Kuldīgā atjaunotas Ventas straujteces un skats uz rumbu

Noslēgušies Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā veiktie Ventas upes tīrīšanas darbi Kuldīgā. To rezultātā ir atjaunotas upes straujteces vairāk nekā sešu hektāru platībā, apmēram trīs kilometru garā Ventas posmā abpus Kuldīgas vecajam ķieģeļu tiltam. Darbu noslēgums sakrita ar Kuldīgas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un veiktie pārmērīga aizauguma likvidēšanas darbi ir nozīmīgs pienesums Ventas rumbas un upes ielejas ainavas “atklāšanai”. Savukārt jaunās straujteces kalpos lašveidīgajām zivīm par nārsta vietām.

Venta ir nozīmīga zivju nārsta vieta. Straujš ūdens plūdums un neaizaugusi grunts ar akmeņiem un oļiem ir nepieciešama “lecošām” vimbām, arī lašiem un nēģiem. Šovasar ikviens Kuldīgas iedzīvotājs un pilsētas viesis Ventā varēja redzēt lielu rosību – upē strādāja dažāda veida mehanizēta tehnika, ekskavatori, brīžiem pat trīs vienības vienlaicīgi. Atkarībā no katra posma aizauguma intensitātes, grunts apstākļiem un ūdens līmeņa augstuma darbu veikšanas laikā tika izvēlēta atbilstoša tehnika, kas piemērota specifiskam darbam ūdens vidē. No upes izņemtās un izvestās biomasas apjoms kopumā pārsniedz vairākus tūkstošus kubikmetru.

“Vissarežģītākie darbi notika upes posmā virs Ventas rumbas, kur ir ļoti ierobežotas piekļuves iespējas un atrodas vasarā intensīvi izmantotā Mārtiņsalas peldvieta. Līdz ar to visu noņemto augu masu bija jānovirza no peldvietas uz rumbas pakāji, kur to bija iespējams izvākt krastā un izvest. Ne tikai šajā, bet it visos upes tīrīšanas posmos aktīvi iesaistījās un pārvaldi atbalstīja Kuldīgas novada pašvaldība. Par to sakām lielu paldies,” min pārvaldes Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projekta vadītāja Inga Hoņavko.

Ūdensaugu izvākšana ir regulāri veicams darbs, iekams notiks barības vielu ienese no Ventas upes baseina. Ja straujtecēs atkal sāks iesakņoties meldri, niedres un citi ūdensaugi pārmērīgā apjomā, arī šogad attīrītajos posmos var nākties veikt papildus tīrīšanas darbus turpmākajos gados. Lai sekotu līdzi notiekošajam, pārvalde regulāri uzraudzīs upes stāvokli vismaz līdz 2028. gadam.

Ventas straujteču attīrīšanas darbi notika pārvaldes īstenotā Kohēzijas fonda finansētā projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”.

Upju pamatfunkcija ir vielu un enerģijas transports, nevis to uzkrāšana, kā tas notiek ezeros (L.Urtāne, 2017). Upes var būt straujas un lēni tekošas. Ja ūdens plūsmas ātrums ir lielāks par 0,2 m/s, tad tās ir straujteces. Strauji tekošais ūdens pārskalo grunti, aiznes smalkās augsnes vai smilšu daļiņas, bet atstāj granti un akmeņus. Šādi upes posmi ar pārskalotiem lielākiem un mazākiem oļiem ir piemēroti lašveidīgo zivju nārstam, jo lašu un foreļu ikru attīstībai ir nepieciešams skābeklis. Upes vai upju posmus, kuros ir straujtecēm raksturīgās pazīmes, Latvijā aizsargā. Ventas upe atbilst šiem nosacījumiem, un tajā no Baltijas jūras nārstot ienāk laši, kas Latvijā ir aizsargājama zivju suga.

Zinātnieki norāda, ka upju apsaimniekošanas praksē 20-30 % aizaugums ar ūdensaugiem tiek uzskatīts par labu ekoloģisko stāvokli. Savukārt, ja upju krastos ir lauksaimniecības zemes un mežizstrāde, kas veicina augsnes un barības vielu ieplūdi, sevišķi fosfora un slāpekļa savienojumus, tad upes gultnē rodas apstākļi, kas labvēlīgi ūdensaugu augšanai. Ir pietiekami daudz barības vielu un ir kur ieaugt, jo ieskalotās augsnes daļiņas apber akmeņus un oļus. Attīstījusies ūdensaugu masa katru gadu atmirst un nogulsnējas, veidojot biomasu (detrītu), kas lēni sadalās un uzkrājās ūdensteču dziļākajās vietās. Tādā veidā upes gultnē paplašinās aizaugums ar ūdensaugiem, vienlaikus samazinās ar skābekli apgādāta grunts. Bez apsaimniekošanas šādi upju posmi pamazām zaudē savu spēju nodrošināt labus nārsta apstākļus, kas rezultātā noved pie sarūkošiem zivju resursiem.