Spiningojam ar atvadu, dažādi risinājumi

Domāju, ka liela daļa copmaņu zina tādu sistēmu kā otvodnoi povodok jeb atvada. Ja tā ir izmantota, tad zina arī, cik bieži tā ir efektīva. Bet tā nav vienīgā, kuru veiksmīgi var lietot mūsu ūdeņos. Šoreiz piedāvāju apskatu par dažādām pavadiņu sistēmām mūsu apstākļiem.

Kopumā visas šīs tehnikas un sistēmas pie mums ir atceļojušas no basu pasaules. Šīs zivis ķer ļoti daudz un ar dažādām sistēmām, un savu efektivitāti tās jau sen ir pierādījušas. Lielākie to bonusi ir prasme iekārdināt pasīvu plēsoņu un arī iespēja copēt vietās, kur ar klasisko džigu vai kādu citu metodi tas nebūtu reāli. Attiecīgi, ja pareizi lietosi šīs sistēmas, tad vērtīgi paplašināsi savu copes areālu.

Mākslīgās pērlītes lieti noder, lai aizsargātu mezglu pret atsvara sišanos

Asaru iecienītā Karolīna

Sākšu ar Carolina rig pavadiņu sistēmu. To es pamatā izmantoju asariem. Sistēmas lielākais pluss ir tas, ka to var ļoti ātri uzsiet copes laikā.

Vajadzīgās lietas. Lodveida volframa vai svina svars, vēlams, silikona kembriks, griezulis, fluorkarbons pavadai un āķis.

Parasti izmanto lodveida formas atsvaru, jo tāds daudz labāk iet cauri dažādām zālēm un šķēršļiem. Kā zināms, ar dažādām Eiropas Savienības regulām svins tiks aizliegts, līdz ar ko es rekomendēju vairāk izmantot volframu. Turklāt pluss volframam ir tas, ka šis materiāls ir blīvāks un smagāks. Attiecīgi vienādu gramu gadījumā volframa atsvars fiziski būs mazāks. Kembriks vai plastikāta pērlīte lieti noder, lai atsvars nesistos gar mezglu.

Garums fluorkarbona pavadai parasti variē no 1 metram līdz 1,40 m. Es teiku – jo pasīvāka zivs un jo lēnāku animāciju gribas, jo garāka pavada jāsien. Tā kā es Karolīnu izmantoju asariem, tad fluorkarbona diametrs ir 0,20–0,23 mm. Tā kā ar Karolīnu bieži sanāk darboties pa zālēm, to malām, tad pavadu tomēr ņemu resnāku, lai ir rezerve.

Āķu ziņā noteikti ir vērts padomāt par ofsetiem. Kā jau minēju, Karolīnas sistēmu izmanto sarežģītās vietās, attiecīgi šie āķi samazinās aizķeršanās skaitu.

Mānekļi. To izvēle ir gana plaša. Es lietoju dažādas vibroastes, man ļoti patīk Keitech Swing Impact un arī labi zināmais Easy Shiner. Noteikti svarīgi ir, lai pats māneklis ir no mīksta materiāla. Tāpat der dažādi tvisteri. Mānekļu izmērs atkarīgs no plānotās zivs lieluma un tā brīža aktivitātes. Var ķert no mazajām 2 collām līdz 4 collām, ja asaris ir liels.

Montāža. Uz pamatauklas uzver lodveida atsvaru, pēc tam kembriku vai arī plastikāta pērlītes. Piesien griezuli, pie kura attiecīgi – fluorkarbona pavadu. Es reti kad esmu praktizējis līdaku ķeršanu ar Karolīnu, bet tādā gadījumā pie fluorkarbona var pievienot sienamā titāna pavadiņu, kura būs izturīga pret līdakas zobiem. Tai galā pa taisno var fiksēt āķi ar mānekli.

Vadīšanas tehnika. Kā jau minēju, pavadiņu sistēma pamatā domātas pasīvai plēsoņai. Pēc metiena jāļauj atsvaram nogrimt, un drīz vien arī pati pavada ar visu silikona mānekli būs pie grunts. Pavadas grimšanas ātrums ir tieši atkarīgs no silikona zivs lieluma un smaguma. Tālāk seko ļoti lēna auklas ietīšana, ar spiningu ir jājūt, kā atsvars slīd pa apakšu. Atsvaram jābūt nepārtrauktā kontaktā ar gultni. Tā māneklis imitē radību, kas dzīvo ūdenstilpes lejā. Šī iemesla dēļ amerikāņi pārsvarā sistēmas galā sien dažādus tārpveidīgos un vēžveidīgos mānekļus.

Vēl šai tehnikai varu ieteikt ik pa brīdim nedaudz uzraustīt ar spiningu, burtiski trīs četrus īsus rāvienus. Tādējādi māneklis haotiski kustēsies un nedaudz atrausies no gultnes.

Otrs animācijas veids ir ar spininga pacelšanu. Brīdī, kad atsvars un pavada atrodas uz gultnes, kātu paceļ uz augšu, tādā veidā ļaujot visai sistēmai nedaudz pacelties un atkal brīvi krist. Var arī, paceļot kātu, veikt vienu apgriezienu ar spoli, tādējādi paceļot pavadiņu vēl augstāk no grunts – tad brīvā kritiena laiks būs krietni vien lielāks. Tieši šī brīvā krišana rada plēsējam kārdinājumu uzbrukt.

Abas iepriekš minētās tehnikas var apvienot un kombinēt. Galvenais, kas jāatceras, – nedrīkst vadīt ātri. Teiksim, ja izmanto ierasto pakāpienveidīgo ietīšanu – 2–3 spoles apgriezieni, kontakts ar gultni, pēc tam atkal 2–3 apgriezienu sērija, tad māneklis veiks ļoti lielu attālumu nost no gultnes. Protams, aktīvu plēsoņu šādā veidā varēs noķert, bet pasīvu diez vai.

Karolīnas uzbūve. Uz pamatauklas vai pavadiņas uzvērts šāviņa formas atsvars, plastikāta pērlīte, lai aizsargātu mezglu. Pēc tam griezulis un pavadiņa ar mānekli galā. Piemērā parādīts māneklis ar offsetāķi, kas palielina sistēmas aizsardzību pret ķērājiem un zālēm.

Teksasas sistēmas lielākā atsķirība ir tā, ka atsvars atrodas tieši pie mānekļa. Uzbūve līdzīga. Pie pamatauklas piesien pavadiņu. To var darīt ar griezuli vai mezglu. Uz pavadas attiecīgi šāviņa formas atsvars, plastikāta pērlīte un māneklis. Kā ja minēju, šo sistēmu var veidot arī uz titāna pavadas, ja mērķtiecīgi grib ķert līdakas.

Uz līdaku ar Teksasu

Vajadzīgās lietas un montāža. Sk. Karolīnas sistēmu, tā kā Texas rig jeb vienkārši Teksasa ir tās modifikācija. Man tā ļoti patīk tieši līdakām. Lielākā atšķirība ir tā, ka šeit atsvars brīvi slīd pa auklu un atduras praktiski pie paša mānekļa. Šīs īpašības dēļ Teksasu izmantoju stipri aizaugušās vietās. Līdaku copē pa zālēm, piemēram, Burtnieku un Babītes ezerā, šī sistēma sevi pierāda lieliski. Atsvars kalpo kā atsitējs no zālēm, tāpēc Teksasa šādām vietām tiek cauri. Par āķi tiek izmantots ofsets.

Tā kā ar Teksasu pamatā ķeru līdakas, attiecīgi visu sistēmu būvēju uz sienamā titāna. Šādā veidā iegūstu pret līdaku zobiem drošu sistēmu, kuru ātri varu piesiet pamatauklai. Atliek tikai galā uzlikt mānekli. Taču šādas sistēmas var atrast arī jau gatavas copes bodēs.

Ja runājam par atsvara smagumu, tad seklākajos ezeros es izmantoju ļoti vieglus svarus.

Knifs. Viens mazs knifs, ja tā tiek likta uz fluorkarbona. Kad uz pamatauklas uzver lodveida atsvaru, aiz tā jāuzver parasts silikona stoperis, un tikai tad galā sien mānekli vai pavadu. Šis stoperis dod uzreiz divas lietas. Pirmkārt, aizsargā mezglu no tā, ka atsvars visu laiku triecas tam virsū. Otrkārt, pabīdot šo stoperi kādus 30 cm uz augšu, iegūsi jau Karolīnas sistēmu, respektīvi – sistēmu ar 30 cm garu pavadu. Tātad šādā veidā tu dažu sekunžu laikā varēsi nomainīt sistēmu.

Mānekļi. Tos lietoju dažādus atkarībā no konkrētās vietas. Pārsvarā darbā tiek laisti tieši slagi. Rāvienu tehnikā tie ir īpaši rezultatīvi.

Vadīšanas tehnika. Kad sistēma pēc metiena ir sasniegusi gultni, es veicu dažus vieglus rāvienus ar kātu un pēc tam ietinu auklu. Vēl to visu kombinēju ar klasisko pakāpienveidīgo džigošanu.

Ar Teksasas sistēmu ļoti labi var apstrādāt zemūdens šķēršļus, piemēram, nogrimušus kokus. Pateicoties ofsetāķim un tam, ka atsvars brīvi kustas, līdakas var izvilināt no ļoti sarežģītiem zemūdens šķēršļiem.

Splitšots. Arī lieliski der asariem

Slagi un tārpi ir vieni no maniem iecienītākajiem mānekļiem uz šīm pavadiņu sistēmām. Tāda tipa mānekļi sevišķi labi sevi apliecina ar atvadu

Ja veic agresīvāku izspēli, Karolīnā bieži vien labus rezultātus demonstrē slagi un tārpi

Nepierastais splits

Nākamā sistēma mūsu ūdeņos nav tik populāra – splitšots. Es šo lietoju reti, un, kas interesanti, labākie rezultāti ar to man ir bijuši, ķerot ruduļus seklos ezeros.

Montāža. Sistēma ir gaužām vienkārša. Uz pamatauklas tiek nofiksēts atsvars un auklai galā pavada ar mānekli vai vienkārši māneklis. Es atsvara vietā izmantoju saspiežamās svina lodītes, kuras lieto pludiņmakšķernieki. Man splitšots asociējas ar tādu kā plezīra copi, attiecīgi ruduļiem vajag vieglus svarus, un šīs svina lodītes ir tieši laikā. Ar splitu esmu ķēris arī asarus, un šajā gadījumā pie pamatauklas sēju parasto ausaini, pie tās pavadiņu un mānekli. Un, protams, brīvais kritiens. Šis ir ļoti nozīmīgs faktors, tāpēc nedrīkst pārcensties ar atsvara smagumu.

Ja ķeru asarus, tad sienu pavadu no fluorkarbona 0,20 mm un tai galā mānekli. Parasti pavada man ir metru gara.

Mānekļi. Arī šī sistēma ir domāta pasīvai plēsoņai, tāpēc jāizvēlas pareizi mānekļi. Konkrēti man patīk slagi. Tāpat kā Karolīnā, arī splitā slagi lieliski uzvedas ūdenī. It sevišķi, ja izvēlies no mīksta materiāla veidotus. Lieliski šai tehnikai der Keitech Shad Impact.

Vadīšanas tehnika. Tā ir parasta, pakāpienveidīga, tikai ļoti lēna. Ja atsvars ir metru no mānekļa, tad pēc atsvara nogrimšanas māneklis atrodas apmēram metra augstumā. Attiecīgi no šī augstuma sākas brīvais kritiens, kura laikā māneklis veic visvisādas kustības. Pēc nogrimšanas spiningu paceļ uz augšu, veic vieglu rāvienu un maksimāli divus apgriezienus ar spoles rokturi.

Šis ir ļoti nesteidzīgs animācijas veids, un tā to vajag arī atstāt, plēsējs noteikti atsauksies.

Volframa nūjiņas, kas man patīk tieši atvadai. Atceries, ka volframs ir smagāks, blīvāks, tātad vienādos apstākļos var izmantot mazāku svaru

Viens no atvadas siešanas variantiem. Šis ir labs ar to, ka māneklis atrodas uz pamatauklas, līdz ar ko labāk jutīsi copes

Atvadas sistēma ar trīsasu griezuli. Šis ir viens no vecākajiem risinājumiem. Es šādu īsti netaisu tieši klāt sienamā griezuļa dēļ

Populārākā sistēma – atvada

Protams, kā tad bez otvodnoi povodok! Sistēma ir tiešām rezultatīva un tāpat kā jau iepriekš aprakstītās tendēta uz pasīvu zivi. To izmanto ļoti daudzi sportisti sacensībās gan no krasta, gan laivas. Pamatā mērķa zivs arī šajā gadījumā ir asaris. Jāsaka, ka es ar atvadu esmu noķēris arī gana lielu pulku līdaku, tomēr uzskatu, ka tās vairāk ir piezveja.

Montāža. Veidu, kā taisīt šo sistēmu, ir daudz, un bieži vien copmaņi paši izdomā savas modifikācijas.

Ātrākais uzsiešanas veids ir šāds. Pie pašas pamatauklas galā piesien atsvaru. Tas var būt vienkāršs piles formas, ar iekausētu griezuli vai arī dropšota nūjiņa ar speciālo klipsi auklas nostiprināšanai. 20–30 cm virs svina, pamatauklā iesien griezuli – var ar pašu parastāko klinča mezglu. Attiecīgi pie griezuļa fiksē pavadu. Man tā ir apmēram 130 cm gara, bet, ja cope ir ļoti vārga un negribīga, tad var ņemt pat 150 cm garu pavadu. Auklu izmantoju fluorkarbonu 0,20–0,23 mm resnumā. Āķi var ņemt gan ofseta, gan arī parasto vienžuburi – viss atkarīgs no copes vietas. Šis veids ir uztaisāms tiešām ātri.

Otrs, kas jau prasa sagatavošanos, ir šāds. Nogriež 20 cm garu gabalu monofilās auklas. Iesaku ņemt resnu, 0,30 vai 0,35 mm diametrā, lai aukla droši var berzēties pa gultni gar akmeņiem. Monofilās vietā mierīgi var izmantot arī fluorkarbonu. Pie šīs auklas vienā galā piesien atsvaru, otrā – griezuli. Tad ņem fluorkarbona pavadu – asariem 0,20 mm diametrā un 130 cm garumā. Vienā galā piestiprina mānekli, otrā griezuli. Tagad atliek to visu samontēt.

Pamatauklu izver cauri griezulim, kas atrodas pie svina pavadas, un šo pamatauklu sien klāt griezulim, kas atrodas pie fluorkarbona pavadas. Rezultātā svina pavada brīvi pārvietosies pa pamatauklu, un māneklis it kā būs tiešā kontaktā ar pamatauklu.

Viens no argumentiem, kāpēc otrais veids būtu labāks, ir tas, ka te māneklis atrodas uz pamatauklas. Teorētiski var pieņemt, ka šādā veidā palielinās jutība, un, ja plēsoņa ņem uzmanīgi, tad to var labāk just. Tomēr es gan neteiktu, ka pirmais siešanas veids radītu lielu jutības zudumu un samazinātu realizāciju skaitu. Bet dažreiz prasās eksperimentēt.

Ja pameklēsi internetā, tad atradīsi vēl veselu kaudzi variantu, kā siet šo sistēmu. Atliek izvēlēties sev piemērotāko.

Runājot par atsvariem, ne vienmēr vajag izvēlēties smagus – tā, lai sistēma ātri grimst. Šī iezīme ir līdzīga kā dropšotam. Nav obligāti, lai atsvars vispār neatrautos no grunts. Es teiktu – kaprīzākas zivs gadījumā ir vēlams planēšanas efekts.

Mānekļi. Es ieteiktu izvēlēties tādus, kuriem pašiem nav aktīvas animācijas. Ja ņem silikona mānekļus ar lielu asti, tvisterus, tad bieži vien tie sapīs sistēmu, kā rezultātā nekā laba nebūs. Bet atkal var izvēlēties vecos labos slagus. Keitech Live Impact, Shad Impact – tie ir divi no maniem iecienītākajiem.

Vadīšanas tehnika. Šai sistēmai es izmantoju divu veidu animāciju. Viena ir ar ļoti aktīviem rāvieniem. Varētu pat teikt – sava veida tvičs. Šādā reizē noteikti ir jāizmanto slagi, savādāk nebūs efekta.

Iemet, pēc tam vai nu gaida, kad atsvars nogrims, vai arī jau pusūdenī sāk rāvienu sēriju. Noteikti jāiepauzē. Šāda tehnika ļoti labi satracina asari un izprovocē uz uzbrukumu.

Otrs animācijas variants ir ar vieglu auklas ietīšanu un kāta uzraustīšanu. Respektīvi – paceļ spici uz augšu, pāris reizes uzrausta, ļauj, lai sistēma nogrimst, un tad ietin auklu. Ja ir konkrēti zināma kants un tu atrodies augstākajā punktā, tad visu sistēmu var vienkārši lēni vilkt, lai atsvars skrāpē grunti. Tikai nevajag steigties, bieži vien viss jādara ļoti lēnām.

Kā redzi, sistēmas ir dažādas, un, ja tu nekad ne ar vienu neesi darbojies, noteikti ieteiktu pamēģināt. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka pierunāt pasīvu zivi var tieši ar Karolīnu un atvadu. Ir pat copmaņi, kas atvadu izmantot pastāvīgi ikdienas copē. Es teiktu, ka no visām apskatītajām labākos lomus nesīs tieši atvada un Teksasa, tāpēc šīs abas būtu vēlams apgūt. Ne asakas! CL