Kā tika nojaukts Kangaskoski HES Hiitolanjoki upē Somijā

Hiitolanjoki upe

Hiitolanjoki upe atrodas Rautjervi, Dienvidkarēlijas dienvidaustrumos Somijas dienvidaustrumos. Tā ietek Lādogas ezerā Krievijā. Upei ir milzīga ekoloģiska nozīme, jo tajā mīt Somijas pēdējie atlikušie sākotnējie un pilnībā dabīgie lašu krājumi. Tie ir “iesprostoti” sauszemē, jo tiem nav izejas uz jūru, kuras vietā šie laši lielāko dzīves daļu pavada milzīgajā ezerā.

Vairāk nekā gadsimtu šo Somijas upi saskaldījuši gabalos trīs hidroelektrostaciju aizsprosti – Kangaskoski, Ritakoski un Lahnasenkoski.

Atrašanās vieta : (pa labi) Hiitolanjoki upe un (pa kreisi) Kangaskoski , Ritakoski un Lahnasenkoski dambji Rautjervi , Dienvidkarēlijā , Somijas dienvidaustrumos ( Dienvidkarēlijas reģionālās padomes grafiki )

Kangaskoski Dambis pie Hiitolanjoki upes Rautjervi , Dienvidkarēlijā , Somijas dienvidaustrumos ( Hannas Ollikainenas fotoattēls ) 

Kangaskoski dambis bija viszemāk upē esošais šķērslis Hiitolanjoki upes Somijas pusē (platums: 61,41199014, garums : 29,40193423) , kas atrodas ~ 1 km attālumā no Krievijas robežas. To projektēja Hugo Eklund, uzcēla Suomen Rakennus Oy, un tas sāka darboties 1925. gadā. Kangaskoski hidroelektrostacijas vidējā gada elektroenerģijas ražošana bija 3300 MWh. Stacijas darbība tika apturēta 2021. gada jūlijā .

Kangaskoski dambis un hidroelektrostacija Hiitolanjoki upē Rautjervi, Dienvidkarēlijā, Somijas dienvidaustrumos ( Arto Apila fotogrāfija )

Šķēršļu nojaukšanas process

Hiitolanjoki projekts ir lielākais upes atjaunošanas projekts, kas jebkad ir plānots Somijā. Tā galvenais mērķis ir novērst šķēršļus upē, lai nodrošinātu Ladogas ezera lašu populācijas migrāciju augšup pa straumi. Valdības iestādes, fondi, biedrības, uzņēmumi un privātpersonas gadu desmitiem strādāja pie projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma piesaistes. Konkrētāk, šī projekta finansējuma bāzi veido Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija, PDF Somija, Lassi Leppinen fonds, Dienvidkarēlijas krājkases fonds, Rautjervi pašvaldība, Simpeles kooperatīvā banka, Raija un Ossi Tuuliainen fonds, LähiTapiola Apdrošināšanas kompānija, Ekonomiskās attīstības centrs, Dienvidkarēlijas reģionālā padome, Patagonia Inc., Džaspers Pēkkonens, Teemu Jutinens.

“Dienvidkarēlijas atpūtas zonas fonds ir attīstījis Hiitolanjoki upes tūrisma un pārgājienu vidi kopš 2004. gada. Šejienes daudzveidīgā dabas ainava ik gadu ir piesaistījusi tūkstošiem apmeklētāju. Krāču atbrīvošana paaugstinās Hiitolanjoki upes atpūtas vietu vērtību un pievilcību jaunā līmenī. Dienvidsomijā nav citu līdzīgu brīvu krāču apgabalu, ” sacīja Hanna Ollikainena, Dienvidkarēlijas atpūtas zonu fonda izpilddirektore.

Kangaskoski dambis nojaukšanas laikā (foto autors Mikko Nikkinens ) 

Ainava pēc Kangaskoski dambja nojaukšanas (foto Hanna Ollikainen )  

2017. gadā Dienvidkarēlijas atpūtas zonu fonds iegādājās Lahnasenkoski elektrostacijas īpašumu no Vantaan Energia Oy , bet 2019. gadā –Kangaskoski un Ritakoski krāces . Projekta plānošana tika uzsākta 2019. gadā, un tajā pašā gadā tika veikta straumes platības atjaunošana zem Kangaskoski elektrostacijas. Nākamajā gadā atjaunošanas plānošana turpinājās līdz ar licencēšanas procesiem. 2021. gada septembrī ,Kangaskoski dambis tika nojaukts un tika atjaunotas iepriekš aizdambētās krāces.

Iepriekš aizdambētās krāces pēc Kangaskoski dambja nojaukšanas un atjaunošanas darbiem ( Hannas Ollikainenas foto )

" Ir bijis nepieciešams ilgs un neatlaidīgs darbs, lai pilnībā atbrīvotu upi. Nu beidzot ir laiks svinēt , " teic Hanna Ollikainena, Dienvidkarēlijas Atpūtas zonu fonda izpilddirektore.

Pēc Somijas Nacionālās senlietu padomes lūguma daļa no Kangaskoski dambja tika atstāta nenojaukta, lai atgādinātu apgabala vairāk kā simts gadus garo industriālo vēsturi. Arī pati Kangaskoski elektrostacija tika saglabāta un tiek aizsargāta kā kultūras mantojums. Tājā tiks izveidots hidroenerģijas tematikas muzejs.

Ekoloģiskie ieguvumi un labumi sabiedrībai

Kangaskoski dambja likvidēšanas pozitīvā ietekme uz lašu populāciju jau ir acīmredzama. 2021. Gada rudenī tika novērotas 5 nārsta ligzdas nesen atjaunoto krāču augšdaļā. Vietējā sabiedrība, kas sākotnēji ar skepsi raudzījās uz dambja nojaukšanu, tagad atzinīgi vērtē rezultātu un atbalsta upes atjaunošanas projektu.

Lašu populācijas atjaunošana ļaus attīstīt makšķerēšanas, atpūtas un tūrisma aktivitātes. Tas dos labumu vietējai ekonomikai, jo šī zivju suga Somijas iekšējos ūdeņos skaitās vispievilcīgākā makšķerniekiem.

Lai nodrošinātu šos ieguvumus sabiedrībai, tika izbūvēta viegla un droša piekļuve upei projektēšanas, dambja nojaukšanas un ainavas atjaunošanas procesa īstenošanas fāzēs. Šis projekts jau ir piesaistījis daudz apmeklētāju, un pēc dambja nojaukšanas likvidācijas vietā tika organizēti divi pasākumi. Pirmo pasākumu 2021. gada septembrī apmeklēja īpašie viesi, tostarp zemkopības un mežsaimniecības ministrs, parlamenta deputāti, mēri un dažādās projekta fāzēs iesaistītie partneri. Otrajā pasākumā, 2021. gada novembrī, dambja nojaukšanas svinības pulcēja jau vairāk nekā 300 apmeklētāju.

“ Kamēr joprojām ir daži skeptiķi par visu Hiitolanjoki projektu, lielākā daļa vietējo un tuvāko apkaimju iedzīvotāju ir patiesi apmierināti ar dambja nojaukšanas un teritorijas attīstības gaitu. Kangaskoski arvien vairāk interesē sabiedrību, un pēdējā laikā tiek jautāts arī pēc grupu gidu pakalpojumiem šajā reģionā, ” sacīja Sini Javanainena , Rautjervi pašvaldības vitalitātes un projektu izstrādātāja .

Sauszemē iesprostotais lasis Hiitolanjoki upē Rautjervi , Dienvidkarēlijā, Somijas dienvidaustrumos (foto autors Matti Vaittinen) 

DRE balva

Kangaskoski dambja likvidēšana saņēma Eiropā pirmo Dam Removal Europe balvu 10 000 eiro apmērā. Arī šos līdzekļus plānots ieguldīt turpmākajos dambju likvidēšanas projektos. Dam Removal Europe balvu organizē Pasaules Zivju migrācijas fonds, Wetlands International un Pasaules Dabas fonds, bet finansē Eiropas Investīciju Banka.

“Šis projekts ( Kangaskoski dambja likvidēšana) pierādīja, ka tas, kas kādreiz likās neiedomājams, mūsdienās tomēr ir iespējams. Hidroenerģijas aizsprosta nojaukšana, lai atjaunotu kritiski apdraudēto sauszemē iesprostoto lašu populāciju, radīs reģionam jaunas ekonomiskās iespējas, ” sacīja Freds Bloots no European Angling Alliance, Dam Removal Europe balvas žūrijas loceklis .

Nākamie soļi

Kangaskoski dambja likvidēšana atvērusi tikai četrus kilometrus upes uz augšu pa straumi, taču tas ir tikai pirmais solis daudzgadīgajā Hiitolanjoki projektā. Lahnasenkoski dambja un Ritakoski dambja nojaukšanas darbi tiks veikti attiecīgi 2022. un 2023. gadā. Pēc šī projekta pabeigšanas straumes plūdums visā upes garumā tiks pilnībā atjaunots tā sākotnējā stāvoklī. Pēc projekta noslēguma Hiitolanjoki atkal būs pilnīgi brīvi plūstoša upe. Hiitolanjoki projekta ekoloģiskie ieguvumi lašu un foreļu skaita ziņā Somijas upes posmā ir ļoti daudzsološi. Tiek lēsts, ka 5000–11000 migrējošo zivju ceļos uz upes augšteci gadā, kad upe būs pilnībā atjaunota visā tās garumā. Hiitolanjoki upe pēc brīvas plūsmas stāvokļa atjaunošanas kļūs par nozīmīgāko apdraudēto lašu biotopu Somijā.

“ Lai vairotos, migrējošām zivīm ir nepieciešami tekoša ūdens biotopi, piemēram, upes vai strauti. Kā mazuļi viņi sāk migrāciju uz jūru vai ezeriem, lai tur izaugtu, un galu galā atgrieztos savā dzimšanas vietā, lai turpinātu savu dzimtu. Somijas migrējošās zivis ir apdraudētas, un to nožēlojamā stāvokļa iemesls ir vienkāršs: cilvēka veidoti aizsprosti, caurtekas un citi šķēršļi bloķē zivju ceļus uz to vairošanās vietām. Labā ziņa ir tā, ka zivju populācijas var atjaunot salīdzinoši ātri, veicot tādus pasākumus kā aizsprostu likvidēšana. Hiitolanjoki ir lielisks šī svarīgā darba piemērs, un mēs esam ļoti lepni, ka Somijā ir pavisam jauna lašupe, ” sacīja Dr. Sampsa Vilhunen , Pasaules Dabas Fonda Jūras un Saldūdens vides nodaļas direktors.