Stikla kāti

Šis raksts būs veltīts spiningiem ar stiklašķiedras blanku. Tā ir sava veida atgriešanās pie pirmsākumiem, jo pirms daudziem gadiem tieši no stiklašķiedras blankām tika veidoti visi spiningi. Pēc tam nāca oglekļa kompozītu ēra, kas turpinās vēl šodien. Bet daudzos copes veidos tiek izmantota arī stiklašķiedra, turklāt gana plaši. Mana interese par šiem spiningiem sākās tikai pirms pāris gadiem, kad tiku pie sava pirmā stikla kāta. Toties tagad manā saimē būs pieaugums! Bet – par visu pēc kārtas...

Stiklašķiedra tika radīta aptuveni 1930. gadā. Tiesa, tajā laikā materiālu izmantoja citās industrijās, bet copes jomā sāka ieviest tikai pēc Otrā pasaules kara. Ap 1950. gadu tirgū ienāca daudzi spiningi, kas bija veidoti no bambusa (uz to brīdi populārākā materiāla) ar pievienotu stiklašķiedru. Šis risinājums deva papildu izturību. Taču faktiski ar šo brīdi sākās bambusa spiningu ēras noriets, plus to sekmēja politiskā situācija – ASV valdības pasludinātais embargo precēm no Ķīnas.

Šie jau ir antikvāri stiklašķiedras spiningi un mušu kāti

Pirmo tubulāro jeb pilna garuma stiklašķiedras spiningu radīja leģendārs zīmols Shakespeare. Konstruēšanas process sākās jau pirms Otrā pasaules kara, bet pabeigts tika kara laikā. To veicināja fakts, ka šo risinājumu sāka ieviest tanku un lidmašīnu radio antenām. Konstruktīvi abas šī lietas bija līdzīgas.

Pirmais patents tika izsniegts 1946. gadā, un to saņēma Dr. Arthur Howald – tehniskais direktors uzņēmumā Libby-Owens-Ford Glass Co. Pēc Otrā pasaules kara viņš sāka meklēt plašāku šīs tehnoloģijas lietojumu, un, tā kā pats bija copmanis, tad, lieki nedomājot, sāka masveidā ražot stiklašķiedras kātus. Kā jau minēju, pirmie spiningi tika izstrādāti ar Shakespeare zīmolu. Tai pašā laikā Kalifornijā Dr. Glenn G. Havens radīja un patentēja savādāku ražošanas procesu, un 40. gados viņš sāka veidot spiningus ar zīmolu Conolon, ko pēc tam iegādājās jau zināmā Garcia (tas notika pirms apvienošanās un Abu Garcia zīmola izveides).

Anglo & Company Paragon G sērijas spinings, paredzēts multiem. Visi ir veidoti no stiklašķiedras un ar rokām. Blankas ir atsaucīgas, var veikt ļoti precīzus metienus, kā arī lieliski piecirst zivi

Rokoties internetā, var atrast stāstus, ka sākumā tirgot stiklašķiedras spiningus bijis grūti, jo tie bijuši krietni savādāki nekā jau ierastie no bambusa. Lielākās pretenzijas bijušas par to, ka kāti ir ļoti mīksti un ka ir grūti piecirst zivi. Jau pēc pāris mēnešiem, pateicoties tajā laikā zināmiem spiningu veidotājiem, tika radīti pirmie īsie un asie stiklašķiedras kāti. To attīstību ietekmēja arī fakts, ka ASV liela daļa copes industrijas ir tendēta uz ķeršanu okeānā un jūrā. Attiecīgi tur bija vajadzīgi izturīgi rīki, kas spētu tikt galā ar lielām trofejām. Tieši šī iemesla dēļ stiklašķiedra bija krietni pārāka par bambusu un laminētu koku. Šobrīd sāļūdens cope uz trofejām bez stiklašķiedras kātiem nav iedomājama, un, cik esmu pētījis, ražošanas process ļoti maz atšķiras no 40. gados radītā.

Jāpiemin vēl viens zīmols – Lamiglas, kura pirmsākumi meklējami 1949. gadā Vašingtonas dienvidu daļā. Tajā laikā Lamiglas bija viens no lielākajiem zīmoliem, kas ražoja stiklašķiedras blankas, turklāt tās pamatā tika tirgotas citiem zīmoliem vai arī kātu veidotājiem. Mūsdienās situācija ir savādāka, un Lamiglas pamatā tirgo jau gatavus spiningus, arī no stiklašķiedras. Starp citu, arī Latvijā, Valmierā, ir stiklašķiedras rūpnīca, no kuras ražotajām šķiedrām tiek veidoti spiningi.

Pašlaik zināmākie Japānas zīmoli ir M Aire un Anglo&Company, kas savā zemē jau ir kulta statusā, un, lai tiktu pie to rīkiem, var nākties gaidīt ilgi, ļoti ilgi. Taču ir vēl ražotāji, kuri rūpnieciski ražo stikla kātus un prasa par tiem pieņemamu cenu, piemēram, St. Croix un Lamiglas. Starp citu, daudzi šādi spiningi nāk no Ķīnas.

Strauta foreļu tvičam stiklašķiedras rīki ir lieliski. Var ļoti precīzi iemest, un pat šādas mazas zivs sitienu jūt. Un realizācija ir līmenī!

Līdzīgie procesi

Pats ražošanas process ir kaut kur līdzīgs tam, kā veido spiningus no oglekļa. Tikai stiklašķiedras plāksnes rūpnīcā jau nonāk gatavas un tur tiek piesūcinātas ar speciāliem šķidriem sveķiem. Parasti tiek izmantotas tā saucamā E-glass plāksnes. Tās ir visparastākās stiklašķiedras plāksnes. Vēlāk tās tiek laistas cauri metāla ruļļiem, kas ar vajadzīgo spēku saspiež, kā arī noņem nost liekos sveķus. Pēc šīs procedūras plāksne tiek karsēta līdz konkrētai temperatūrai, lai sveķi sacietētu, liekie ķīmiskie šķīdinātāji iztvaikotu un plāksne kļūtu nedaudz lipīga.

Pēc šī procesa ar speciālu asu griezni materiāls tiek nošķelts pēc gatavas metāla piegrieztnes – un tādējādi blanka iegūst vajadzīgo formu un garumu. Pārējais process ir tāds pats kā oglekļa šķiedras spiningiem. Piegrieztne tiek uztīta uz speciāla metāla stieņa, kas veidots pēc gatavas blankas parauga. Šis stienis tiek novietots starp diviem karstiem metāla veltņiem, kas tad ar spiedienu formē materiālu ap pašu stieni. Pēc šīs procedūras stienis ar materiālu tiek likts speciālā krāsnī un cepts 150–180 grādos. Tad metāla stienis tiek izņemts laukā, un blanka ir gatava tālākai apstrādei.

Kā jau minēju, šis process ir praktiski tāds pats kā oglekļa blankām. Stiklašķiedrai atšķiras vienīgi izmantotie sintētiskie sveķi, darba temperatūra un, protams, pats materiāls, kas laika gaitā arī ir mainījies. Salīdzinot ar pirmsākumiem, tagad stikla spiningi ir zaudējuši svaru un vairs nav tik smagi, cik agrāk. Tāpat gataviem kātiem krietni ir palielinājusies jutība. Piemēram, daudzi Japānas zīmoli šobrīd izmanto Unidirectional Fiberglass Cloth (šo materiālu vēl sauc par S-glass). Tā ir stiklašķiedra, kam dzīslas iestrādātas vienā virzienā. Ir ražotāji, kas ar nolūku panākt krustenisku dzīslu pārklāšanos materiālu liek dubultā. Tādējādi blanka sanāk vieglāka, plānāka un arī daudz jutīgāka.

Nepareizie pieņēmumi

Blankas svars Tehniski – jā, stiklašķiedra būs smagāka par oglekli. Nenoliedzams fakts. Bet uz šo lietu būtu jāskatās no citas perspektīvas – no balansa aspekta. Ja arī spininga blanka ir smagāka, ar pareizi piemeklētu spoli tā nobalansējas, un tad kopējo svaru tu rokā nejutīsi, turklāt strādāt tāpat būs viegli. Šobrīd inventāra tirgū ir pieejami super viegli spiningi ar lielu testu, taču atrast tiem pareiza balansa punktu ir grūti, jo arī spoles kļūst arvien vieglākas. Es neesmu perfektā balansa meklētājs, bet uzskatu, ka visu var samērot. Ja tev noteicošais ir blankas svars, tad diemžēl stikla spiningi nebūs tie, uz ko vajadzētu skatīties.

Blankas akcija Pastāv stereotips, ka stiklašķiedras spiningi ir mīksti kā lupatas. Tā īsti nav. Stiklam ir gan ātrā (fast), gan vidēji ātrā (moderate fast), gan vidējā (moderate), gan lēnā (slow) akcija. Noteikti nebūs extra fast (īpaši ātrās) akcijas. Bet arī ogleklim ir dažādas akcijas. Turklāt jāatceras, ka ne jau materiāls nosaka akciju, to nosaka blankas uzbūve. Cik tā ir koniska, cik taisna, kādi ir materiāla parametri utt. Tāpēc nevajag stiklam uzreiz piedēvēt lēnu akciju.

E-glass audums – blanku izejmateriāls

S-glass Unidirectional Fiberglass audums. Dzīslas iestrādātas vienā virzienā

Dažādie materiāli

Uzreiz teikšu, ka šeit es runāju no lašveidīgo ķeršanas pozīcijas, turklāt runa ir tikai par spiningiem un ne par okeāna un jūras modeļiem.

Mūsdienās blankas veido no vairākiem materiāliem. Bambuss – jā, joprojām ir spiningi no bambusa, turklāt tie tiek veidoti ar rokām un ir ļoti dārgi. Šī arī ir interesanta tēma, bet līdz bambusa kātam es vēl neesmu ticis! Arī mušiņmakšķeres veido no stiklašķiedras, bet, tā kā pats ar šo copes veidu nenodarbojos, šai ziņā nevaru būt objektīvs.

Ogleklis šobrīd ir pats populārākais materiāls. Turklāt ir milzum liela oglekļa veidu dažādība, daudz un dažādi blanku veidošanas procesi, kur tiek izmantoti dažādas modularitātes materiāli, speciāli pastiprinātas vietas utt.

Tāpat tiek ražoti spiningi, kuru sastāvā ir gan ogleklis, gan stiklašķiedra. Teiksim – pamata blanka ir no oglekļa, bet spices daļa – no stiklašķiedras. Un, protams, ir kāti no stiklašķiedras, par kuriem tad arī šoreiz ir stāsts. Pēdējos gados tieši stikla blankas ir piedzīvojušas strauju popularitāti konkrētu zivju ķeršanā.

Materiālu salīdzinājums

Diametrs Pirmkārt, var just, ka blankas diametrs ir lielāks. Analoga testa oglekļa blanka noteikti ir tievāka. Lai gan, kā jau minēju, šobrīd lielie zīmoli izmanto jauna tipa stiklašķiedru, tāpēc arī šiem spiningiem blankas diametrs ir mazāks.

Izskats No vizuālā aspekta, vismaz manā skatījumā, pluss ir tas, ka stikla blankas ir iespējams noformēt daudz un dažādās krāsu variācijās un ka pati blanka izskatās savādāka. Ogleklis – slīpēts vai ne – pēc sajūtām un arī vizuāli ir savādāks. Parasti stikla blankas ir ne tik ierastās krāsās, ir gan zaļas, gan dzeltenas, gan zilas, gan baltas, gan kādas tik vēl ne. Protams, arī oglekļa spiningiem tādas ir, bet dabā tās izskatās citādi. Bet krāsas jautājums ir subjektīvs.

Jutība Šis punkts laikam ir viens no svarīgākajiem. Nenoliedzami, oglekļa blankas šai ziņā ir tālu priekšā stiklam. Tā kā no oglekļa var izveidot blanku ar plānāku sieniņu, turklāt paša materiāla īpašības ir savādākas, šeit stiklašķiedra nevar sacensties. Cits jautājums – vai vienmēr šo lielo jutību vajag? Teiksim, džigot ar stiklašķiedras blanku es neietu, bet voblerus gan tvičotu. Tāpēc arī minēju, ka ne visiem copes stiliem stikls ir piemērots. Manā gadījumā runa ir tikai par vobleru tviču, turklāt ne lielā distancē – attiecīgi es par jutīgumu nevaru sūdzēties.

Norimšana Vispamanāmākā atšķirība ir tā, cik ātri blanka pēc metiena apstājas miera stāvoklī. Angļu valodā to apzīmē ar vārdiem – comeback rate. Stikls pēc metiena kustību turpinās ilgāk nekā ogleklis. Šī nianse nosaka to, ka nāksies nedaudz piešaut roku, lai panāktu pareizu metienu. Bet, kad tas ir apgūts, tad metiena precizitāte ir ļoti augsta. Šim analoģija būtu tāda, ka atšķiras metieni ar bezinerces spolēm un multiem.

Loma savaldīšana Ļoti liels pluss ir tas, kā spinings tiek galā ar pašu zivi. Šis punkts noteikti ir liels pluss stiklam. Pat ja āķis sēž pašā lūpas kaktiņā, stiklašķiedras rīks izvilks šo zivi. Blanka lieliski amortizēs rāvienus. Un atkal – tas nav tāpēc, ka blanka ir mīksta! Copējot straumē, šī lieta ir svarīga. Lielas zivis bieži gadās straumē, kur ir liels kopējais spēks uz blanku – gan pati zivs pretojas, gan arī upes plūdums spiež. Stikls noteikti tiek ar to visu galā bez problēmām. Tiek novērsta arī āķu iztaisnošana un plānākas auklas plīšana, līdz ar ko var teikt, ka stikls dod iespēju lietot delikātāku inventāru.

Izturība Šo punktu noteikti nevar nepieminēt. Stikla blankas ir krietni izturīgākas, salīdzinot ar oglekļa variantiem. Es šos spiningus izmantoju mazās upēs, kur bieži nākas līst cauri krūmiem un kāpelēt pa slideniem krastiem un akmeņiem, un tur šie kāti ir ļoti pat piemēroti. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka smalkāki oglekļa modeļi lūztu ātri vien. Un pēc pieredzes varu teikt, ka tā arī ir.

Cena Tas nu būtu pēdējais faktors, ko gribu apskatīt. Es neteiktu, ka stiklašķiedras spiningi ir lētāki par oglekļa. Pēdējā tehnoloģija un ražošana ir stipri progresējusi, un šobrīd labus spiningus var dabūt pa salīdzinoši mazām naudām. Ar stiklu ir nedaudz savādāk. Ir blankas, ko var nopirkt lēti, un pēc tam būvēt sev vajadzīgo spiningu.

Bet ir otra puse. Ir daudzi zīmoli, it sevišķi Japānā, kas specializējas uz stiklašķiedras kātiem. Tie faktiski ir sava veida spiningu ateljē, kur produkcija tiek ražota pēc konkrēta copmaņa vēlmēm vai arī konkrēti modeļi. Šajā gadījumā nevar runāt par rūpniecisko ražošanu, tāpēc attiecīgi arī cena ir iespaidīga – Japānā roku darbs tiek vērtēts ļoti augstu. Ņemot to vērā, šādi spiningi bieži vien maksā tikpat, ja ne pat vairāk, kā kāti no oglekļa.

Manā skatījumā stiklašķiedras spiningi izskatās lieliski un atšķiras gan vizuāli, gan taktili

Mana pieredze

Jau pieminēju, ka man stiklašķiedras spiningi ir salīdzinoši jauna lieta. Manu interesi raisīja daudzie un dažādie video materiāli, kā arī blogi un forumi no Japānas, kur copmaņi veiksmīgi ķer foreles upēs un pamatā izmanto stikla kātus. Lai arī šajā valstī upes, ķeršanas apstākļi, kā arī zivju izmērs atšķiras no mūsējiem, tomēr ir daudz kā kopīga. Sazinājos arī ar kolēģiem no Krievijas, kas savās upēs strādā ar stikla kātiem – un attiecīgi pieņēmu lēmumu iegādāties savu pirmo. Un jāsaka, ka, kopš darbojos ar šo kātu, pirkumu noteikti nenožēloju. Jā, dārgs rīks, jāgaida ilgi, toties cik ērti un patīkami ir ar viņu strādāt, kā tiek noturēta zivs. Esmu pilnīgā sajūsmā!

Vobleru tvičam stikls ir lielisks, un citādi es upes foreles nemaz neķeru. Tāpēc ir jau pasūtīti nākamie spiningi, paredzēti multam, – nu tik atliek pagaidīt apmēram gadu. Jā, jā, labas lietas nākas gaidīt pat gadu! Vai es iešu tālāk un izvēlēšos šādu spiningu taimiņam vai lasim – laiks rādīs.

Rezumējot visu iepriekš rakstīto: ja meklē kaut ko citādu, kas sniegs savādākas sajūtas un emocijas – stiklašķiedras spinings noteikti ir lieta, kuru ir vērts apdomāt!