Upes karaliene

Upes – tās ir mūsu zemes artērijas: skaitā – 12 400, garumā – 37 500 km. Virziens ir nemainīgs – uz jūru. Tomēr ceļā tās tek pa daudziem mežiem, pļavām, purviem un gravām, un katras stāsts ir citāds. Tāpat kā makšķerniekiem. Tad atliek tikai saprast, ko upe saka. Šoreiz par manu iecienītāko copi – par forelēm mazajās upēs!

Tieši mazās upes man sniedz vislielāko prieku. Ir tik aizraujoši brist pa tām vai lauzties pa aizaugušajiem krastiem ar mērķi tikt pie kārotās foreles vai alatas. Bieži vien tas nav vienkārši, jo krasti nemaz tik viegli ejami nav. Arī tad, ja ej pa gultni, būs vajadzīgi labi zābaki. Toties skats paveras lielisks. Neskaitāmi līkumi, stāvi un ne tik stāvi krasti, kā arī pats ūdens tecējums rada pareizo noskaņu. Nemaz nerunājot par lielo skaitu meža zvēru, kurus gadās satikt pa ceļam. Es izklāstīšu savu redzējumu par copi upēs, uz kā ķert, kāds ekipējums ir vēlams.

Tackle House Twinkle ir leģendāri. Šobrīd tos ir grūti iegādāties, bet tie ir ļoti efektīvi. Tāpēc savējos es rūpīgi pieskatu

Sagatavošanās darbi

Visa sākums slēpjas jautājumā – kur copēt? Šis laikam arī ir visbiežāk uzdotais jautājums. Forelisti gan daudz neafišē savas vietas, un iemesli nav tālu jāmeklē. Daudzās upēs ir liels makšķernieku spiediens, un zivij papildus vēl ir jāiztur dažādi aizsprosti, dambji un hesi. Bet, ja tomēr foreles gribas sākt ķert, tad pirmais darbs ir atvērt Makšķerēšanas noteikumus un apskatīties tabulu, kur ir norādītas upes ar nārsta liegumiem. Lieki teikt, ka tajās foreles dzīvo.

Tad nāk svarīgs un pat izšķirošs posms – sagatavošanās mājās jeb karšu pētīšana. Šobrīd bez labi zināmām Google kartēm ir pieejamas arī mūsu pašu izdevniecības Jāņa Sēta topogrāfiskās kartes, kur lieliski var nolasīt, kā upe tek, caur kurieni, kur ir piebraucamie ceļi un stigas. Lai atrastu pareizos ūdens posmus, nāksies nedaudz piešauties un ieguldīt laiku. Taču tavā apziņā šis ieguldījums atmaksāsies brīdī, kad noskatītajā upes posmā būsi noķēris lielisku eksemplāru.

DUO Spearhead Ryuki divos izmēros un Zip Baits Rigge Flat. Šis komplekts ir pilnīgi pietiekams, lai sekmīgi ķertu foreles

Viens no jaunākajiem V.V. Craft vobleriem. Forma nedaudz savādāka, attiecīgi arī animācija ūdenī cita

Īsāks – labāks

Tagad – par ekipējumu. Laikam ejot, savus foreļu ķeršanas paradumus esmu mainījis gana daudz. Protams, arī pats inventārs ir piedzīvojis izmaiņas un ar gadiem kļuvis arvien modernāks. Kā jau daudzos savos rakstos esmu minējis, šobrīd budžeta klases inventāra līmenis aug ļoti strauji, es pat teiktu, ka tieši dārgais inventāra plaukts sāk stagnēt. Viss ir loģiski – pēdējo gadu pandēmija stipri ir ietekmējusi tehnoloģisko izaugsmi arī copes frontē.

V.V. Craft vobleri. Šī forma man ir vismīļākā. Pauzē lēni grimst

Pats meistars Vasīlijs. Lieki teikt, ka alata noķerta ar paša veidotu vobleri

Tā kā nāksies brist pa krūmiem, mežiem un daudzām citām vietām ar šķēršļiem, neieteiktu aizrauties ar gariem spiningiem. Bija laiks, kad es ar tādiem gāju pats, bet šobrīd īsti tam jēgu neredzu. Faktiski – jo īsāks spinings, jo būs komfortablāk darboties. 1,90–1,96 m ir optimāls garums, un tādi ir pieejami gana plašā cenu diapazonā. Ja esi gatavs eksperimentiem, es pat ieteiktu ņemt stipri īsākus – uz 1,80 m. Darboties ar tādiem ir ļoti ērti. Var veikt dažādus metienus arī no grūti pieejamām vietām.

Par sevi runājot, nu jau vairākus gadus darbojos ar 1,60 m garu spiningu un pagaidām jūtu tikai ieguvumus. Kaut vai to, ka ar īsāku kātu var precīzāk iemest.

Akcijas ziņā spiningam ir jābūt mīkstam – fast jeb ātrās akcijas. Visi cietie, sausie un asie man nepatīk. Sportā ir nedaudz savādāk, bet ikdienā noteikti ne. Ar šādu fast akcijas spiningu varēs labi izspēlēt mānekli, izbaudīt copes brīdi un godam cīnīties ar upes karalieni. Turklāt šī akcija ļauj veikt īsus un precīzus metienus.

Testa ziņā es ieteiktu izvēlēties spiningu ar 8–10 gramu augšējo testu. Upē tomēr ir vajadzīgs nedaudz lielāks tests. Noderēs – tāpat gadīsies ieraut mānekli siekstā vai nāksies cīnīties ar lielāku zivi. Turklāt lielāks tests nozīmē, ka varēsi ātrāk zivi izvadīt un atbrīvot.

Tīri no estētiskā viedokļa – man ļoti patīk klasiskie japāņu foreļu spiningi. Tādi gaumīgi – korķis, koka spoles turētājs – ko vairāk var vēlēties?!

Uz upi ar multu

Jautājums, ko liela daļa forelistu neapsver, ir spole. Upēs var lietot divus tipus – bezinerces un multiplikatorus. Multiem upēs būt! It sevišķi tagad, kad copes industrija rada arvien vairāk BFS jeb viegliem mānekļiem paredzētu modeļu. Te atkal ir runa par ērtību. Mults ir ļoti ērts! Šāds komplekts lieliski iegulst rokā, un ir ļoti ērti mest. Spiningam svārsta amplitūdu vajag ļoti mazu, attiecīgi var mest no vissarežģītākajām vietām.

Vēl viens pluss ir ātrums. BFS multiem parasti ir ātrāks pārnesums, līdz ar ko auklu ietīt ir ērtāk.

Mīnuss multam būs cena. Patiešām labu BFS spoli nāksies pirkt par lielu naudu. Taču ir izņēmumi – kaut vai ķīnietis Kastking Zephyr, kas ir tiešām izdevies modelis.

Nesaku, ka uzreiz ir jāpāriet uz multiem, bet iesaku aizdomāties. Vairākums gan lietos bezinercenes, jo šīs spoles tomēr mūsu copmanim ir saprotamākas un ērtākas.

Izvēloties spoli, es ieteiktu neņemt galīgi mazās. Agrāk pats ķēru ar 1000. izmēru. Tā bija maza, ar īsu rokturi. Ķert varēja, bet, gadiem ejot, mainījās prasības un priekšstati. Galvenokārt tos ietekmēja fakts, ka praktiski pārslēdzos uz foreļu copi ar vobleriem. Attiecīgi ietīt auklu, tvičojot vobleri, ar īsu rokturi nav tik ērti.

Šobrīd, kad spoles kļūst arvien vieglākas, es izvēlos 2500. izmēra korpusu. Šāda spole labi sader ar spiningu, rokturis ir labs, garš, ērti iegulst rokā. Ir sastopami arī dažādi hibrīdizmēri. Teiksim – C2500, kam rotors ar kaseti ir 2500. izmēra, bet korpuss ir mazāks. Lielāks rotors un kasete ļaus vieglāk auklai slīdēt nost metiena brīdī.

Noteikti jāskatās uz spoles pārnesumu. Tā kā upēs ir straume, bieži vien gana stipra, lielāks pārnesums, ātrāka auklas ietīšana lieti noderēs. Es izvēlos HG jeb 6.x:1 pārnesumu. Var arī ņemt ātrāku XG, bet ar HG pilnīgi pietiek.

Vēl svarīgi ir, lai laba būtu bremze, lai to varētu precīzi noregulēt. Upes zivis ir straujas, attiecīgi nāksies spēt noturēt tās no iepeldēšanas šķēršļos. Laba bremze noderēs, arī ja paņems trofeja.

Mazā šūpiņu kastīte, kuru nēsāju līdzi. Smith S Line un Ito Craft Emishi šūpiņi dažādā svarā

Manas iecienītākās auklas. Double Cross tiek lietota visvairāk. Applaud neilons man ļoti patīk, jo ir mīksts. Twitching Master neilons maz stiepjas, ar šo var labi tvičot foreles

Auklu mudžekļos

Protams, svarīgs faktors ir auklas uzklāšana. Es gan teiktu, ka mūsdienās šī problēma ir sastopama tikai pašām lētākajām spolēm. Bet auklas jautājums paliek aktuāls. Es sāku upē ar monofilo jeb neilonu. Teicama aukla, maz problēmu. Lielākais mīnuss ir tas, ka stiepjas. Bet arī tas šobrīd jau nesagādā problēmas. Varivas Twitch Master neilons ļoti maz stiepjas un ir lietojams, pat tvičojot voblerus. Mans mīļākais neilons, kuru izmantoju arī tagad, ir Applaud GT-R. Superīga, mīksta, stiepjas vidēji.

Ja runā par auklas krāsām, es noteikti ņemu spilgtākas, lai upē mānekli varētu kontrolēt. Ja ir bažas, ka forele baidīsies no šādas auklas, var izmantot Yamatoyo Sight Edition, kurai pēc 50 metriem ir caurspīdīgs posms. Savā praksē gan neesmu jutis, ka auklas krāsa ietekmētu foreli. Neilonu lietoju 4–5 lb, kas ir aptuveni 0,18 mm diametrā.

Cits stāsts ir par pītajām auklām. Kā jau minēju, pamatā darbojos ar vobleriem un tvičoju tos, attiecīgi pīto izmantoju visvairāk. Lieki piebilst, ka šī aukla praktiski nestiepjas, ir gluda un slidena. Pagaidām optimālākā, ko esmu atradis, ir Varivas Trout Advance Double Cross PE. Tā ir 8 dzīslu hibrīdaukla, kur starp PE dzīslām ir iepītas poliestera dzīslas. Tādējādi aukla ir gluda, slidena un nedaudz smagāka. Smagums dod papildu metrus metienam. Izmērs – 0.6 pēc japāņiem, kas ir aptuveni 0,13 mm. Starp citu, šai auklai ir divas krāsas un abas spilgtas, tāpēc to lieliski var kontrolēt ūdenī.

Pītajai auklai es tomēr lieku fluorkarbona pavadiņu. Ne tāpēc, ka zivs redzēs auklu, vairāk tāpēc, lai pasargātu to no abrazīva. Pavadiņu sienu 4–5 lb jeb ap 0,18 mm diametrā un 40–50 cm garumā. Citreiz, kad gadās pavadu noraut, upē to pat nesienu, pievienoju pa taisno karabīni, un miers. Jā, karabīnes vajadzēs, te man daudz ieteikumu nav. Galvenais, lai tās ir drošas un netaisās vaļā. Šobrīd labākās joprojām iznāk Bassday zīmolam.

Kā bez rotiņa!

Un nu esmu pietuvojies mānekļiem. Tiem pamatā ir trīs lielas grupas – rotiņi, vobleri un silikona mānekļi.

Rotiņus laikam foreļu copē var uzskatīt par klasiku. Ar tiem es sāku savas gaitas pa upi un dažreiz arī tagad ar tiem ķeru alatas. Rotiņi ir dažādi un atšķiras ne tikai ar izmēru un svaru, bet ar lapiņas radīto vibrāciju. Tieši vibrācija provocē zivi uz uzbrukumu. Ļoti svarīgi ir, lai māneklis stabili strādātu straumē, lai tas nepārstātu griezties. Ja tā notiek, tad vai nu ir jāpārtaisa rotiņa konstrukcija, vai jānoliek tas kastes tālākajā stūrī.

Es vairs neizvēlos mazos 000. vai 00. rotus. Uz tiem ķeras daudz sīko, bet es tomēr meklēju ko lielāku. 0. vai 1. izmērs upei ir pilnīgi normāls, un uz tādiem jau nāk labāki eksemplāri. No modeļiem joprojām lielisks ir Mepps. Ja gribi jau ko nedaudz smalkāku, tad meklē meistara Leona rotiņus. Tāpat plaša modeļu un izmēru izvēle par pieņemamu cenu ir Pontoon 21.

Bleķu tēmu noteikti nevar apskatīt bez šūpiņiem. Upēs šūps ir ļoti veiksmīgs un bieži pat spējīgs izprovocēt to zivi, kuru vobleris nevar. Man vislabāk sevi ir pierādījuši Smith zīmola šūpi. Izmantoju 5–6 g smagus.

Upē izmantoju ātra pārnesuma spoles. Ar tām ir daudz vieglāk auklu ietīt un darboties

Man parasti līdzi ir 3 kastītes ar vobleriem, bet visbiežāk neizmantoju pat 10. daļu

Mīļākie mānekļi

Par vobleriem varētu rakstīt un rakstīt. To ir ļoti daudz. Turklāt mānekļu uzvedība ūdenī ir ļoti dažāda. Vieni spēj izprovocēt aktīvu zivi, citi atkal pasīvāku. Vieni labāk kustas straumē, citi lēnākā ūdenī. Man ir pat mānekļi, kas labāk der vienai vai otrai upei pavasarī. Te, tā teikt, ir vieta eksperimentiem. Un vobleri man tieši ar to patīk. Šie mānekļi dod zināmu brīvību animācijai, pats copmanis var izvēlēties ritmu.

Ja skatāmies pēc izmēriem, tad pašus mazākos 38–45 mm voblerus es izmantoju reti. Pirmkārt, tāpēc, ka lielāku vobleri ir vieglāk kontrolēt. Otrkārt – es meklēju lielāku zivi, un lielāks vobleris palīdz atsijāt pavisam mazās zivis. Nav ko viņas traumēt, lai mierīgi aug. Vasarā pamatā lietoju 50–60 mm voblerus, bet pavasarī noteikti virs 60 mm.

Pārsvarā izvēlos grimstošos, retāk heavy sinking jeb tautā sauktos cirvīšus. Peldošos variantus arī lietoju reti, vairāk vasarā, kad ūdens līmenis ir zemāks.

Ja foreles tikai sāc ķert, es teiktu, ka pietiek ar 3–5 vobleriem kastītē. Izvēlies tos dažāda izmēra un peldspējas. Stabili strādā DUO Spearhead Ryuki, Zip Baits Rigge Flat, Tackle House Buffet, Smith D-Contact, D-Incite, Forest iFish, bet no budžeta klases sevi lieliski pierāda Pontoon 21 Crack Jack.

Runājot par āķiem, tiem pašiem vobleriem es cenšos izmantot vienžuburus bez atskabargām. Man arī ļoti patīk tā saucamie assist modeļi, kur vienžuburis ir iesiets pītās auklas diegā. Tādējādi tas brīvāk kustas, un ir vieglāk tikt galā ar ķērājiem. Trīsžuburus arī lietoju, pārsvarā lielākiem vobleriem, un izmantoju lielāka izmēra. Tādus āķus ir vieglāk izņemt no zivs mutes, tātad ātrāk var atbrīvot zivi.

Dažādu formu kūnas, nimfas un tārpi. Šie ir iecienītākie silikona mānekļi copei upē

Ar rokām veidoti

Atsevišķs stāsts ir par roku veidotiem vobleriem. Japānā foreļu cope ir īpašā vietā. Šīs zivis ķer vairākos veidos, turklāt mānekļu klāsts ir milzīgs. Tikpat lielu popularitāti ir iemantojuši arī ar rokām veidotie vobleri. Japānā tos darina daudz mazu zīmolu.

Tā ir ne tikai Japānā. Nu jau vairākus gadus vieni no maniem favorītiem ir mūsu pašu meistara Vasīlija vobleri. Tie ir lieliski, lēni grimstoši, un, protams, katrs ir krāsots ar rokām. V.V. Craft šobrīd ir vairāki modeļi, formas, bet galvenokārt ir divi izmēri – 50 un 70 mm. Varu apgalvot, ka ar šiem vobleriem sausā nepaliksi.

Pludināšana

Silikona mānekļi – tie nav mani iecienītākie. Es beidzu ar tiem ķert, kad aizgāju no sporta. Man kaut kā cope ar silikonu neliekas azartiska. Bet tas nenozīmē, ka šie mānekļi ir jāaizmirst.

Parasti tos pludina pa straumi, mēģina noturēt konkrētās vietās, lai forele ieraudzītu. Izmantojot smagākas džiggalvas, labi silikona mānekļus var izmantot arī dziļākās bedrēs.

Formas ziņā populārākās ir nimfas, tārpi un dažādas kūnas. Izmēri var variēt, kā arī var būt garāki tārpi vai resnākas kūnas. Svarīgi ir piemeklēt pareiza svara džiggalvu.

Tagad šai copei paredzētās galvas var nopirkt veikalos, bet pamatā copmaņi tās izgatavo paši. Par pamatu tiek ņemti bezatskabargu vienžuburi, kurus izmanto mušiņmakšķerēšanā, liek tiem virsū volframa galvas, arī no mušošanas, un to visu fiksē ar līmi. Svara diapazons var būt no 0,2 g līdz pat vairāk par 1 gramu. Viss atkarīgs no straumes un zivs.

Populārākie mānekļi noteikti ir Berkley nimfas un Honey Worm – tie ir vieni no foreļu iecienītākajiem.

Šis raksts vairāk bija par pašu inventāru. Kādā no nākamajiem izklāstīšu, kādu taktiku forelēm izvēlēties.

Izturēsimies ar cieņu pret upi, zivīm un dabu – un ne asakas copes klejojumos!