Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
– Čau! Ko tu domā, vai ir iespējams piečakarēt pieēdušos karpu?
– Teorētiski – jā, praktiski – sarežģīti.
– Bet 24 stundās?
– Iespēja tikko saruka... Kāpēc jautā?
– Es te vienu vakaru devos gulēt ar vienu domu un ar to pašu domu pamodos. Tātad doma ir pareiza – es nospriedu un uzrullēju āķa ēsmu, kura varētu nostrādāt kā trigeris tādai zivij!
Konstruktīva telefoniska saruna, ātra kafija, un esam jau Žeimja busā, lai dotos uz Valles Makšķernieku paradīzi jeb, kā savā starpā dēvējam, – uz Valli. Tā, kā zināms, ir mākslīgi veidota ūdenstilpe ar sakoptu, ainaviski mīlīgu vidi, kā arī daudziem zināma ar saimnieka niķiem un stiķiem.
Pat neesam beiguši plānot copes taktiku, kā attopamies dīķa krastā. Analizējoši acu pāri pārslīd dīķim, ieskatāmies laikapstākļu aplikācijā un nolemjam palikt uz tā saucamā dambja (ja stāv ar seju pret ūdeni, tad aiz muguras ir mājiņas). Es gan teiktu, ka tas ir slinkums, jo vēlamie sektori ir aizņemti (abpus lielās salas), bet 24 stundu sesijas dēļ pendeles stiept uz tālo galu lustes nav.
Tagad par pašu copi
Ar Žeimi mēdzam pa laikam startēt kādos mačos, līdz ar to, lai nezaudētu tonusu, ikdienas copē ķeram pietuvināti maču formātam – divi kāti, makšķerēšana, barošana un zivs izvadīšana sektora robežās (ja iespējams). Vienīgais, ar ko mēdzam noslinkot, ir iebarojamā daudzums un pārmešanās intervāls. Lozi šoreiz nevelkam, abi esam šeit makšķerējuši un zinām, ka svarīgākais ir atrast cietos pleķus uz grunts. Zivs labvēlīgos apstākļos piesakās gan no kreisās, gan no labās puses. Pleķus veiksmīgi atrodam ar pliku svinu bez marķiera, vadoties pēc iepriekšējiem pierakstiem.
Gadījumā, ja kādreiz startēsi sacensībās Vallē un izlozēsi šo sektoru, tad, visticamāk, būs distances ierobežojums – 100 m. Pēc tā arī nolemjam vadīties.
Barības sastāvā šoreiz Source un
Monster Tiger Nuts sērijs no Dynamite Baits
Iebarojamo veidojam no divām Dynamite Baits sērijām – Source un Monster Tiger Nuts. Kā bildē vari redzēt, sastāvā ietilpst boilas (veselas un krašotas), peletes no tām pašām sērijām, un tas viss papildināts ar atbilstošiem barības šķidrumiem.
Startā iebarojam katrs pa 5 liela izmēra spombiem no katra maisījuma veida un ik pēc pāris stundām punktus papildinām vēl ar 2–3 spombiem. Barojamā distance – 80 m. Savas lamatas esam izvietojuši spoguļattēlā, proti – ja mūsu ēsmas savienotu ar iedomātu līniju, izveidotos apgriezts U burts.
Lielākā vakara un nakts daļa paiet, tērzējot un eksperimentējot ar ēsmu kombinācijām un izmēriem (tas, kas sevi ar plusa zīmi parādījis iepriekšējās sesijās). Pirmā copīte seko ap plkst. 1 naktī. Zivs tiek noglabāta uzglabājamā maisā ar domu sabildēt diennakts gaišajā laikā. Līdz saullēktam – klusums.
Kopumā sesijas laikā mums izdodas izvadīt piecas zivtiņas. Diemžēl mums netrāpās neviens no slavenajiem Valles monstriem, tādēļ sveramsomas un svari tā arī paliek neizpakoti. Visām zivīm, ieskaitot to, kas tika paglabāta līdz dienas gaismai, puncis ir pilns ar graudiem.
Lūk, atbilde uz jautājumu. Paēdušu zivi noķert var! Gribi – tici, gribi – ne. Visas zivis tika izvilktas uz Žeimja veidotajiem dambelīšiem kombinācijā ar Tutti Frutti oranžo cepurīti. Kas par dambelīšiem? Nezinu, meistars neatklāja, bet bija jūtama krila nots un pēc krāsas atgādināja slapju govs pļecku. PVA stikus veidojām nelielus un pildījām ar 3 mm mikropeletēm. To visu prezentējām uz klasiskās blow back pavadas ar #6 Curv Shank tipa āķi un helikoptera sistēmu.
Kā ierasts, visas noķertās zivis tika atlaistas savā stihijā – C&R!
Valles preiskurantu un izklaides iespējas vari apskatīt: makskerniekuparadize.lv