Ar Bejas dambi būs cauri

Kaut kur Malienas laukos, starp pussabrukušām mājām, akurāti koptiem zālieniem, pavasara ziedošo ceriņu smaržas makoņos noslēpies dzirnavu dambis, kas reiz kalpoja šejienes zemniekiem, bet nu ir tikai posts un šmuce.

Copes Lietās jau ilgstoši runājam par to, cik aktīvi Eiropā upes tiek atbrīvotas no veciem aizsprostiem, bet Latvijā vezums no vietas nekust. Pagājušajā gadā vien Eiropā nojaukti 239 zivju migrācijas šķēršļi. Starp tiem ir gan veci un savu dzīvi nokalpojuši aizsprosti, gan arī funkcionējoši HESi.

Tad lūk, vezums arī pie mums beidzot ir sācis savu kustību! Kā ziņo LETA, uzlabojot Latvijas upju ekosistēmu, Pasaules Dabas fonds kopā ar minerālūdens zīmolu “Mangaļi” iniciatīvas “Par tīrām upēm” un “Open Rivers Programme” ietvaros nojauks pirmo upju aizsprostu Latvijā – Bejas dambi, kas atrodas uz Alūksnes upes.

Malienas upēs foreles ir. Pa vakariem tās mēdz iekārot sausiņu.

Alūksnes upe ir viena no slavenās foreļupes Pededzes pietekām. Tomēr migrāciju uz šīs upes augšteci forelēm traucē vecs dzirnavu dambis, no kura mūsdienās nav pilnīgi neākādas jēgas. Tas nosprosto upi un ir izveidojis purvainu uzpludinājumu, kurā mīt vardes un tamlīdzīgi iemītnieki. Turklāt upes ūdens šajā uzpludinājumā uzsilst un tāds tas ietek upē arī lejpus dambja. Arī šī iemesla dēļ foreles nelabprāt dodas pa upi uz augšu un vairāk ir sastopamas vien tās pašā lejtecē. Aizsprosta veiksmīgas likvidācijas gadījumā forelēm un arī nēģiem būs iespējas migrēt uz nārsta vietām visā 24 kilometru Alūksnes upes garumā.

Aizsprosta nojaukšana notiks vairākos posmos: vasaras pirmajā pusē tiks nolaists ūdens un gada sausākajā periodā – jūlijā vai augustā – dambis tiks likvidēts. Nojaukšanas process norisināsies aptuveni nedēļu. Pēc tam tiks organizēta talka, kurā piedalīties tiks aicināts ikviens interesents, tādā veidā palīdzot veicināt Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu. Pēc aizsprosta nojaukšanas norisināsies vides atjaunošanās process, līdz ar to upes un piekrastes teritorija iegūs bagātīgu, pilnvērtīgu un kvalitatīvu upes un piekrastes teritoriju.

No putna lidojuma labi redzams, kā viens dambis pārvērš foreļupi par bezjēdzīgu purvu.

Pats tilts un ceļš nojaukšanas procesā netiks skarts un turpinās pildīt savu funkciju.

Pagājušajā gadā veiktajā Pārtikas BIOR pētījumā Bejas dambis Alūksnes upē nav ierindots starp nozīmīgākajiem šķēršļiem Latvijas upēs. Pašas Alūksnes upes nozīmīgums uz kopējā Latvijas fona starp 1500 valsts upēm ierindots 164. vietā. Tas nozīmē, ka kopējais ieguvums zivju migrācijai būs salīdzinoši neliels. Katrā ziņā ne tāds, kādu varētu dot, piemēram, HESu nojaukšana Iecavas, Braslas vai Mazās Juglas upēs. Tomēr sākt vienmēr ir labāk ar kaut ko vienkāršāku un mazāku, redzēt pozitīvo efektu, kāds būs ekosistēmai kopumā un zivju migrācijai konkrētajā upē un tad jau cerēt uz pozitīvā piemēra lipīgumu. Lai izdodas!

Vairāk par BIOR veikto upju inventarizāciju lasi šeit: