Lubāns

Lubāns ir Latvijas lielākais ezers. Tas ir publisks un ir noteikts par prioritāro karpveidīgo zivju ūdeņiem atbilstošo ezeru. Nārsta periods te sākas ar līdaku nārstu martā un noslēdzas jūlija vidū ar plaužu, līņu un citu porcijveidā nārstojošo sugu rotaļām. Protams, nārsta perioda sākums un beigas ir atkarīgas no attiecīgā gada laikapstākļiem (gaisa un ūdens temperatūras, ledus segas noturības attiecīgajā gadā u.c.). Galvenais nārsta periods Lubānā ilgst no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

• Vidējais dziļums – 1,6 m
• Maksimālais dziļums – 2,5 m (bet eholote rāda pat 4,2 m)
• Virsmas aizaugums – 50–60%
• Aug meldri, niedres, kosas, sūrenes, ūdensrozes, glīvenes, lēpes u.c.
• Dzīvo – asaris, ausleja, ālants, karpa, karūsa, ķīsis, līdaka, līnis, plaudis, plicis, rauda, rudulis, sudrabkarūsa, vīķe, zandarts un arī vēdzele

Lubāns ir Latvijas mērogā nozīmīga iekšējo ūdeņu zvejas vieta, tāpēc makšķerniekiem te jāspēj sadzīvot ar iekšējo ūdeņu un pašpatēriņa zvejniekiem.

Sezonas liegums

Lubānā ir noteikts arī sezonas liegums – Bargais sēklis. Tas ir spēkā no augusta otrās sestdienas (šogad no 14. augusta) līdz 15. novembrim. Mērķis – caurceļojošajiem ūdensputniem nodrošināt netraucētu barošanos un atpūtu migrācijas periodā. Šajā laika periodā sezonas liegumā aizliegts uzturēties cilvēkiem (t.sk. makšķerniekiem); izņēmums – zinātniskie pētījumi un valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu pārvietošanās, pildot dienesta pienākumus.

Dabas lieguma “Lubānas mitrājs” dabas lieguma zona

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Makšķerēšanai Lubānā jānotiek saskaņā ar LR Makšķerēšanas noteikumiem, ievērojot tajos noteiktās normas par copes rīkiem un to lietošanu, atļauto loma lielumu un pieļaujamo zivju garumu, vispārējiem makšķerēšanas aizliegumiem un makšķernieka pienākumiem. Tāpat arī saskaņā ar “Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Ap Latvijas lielāko ezeru plešas 516 km² liels dabas liegums “Lubāna mitrājs”. Tajā ir apvienoti 12 jau esošie dabas liegumi (Bērzpils purvs, Īdiņu purvs, Īdeņas un Kvapānu dīķi, Lagažas-Šnitku purvs, Lubānas ieplakas, Lubānas un Sūļagala purvs, Pārabaine, Pededzes lejtece, Salas purvs, Tīrumnieku purvs, Seldžu ozolu audze un Audīles mežs) un papildus iekļauts pats ezers, kā arī bioloģiski vērtīgās tam piegulošās teritorijas. 2009. gadā izveidotais dabas liegums ir arī Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā Natura 2000 teritorija.

Lubāns un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām valstī, kā arī viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām – mazajam ērglim, jūras ērglim, mazajam gulbim, ziemeļu gulbim, griezei, ķikutam u.c. Tajā sastopamas vairākas pasaulē apdraudētas putnu sugas – ķikuts, grieze, jūras ērglis un zivju ērglis. Lielākā daļa putnu par ligzdošanas un barošanās vietām izvēlas seklās, ceriem aizaugušās un slīkšņainās zonas. Kopumā teritorijā novērotas 224 putnu sugas, un no tām šeit ligzdo 185.

Dabas liegumā ir šādas funkcionālās zonas:

1) regulējamā režīma zona;

2) dabas lieguma zona;

3) dabas parka zona;

4) neitrālā zona.

Makšķerniekiem jāievēro prasības, ko likumi nosaka attiecībā uz dabas lieguma un dabas parka zonu, jo tās aizņem lielāko ezera daļu. Neitrālajā zonā ierobežojumu nav.

Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamu biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzību un apsaimniekošanu. Ierobežojumi šajā zonā:

• aizliegts pārvietoties pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju;
• no 16. marta līdz 30. jūnijam nedrīkst makšķerēt no laivas tuvāk par 50 m no kaiju ligzdošanas kolonijām;
• no 16. marta līdz 10. augustam aizliegts ķert no laivas Kvāpānu dīķos K-1 un K-2;
• nedrīkst ierīkot atpūtas vietas un celt teltis ārpus speciālām vietām un publiskiem pasākumiem paredzētām vietām, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu un zinātnisko izpēti;
• aizliegts kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām;
• nedrīkst pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm.

Dabas parka zona izveidota, lai mazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz aizsargājamām sugām un biotopiem, nodrošinot iespējas saudzīgi izmantot dabas resursus. Ierobežojumi šajā zonā:

• no 16. jūnija līdz 28. (29.) februārim pārvietoties pa Lubāna ezeru atļauts, izmantojot iekšdedzes dzinēju, kura jauda nepārsniedz 7,46 kW jeb 10 ZS.
• no 1. marta līdz 15. jūnijam aizliegts atrasties Lubāna ezerā un pārvietoties pa to ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem (izņemot teritorijas apsaimniekošanas, uzraudzības un aizsardzības režīma kontroles nolūkā, kā arī cilvēku glābšanas un meklēšanas gadījumā).

Rezumējot par ierobežojumiem – Lubānā vislabāk copi plānot laikā no 16. jūnija līdz 28. (29.) februārim, tad makšķerniekiem, kuri izmanto kuģošanas līdzekļus ar elektromotoru, pieejama gandrīz visa ūdenstilpe, izņemot sezonas lieguma zonu un laiku. Ja vēlies izmantot kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju līdz 10 zirgspēkiem jeb 7,46 kW, attiecīgajā periodā vari darboties dabas parka zonā.

Lai vieglāk orientēties Lubānā, izmanto mobilās lietotnes Mana Cope kartes sadaļu – Kur copēt. Tas palīdzēs arī ievērot dažādus ierobežojumus, turklāt lietotnē ir iezīmētas laivošanai bīstamās vietas ezerā, makšķerēšanas ierobežojumu un dabas lieguma zonas, arī makšķerniekiem draudzīgās vietas, kur ielaist laivu, paēst vai pārnakšņot.

Materiāls tapis sadarbībā ar ManaCope