biedrība “Liepājas ezeri”. Informācija: federacija@apollo. lv, tālr. 29268311. Kontroli veic Valsts vides dienests, dabas lieguma “Liepājas ezers” teritorijā – Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī licencētās makšķerēšanas organizētāja pārstāvji, Valsts vides dienesta un pašvaldību pilnvarotās personas – sabiedriskie vides inspektori.
Makšķerēšanas ierobežojumi:
darbojoties no laivas:
Makšķerniekiem draudzīgās un bīstamās vietas
Kad Mana Cope apmeklēja Liepājas ezeru, tā ūdens līmenis bija ļoti zems, tāpēc ezerā devāmies kopā ar vietējo, kurš ūdenstilpi pārzina kā savu kabatu. Bet arī zinošam gidam ezera apmeklējums šādos apstākļos bija izaicinošs, brauciena laikā nācās izvairīties no aizsargājamo augu zonu šķērsošanas un seklajām zonām. Vietām ezers atgādināja applūdušu pļavu.
Kā jau iepriekš teikts, ezerā atļauts ielaisties tikai no piestātnēm un laivu ielaišanas vietām, tomēr ne visas tās būs izmantojamas visu gadu. Piemēram, ielaišanas vieta Grobiņas pagastā – šeit ezerā var iebraukt pa kanālu, bet vietā, kur kanāls ieplūst ezerā, reizēm ūdens līmenis ir ap 30 cm un pat vēl zemāks.
Liepājas ezers ir nogrimušu priekšmetu krātuve, te atrodas gan lieli akmeņi, gan ūdensvada caurule, kas šķērso ezeru, tāpat arī nogrimusi laiva un ledusskapis. Bīstamās vietas apsaimniekotājs iemarķējis ar īpašām zīmēm.
Lai vieglāk orientēties, izmanto mobilās lietotnes Mana Cope kartes sadaļu – Kur copēt. Tas palīdzēs arī ievērot dažādus ierobežojumus, turklāt lietotnē ir iezīmētas gan dabas teritorijas, gan sezonālie liegumi, oficiālās laivu ielaišanas vietas, kā arī bīstamās vietas.
Materiāls tapis sadarbībā ar Mana Cope