Asari vasarā

Asari laikam ir viena no zināmākajām plēsoņām, ko ķer spiningotāji. Šīs zivis var iegūt dažādās tehnikās, turklāt cope ir skaitliski bagātīga un azartiska. Bieži vien asari ir ļoti nozīmīgas zivis sacensībās, bet 30+ cm garš eksemplārs prieku sagādā vienmēr. Tikai – kā pie tā tikt?

Liekas, reti kurā ūdenstilpē nedzīvo asari. Šīs suga mīt praktiski visos ezeros, upēs, kanālos, dīķos, arī jūrā. Asaris ir bara zivs, tiesa, bari mēdz būt dažāda lieluma, un nereti izcilākie eksemplāri tomēr dzīvo nedaudz savrup. Tīri no pieredzes viedokļa, zinu, ka daudzi savas copes gaitas ir sākuši tieši ar asariem, jo šīs zivis parasti uzturas krasta tuvumā, pie zālēm vai pirmās kants, un attiecīgi ir salīdzinoši viegli piemānāmas.

Meklējot informāciju par šo sugu, var atrast apgalvojumu, ka asari var sasniegt 65 cm garumu un 4,8 kg svaru. Vadoties pēc oficiāli reģistrētajiem skaitļiem, Latvijas rekords šobrīd ir 2,15 kg. Pieņemu, ka ne visi reģistrē rekordlomus un ka mūsu ūdeņos noteikti dzīvo arī lielāki. Vidējais izmērs svārstās 20–25 cm robežās. Sacensībās parasti tieši tāds ir minimālais iesniedzamais, turklāt šāda prakse nav bijusi vienmēr.

Teilspinerus var aizmest pieklājīgā distancē, turklāt, ja asaris ir agresīvs, tas atsaucas ļoti ātri

Ar voblera izmēru var arī ļoti neskopoties. Ja asaris gribēs uzbrukt, tad nenosmādēs arī lielus voblerus

Mazie mānekļi

Runājot par copi ar spiningu, asarus var ķert ar daudz un dažādiem mānekļiem – metāla (rotiņi, šūpiņi, teilspineri, čaterbeiti, spinerbeiti), vobleriem (mailes tipa, krankiem, virsmas mānekļiem) un, protams, ar silikona modeļiem. Pēdējie popularitāti strauji ieguva, kad pie mums sākas mikrodžiga ēra. Šī tehnika ļāva noķert dažāda kalibra īpatņus, turklāt lielā skaitā. To lieliski nodemonstrēja mūsu pašu, kā arī citu valstu sportisti pasaules čempionātā Ķīšezerā. Tā kā joprojām par šo tehniku ir interese, izstāstīšu savu pieredzi un redzējumu.

Skaidrs, ka mikrodžigs pamatā ir domāts viegliem svariem. Precīza gradācija nekur nav atrodama, jo copmaņu domas par to atšķiras. Ir tādi, kam mikrodžigs skaitās līdz 3–5 g džiggalvai, bet ir arī tādi, kam 8 vai 10 grami. Taču par to nav jēgas strīdēties, galvenais ir rezultāts! Sev džiggalvām esmu novilcis robežu 5–8 grami, un faktiski visbiežāk lietotas tiek 3, 5 un 8 g galvas.

Kāta parametri

Spininga izvēle nu jau ir nedaudz vieglāka, jo var atrast milzum daudz informācijas par konkrētiem modeļiem, daudzi arī ir uz vietas veikalos apskatāmi un nopērkami (pirms kāda laika tā vis nebija). Pamatā spiningi mikrodžigam ir viegli, ar jutīgu blanku. Ļoti svarīgi ir tas, vai varēs veikt nepieciešamo animāciju, kā arī just mazāko asara piesitienu. Tieši tāpēc par pamatu tika ņemti kāti, ko japāņi izmanto skumbrijām (aji) un jūras asariem (mebaru) – zivīm, kuras copē ļoti līdzīgi kā mēs asarus. Šobrīd daudzi Eiropas zīmoli ar nelielām niansēm ir adaptējuši savus modeļus, un vairs nav obligāti jāpērk japāņu ražojumi.

Mans mīļākais spinings tieši uz mikrodžigu. Ļoti jutīga blanka, tiesa, tā dēļ arī cieš izturība

Es teiktu, ka tipisks garums būtu kaut kur ap 2,30 metri. Parasti tie ir ar dalīto rokturi, atvieglotu furnitūru un mazu spoles turētāju. Svars šādiem spiningiem sākas nu jau no 55 gramiem! Viss atkarīgs no tā, cik dārga blanka ir izmantota.

Maksimāla jutība tiek sasniegta ar tā saucamajām sausajām blankām, kurās ogleklis bieži vien ir 99% vai pat vairāk. Te jāņem tikai vērā, ka šādi rīki ir trausli. Faktiski no šādām blankām arī ir cēlies uzskats, ka trausli ir visi mikrodžigam domātie spiningi. Daudz nav melots – ir modeļi, kuri, nenoliedzami, ir labi, bet kuriem ir problēmas ar izturību.

Mikrodžam domātajiem spiningiem mēdz būt vairāku veidus spices. Attēlā no augšas, tubular jeb pilnā spice, solid jeb ielīmētā spice un titan solid – ielīmētā spice no titāna. Lieliski var redzēt katras spices diametru

Kādu spici izvēlēties?

Nākamā lielā izšķiršanās ir attiecībā uz spici. Mikrodžiga ēra lika pievērst uzmanību spininga spicei. Līdz tam mēs zinājām vienu veidu – tubulāro jeb viengabala, taču šī tehnika mums atklāja ielīmēto jeb solid tipu. Turklāt daudzi japāņu zīmoli piedāvāja dažādus variantus – short solid, hard solid, daži pat ielīmēja titāna spices.

Kam tad solid ir vajadzīgs? Ja runā par silikona mānekļiem, tad, manuprāt, tieši spinings ar solid spici spēj veikt ļoti uzmanīgu un precīzu animāciju, parādīt katru mazāko zivs pieskārienu. Solid variants ir ļoti plāns, un bieži vien to var salīdzināt ar sardziņu, ko izmanto ziemas copē. Pēc spices kustībām var precīzi nolasīt grunti. Viens no mikrodžiga animācijas veidiem ir tā saucamā grunts skrāpēšana, kad māneklis atrodas uz grunts un tiek animēts, faktiski neatraujot no tās. Lūk, tieši ielīmētā spice šo animācijas veidu ļauj veikt vislabāk.

Man pašam šai tehnikai ir bijis gana daudz spiningu, bet solid spices modeļi vienmēr ir patikuši vairāk. Arī šobrīd, lai gan šo tehniku izmantoju reti, man ir liels prieks doties uz copi ar savu Poseidonu.

Vienmēr ir bijis aktuāls jautājums par universālo kātu. Mikrodžiga izpratnē tas tika definēts tā: spinings, ar kuru var džigot ar viegliem svariem, izmantot rotiņus, mazus voblerus, dažādas pavadiņu sistēmas. Ja ir doma spiningu lietot tieši šādi, tad es ieteiktu skatīties tikai uz tubular jeb spici no veselas blankas. Ir arī gana daudz solid tipa spiningu, ar kuriem var mētāt rotiņus un voblerus, bet šādus modeļus nāksies pameklēt. Līdz ar ko drošākais veids ir tieši tubular spice. Taktilā jutība noteikti nemazināsies, tiesa – ja būs laba blanka.

Mānekļiem ir svarīga vibrācija

Rotiņi – klasisks spiningošanas māneklis, ko joprojām izmanto ļoti daudzi, un pareizi vien ir. Rotiņš vēl ir labs ar to, ka mānekli var lietot praktiski visās situācijās un visās lokācijās, un tas bieži vien glābj situācijā, kad uz citiem mānekļiem zivs neatsaucas. Pamatā tas ir vibrācijas dēļ, kuru rada lapiņas griešanās. Turklāt šīm lapiņām ir dažādas formas, attiecīgi vibrācija veidojas dažādas intensitātes.

Asaru cope bez rotiņa nav iedomājama! Strīpainie plēsoņas ļoti kāri metas virsū rotam

Varētu likties, ka asarim vajag izmantot mazos izmērus, teiksim – 0. pēc Mepps klasifikācijas, taču praksē labāki rezultāti ir tieši ar lielāku lapiņu. Pamatā tās ir 2. un 3. izmēra. Šāda lieluma lapiņas vibrācija satracina un pamodina plēsoņas.

Kādam varētu šķist, ka cope ar rotiņu ir vienkārša – met un velc. It kā jā, taču ir jāatrod pareizas vilkšanas ātrums, turklāt tas var būt mainīgs atkarībā no modeļa. Vēl nedrīkst aizmirst, ka pavisam viegli lapiņu grozīs pat lēna auklas ietīšana, un tas arī bieži vien izprovocē zivi.

Joprojām aktuāls ir jautājums par to, kā tikt galā ar auklas savērpšanos. Es teiktu, ka viens no faktoriem ir spole – cik kvalitatīvs ir tās uztinējrullītis. Otra lieta, ko es izmantoju, ir kvalitatīvi griezuļi ar gultni. Tāpat pirms nākamā metiena es ieturu mini pauzi, lai rotiņš beidz vērpties, un tikai tad metu. Bet tāpat vienmēr nākas sekot līdzi auklai.

Šūpiņi – tos nedrīkst aizmirst. Mazo šūpu izvēle ir gana liela, tāpēc var piemeklēt gan 3 g, gan 8 g smagus. Šūpam ļoti efektīva ir šāda tehnika: vienmērīgas animācijas laikā veic mazus piesitienus – tādējādi šūps nedaudz zaudē lineāro kustību un izprovocē plēsoņu uz uzbrukumu. Ja ir dziļākas vietas, lieliski var izmantot mini pauzes, ļaujot šūpiņam grimt, – tādējādi veidojas savdabīga spēle. Arī klasiskais tvičs šādā situācijā strādā lieliski.

Ķerot uz virsmas mānekļiem, katra asara cope ir vizuāli ļoti baudāma!

Sastāvdaļu nianses

Apkopojot visu iepriekš rakstīto, optimāls variants tieši mikrodžigam būtu spinings garumā ap 2,30 metriem, ar solid jeb ielīmēto spici un augšējo testu līdz 8 gramiem. Attiecīgi var izmantot nepieciešamā svara džiggalvas vai ausaiņus un mānekļus.

Mānekļi parasti ir līdz 3 collām, populārākais izmērs ir 2–2,5 collas. Formas ziņā daudzas ir tādas, kas strādā gadiem un copmaņiem ir labi zināmas. Gan tie paši Keitech Swing Impact, gan Bait Breath Curly Grub, Mosya un Bugsy, gan mūsu pašu Lucky John Tioga un Ballist. Principā tie visi ir ļoti labi mānekļi, kas reāli ķer zivi.

Krāsas – to klāsts ir milzīgs, bet es teiktu, ka pamatā vajag tumšākas (tautā saucamā motoreļļa, tumši zaļganā), noteikti UV krāsas (UV gaismā violeti vai spilgti balti, brūni) un kādu pārīti spilgto (balta vai šartrēzes tonis). Asarim bieži patīk, ka viņu sakacina, attiecīgi to var izdarīt gan ar krāsu spilgtumu, gan animāciju.

Es izmantoju vienžubura āķus, galvenokārt Decoy zīmola, un lielumu – atbilstošu māneklim, parasti 4.–8. izmēru. Lietā tiek likti arī ofsetāķi, pamatā zāļainās vietās. Agrāk bija diezgan grūti tikt pie maziem ofsetiem, tad šobrīd piedāvājums ir gana plašs, kaut vai Decoy zīmolam vien tie ir dažādos izmēros un ar dažādu izliekumu.

Vārds “mikro” automātiski nozīmē, ka visas sastāvdaļas būs mazas, vieglas un plānas, un to noteikti var attiecināt arī uz auklām. Pārsvarā tiek lietota pītā aukla ar mazu diametru. Es esmu palicis pie 0.3 PE pēc japāņu klasifikācijas. Ir izmantotas arī plānākas, bet, ņemot vērā biežos kontaktus ar grunti, akmeņiem un gliemežiem, 0.3 PE man liekas labs vidusceļš starp izturību un plānumu.

Plāna aukla dod iespēju izmantot vieglākus svarus, kas negribīgas asaru copes laikā ir pluss. Es izmantoju pavadiņu no fluorkarbona, atkarībā no plānotā zivs lieluma – no 0,15 līdz 0,18 mm diametrā. Jautājums par to, vai zivs redz auklu un tāpēc jāliek pavada, nav atbildēts. Sportā vienmēr lietoju plānu un īsu titāna pavadiņu, jo gadījumā, ja trāpās līdaka, kas nemaz nav tik reti, ir reāla iespēja to izvilkt. Ar plānu fluorkarbonu tā būtu veiksme. Neteiktu, ka asari daudz ignorē manu mānekli pavadas dēļ, tomēr ikdienas copē lieku fluorkarbonu. Kaut kā estētiski un praktiski man vairāk patīk šāds variants.

Šis ir čaterbeits. Vēl salīdzinoši nesen par to maz ko zinājām, bet nu var teikt, ka šis māneklis ķer asari un stabili

Arī spinerbeiti sevi ir labi pierādījuši asaru copē

Jaunie mānekļi

Teilspiners ir tāda modernāka rotiņa versija. Arī māneklis no metāla, dažādos izmēros, svara variantos un ar lapiņu galā. Teiliem liels pluss ir metiena tālums, jo pat vieglus šos mānekļus var nogādāt stipri tālu.

Animācija ir divu veidu – vienmērīga auklas ietīšana vai džigs. Džigot var gan pa grunti, gan arī pelāģiski. Vibrācija ir spēcīga, turklāt lapiņa astes galā rada papildu kairinājumu. Ja copē no krasta, tad ar teiliem var ļoti labi maksimāli ātri atrast zivi.

Čaterbeiti un spinerbeiti ir salīdzinoši jauni mānekļu veidi, ko izmanto šo plēsoņu ķeršanai. Tajos ir vairāki kairinātāji, kā vibrācija, papildu silikona māneklis un arī lapiņa.

Čaterim ir ļoti spēcīga vibrācija, attiecīgi ir jāatrod pareizais ietīšanas ātrums. Tāpat vienmēr lieti der uz āķa uzlikt silikona mānekli, kas plēsoņu provocēs papildus. Svara ziņā es izmantoju čaterus līdz 7 gramiem.

Spinerbeitiem ir līdzīgi, tiesa, dabūt mazos, teiksim, līdz 5 gramiem, ir diezgan problemātiski, un nākas vērsties pie vietējiem meistariem. Arī šeit daudz ko nosaka vilkšanas ātrums, bet pluss ir tas, ka var darboties pa vidēji biezām zālēm, kur spiners tiek cauri.

Ja skatās no spininga aspekta, tad iepriekš minētajiem lieliski der tubular spices modeļi ar testu līdz 8 vai 10 gramiem. Garumu var izvēlēties atkarībā no vietas. Ja darbojas no laivas – tad pietiks ar 2,30 metriem. Ja atrodas krastā, es skatītos uz kātu virs 2,40 metriem, vieglās klases. Labi, ka šādi modeļi arī ir pieejami diezgan plaši un nopērkami bez lielām grūtībām.

Copes vietas

Ar silikona mānekļiem un mikrodžiga tehnikā asarus var ķert dažādās vietās, un viena no tām noteikti ir niedru mala vai zāļu līnija. Bieži vien asaris atrodas pie vai arī peld cauri niedrēm, attiecīgi šajā vietā vajag džigot ar mānekli. Šeit var labi izmantot arī pelāģisko džigu, kad māneklis neskar grunti, bet atrodas kaut kur ūdenī.

Tāpat ezeros un upēs ir ļoti vērtīgi meklēt sēkļus. Pie un uz tiem asari nāk baroties, tāpēc šīs ir lieliskas vietas, kur mānīt šos plēsoņas. Te var strādāt gan klasiskais džigs, gan grunts skrāpēšana.

Ļoti vērtīgas ir zonas ar grunts izmaiņām – vietas, kur apakša ir akmeņaina vai noklāta ar gliemežiem. Tās asarim ir ļoti mīļas teritorijas. Var izmantot gan mānekli ar ofsetāķi, gan klasisko džigu.

Asaru copes gadījumā ļoti no svara ir nesteigties ar pieciršanu. Šī suga mēdz lēnām izgaršot mānekli, un, ja pēc pirmā pieskāriena piecirtīsi, mānekli vari izraut no mutes laukā. Šo momentu var uztrenēt. Bet vienalga bieži vien nervi uzdod, un māneklis tiek izrauts zivij no mutes.

Vēl svarīgi atcerēties, ka asarim nav īpaši cieta mute, tāpēc nevajag piecirst ļoti spēcīgi. Ir jāmāk strādāt ar spoles bremzi un jāsaprot, kā zivs rāvienus atstrādā spininga blanka.

Asaru tvičam rigge ir mans nr.1 Vobleris – reti nenostrādā

Vobleru pavēlnieks

Mans iecienītākais asaru ķeršanas veids ir tvičs. Tas ir ļoti aizraujoši. Asaru cope uz voblera ir superīga, pretošanās patīkama. Turklāt lieliski var eksperimentēt ar mānekļiem. Bieži vien ar tviču var ātri salasīt vajadzīgo asaru skaitu. Tāpat, ja redz, ka veidojas tā saucamais katls – kad asari barojas uz pašas ūdens virsmas, var teicami paspēt viņus no turienes nolasīt. Arī voblerim plēsoņa bieži ceļas pakaļ no lielāka dziļuma.

Tvičojot es parasti vai nu izspēlēju agresīvu animāciju bez pauzēm, vai arī veicu rāvienu sēriju un ieturu dažāda ilguma pauzes. Copējot var just, kādā noskaņojumā ir zivs. Ja bieži zivs voblerim atnāk līdzi līdz laivai, bet neuzbrūk, tad sāku eksperimentēt ar pauzēm, to ilgumu un biežumu. Nereti ņēmieni notiek tieši pauzes laikā.

Es netvičoju pārāk mazus voblerus. Labi zināmais Rigge 56 ir mazākais, ar ko eju uz asari. Voblera izmērs zivij nav svarīgs, un pat uz lielu piesakās mazie asari, kuri ir tik agresīvi, ka uzbrūk māneklim, lielākam par sevi pašu. Vislabāk man patīk 7 cm garums. Topā noteikti ir Rigge 70SP un Deep 70S vobleri – suspenderis un grimstošais. Turklāt Deep versijā māneklim ir lielāka mēle, attiecīgi dziļāka iegrime.

Tāpat nevar nepieminēt grimstošos voblerus, kuriem ir būtiskas priekšrocības, copējot straumē. Lielas pauzes ar tiem nevar ieturēt, toties aktīvu zivi ļoti labi var paņemt.

Es teiktu, ka tvičam prasās atsevišķs spinings, bet tas nav obligāti. Ja gribas vienu, tad var izmantot tādu pašu kā, teiksim, rotiņiem – līdz 2,30 metriem. Ja speciālu – tad garumam būtu jābūt līdz 2,13 cm ar testu ap 10 gramiem. Ar šādu būs ērti tvičot asari!

Vizuāli aizraujošs baudījums

Ļoti interesanta cope ir virsmas mānekļiem. Tos var lieliski izmantot, kad asaris aktīvi barojas no vai pie ūdens virsmas. Tāpat teicama vieta šādiem mānekļiem ir vakara iznāciens uz smilšu sēkļiem. Neteiktu, ka ar virsminiekiem sanāk darboties bieži un daudz, bet tā vienmēr ir interesanta un baudāma cope.

No modeļiem vislabāk man strādā Smith Towadi valks un Evergreen Combat Popper Bambino poperis. Animācija ir viegli rāvieni ar pauzēm; Towadi gadījumā gan parasti efektīgāki ir ritmiski rāvieni vienmērīgā tempā. Augstas ūdens temperatūras laikā efektīvi strādā dažādas iegrimes kranki un arī vibration tipa mānekļi. Šeit būtiski ir atrast nepieciešamo darba dziļumu, kā arī piemeklēt modeli, kurš radīs vajadzīgo vibrāciju. Kranki atšķiras ar mēles formām, tāpēc arī vibrācija ir dažāda, un plēsoņai tā patīk vai arī ne.

Es parasti izvēlos krankus ar darba dziļumu ap 1–2 metriem. Arī šeit ir nepieciešams eksperimentēt ar ietīšanas ātrumu, jo bieži asarim nepatīk īpaši agresīva un spēcīga vibrācija.

Vibration tipa mānekļiem jeb ratliniem bieži vien nostrādā animācija, kad māneklim ļauj brīvi krist. Ratliniem parasti iekšā ir daudz skaņas lodīšu, līdz ar ko grimstot ir ne tikai vibrācija, bet arī spēcīgs troksnis. Starp citu, ar ratliniem var lieliski džigot, un šis man ir viens no galvenajiem animācijas veidiem!

Kā redzams, asarus var ķert dažādos veidos. Es šeit neminēju dažādas pavadiņu sistēmas, džigrigu, ar ko var sekmīgi iet uz asariem, bet tiem jāvelta atsevišķs raksts. Galvenais ir tas, ka asaru cope ir ļoti azartiska, un pie šīs zivs ir iespējams tikt, pat ja nav sevišķi lielas pieredzes. Protams, mērķis vienmēr ir tikt pie lielās zivs, kas uzvedas nedaudz citādi kā mazākie brāļi un māsas, bet, ja šīs plēsoņas ķer bieži, tad drīz vien saprot, kā tās uzvedas un kā labāk ir pierunājamas.