Āķis lūpā

Visi mēs reiz esam saķēruši makšķerēšanas vīrusu. Ir bijušas gana daudzas intervijas ar interesantiem cilvēkiem. Visi ir kaut kā sākuši, kāds viņu redzeslokā ir bijis copes vīrusa pārnēsātājs, un viņi labprāt to ir pieņēmuši un ar to dažādās stadijās ir gājuši cauri dzīvei. Nav svarīgi, vai patīkamā vīrusa izplatītājs ir bijis kāds no vecākiem, vectēvs, brālis, onkulis, draugs vai kaimiņš, galvenais, ka ūdeņu vilinājums ir nonācis kādā zinātkārā galvā. Kad tas ir noticis, atliek vien pievērt acis, lai iztēlotos cīņu ar savu sapņu zivi, un ar nepacietību gaidīt sapņa realizāciju. Ne visiem cilvēkiem šādi dzīvē laimējas. Jā, tieši laimējas, jo cope mums sagādā prieku un katra makšķerēšanas diena nes gandarījumu un dod spēkus.

Ar mani bija vienkārši. Katru gadu ģimenes lokā braucām ar pūšļiem pa dažādām Latvijas upēm. Slīdot ar laivu lejup pa Ogri, parasti nedaudz pārkāros pār bortu, un upes seklajos ūdeņos bija labi saskatāma visa dzīvā radība. Milzīgi raudu bari nāca pretim laivai, to tiešām tur bija neaptverami daudz. Arī sapali kā pagales gozējās starp zāļu koridoriem. Tāpat tramīgās foreles varēja manīt. Grunduļu bari uz smilšainām sērēm toreiz mani vilināja visvairāk. To bija ļoti daudz. Atlika iebrist līdz potītēm, kad bariņš jau skrubinājās ap kājām. Tas viss aizrāva.

Brālis ar tēvu samontēja man pirmo kārklu pīcku ar mazu plastmasas pludiņu. Var teikt – no tā laika man ir āķis lūpā. Ķēru grunduļus Ogrē. Ja vēl večiem vajadzēja saķert dzīvajai ēsmai – tā jau bija goda lieta. Vēlāk, cik jau mani ņēma kompānijā, uz copi vilkos līdzi bračkam. Man tā lieta patika!

Armands Milašs Latvijas čempionātā junioriem spēja pievārēt 15,32 kg karpu!!!

Tuvāk dabai

Manā bērnībā nebija tik daudz vilinājumu kā mūsdienu bērniem, tāpēc gandrīz katrs sociālisma laikos dzimušais vismaz pamēģināja copes priekus. Mēs zinājām, kā izskaitās varžu kurkuļi visās attīstības stadijās, dīķos ķerstījām tritonus. Diezgan nekļūdīgi atšķīrām zivju sugas un zinājām to aktivitātes brīžus. pratām atrast sliekas un salasīt maksteņu kāpurus. Ķērām mušas un sienāžus sapalu copei. Naktstārpu medīšana izvērtās par veselu piedzīvojumu, pat aizraujošāku par pašu copi.

Tagad ir nedaudz savādāk. Ne-ņemšos apgalvot, vai ir labāk vai sliktāk. Mūsu atvasēm izvēles netrūkst. Mēs visi gribam bērniem tikai to labāko, skolā teicamas atzīmes, augstus sasniegumus sporta vai mākslas pulciņos. Bieži vien pat nemanām, ka jaunās paaudzes dienas plāns ir stipri pārsātināts. Mēs kā makšķernieki noteikti zinām, ka labākais veids, kā atšķaidīt saspringtu grafiku, ir atrašanās pie ūdeņiem. Vēlams, ar kātu rokā. Mūsu atvasēm derēs tas pats.

Tagad pastāv arī viedo ierīču izaicinājums, un makšķerēšana arī šeit varētu būt labas zāles, lai geimeri un sīkklipu fani atrautos no ekrāna un noķertu adrenalīnu pie ūdeņiem. Digitālie vīrusi ir ļoti lipīgi, labvēlīgā augsnē tie iespiežas dziļi. Bet tam esam mēs – makšķernieku brālība, lai dotu savu artavu laimīgas paaudzes izaugšanā. Vismaz dodot iespēju pamēģināt copes piedzīvojumu.

NGT Latvija sarīkoja LR junioru čempionātu karpās un rudens pludiņmakšķerēšanu bērniem Alberta dīķos

Svarīgi principi pirmajiem soļiem

Lai lieta labi aizietu, pirmā copes pieredze ir ārkārtīgi svarīga. Būs labāk, ja tam sagatavosies un visu kārtīgi pārdomāsi. Nevar tak paļauties, ka bērnam pietiks tikai ar to, ka viņš ir paņemts līdzi pie ūdeņiem.

Lomam jābūt. Lai tas izvērstos par interesantu pasākumu, jāsameklē vieta, kur var tikt pie sīkzivju loma. Nav pat svarīgi, vai tās būs vīķes, raudiņas, asarīši vai karūsas. Visas šīs sugas var noķert, daudz neiespringstot par ēsmu un piebarošanu. Pietiks ar kastīti mušu kāpuru vai slieku bundziņu un pavisam nedaudz iebarojamās barības. Galvenais, lai ir rezultāts – lai vismaz kaut kas tiek noķerts. Domājams, ka tādas vietas katrs sava apkārtnē var piemeklēt.

Mierīgi ūdeņi. Copes gudrības labāk sākt apgūt ūdeņos bez straumes vai ar pavisam vieglu straumi – tad būs daudz vienkāršāk. Viens no variantiem var būt maksas dīķu kompleksi. Vairākos no tiem ir pat atsevišķi dīķi ar salīdzinoši mazām zivīm biezā slānī – cope garantēta!

Labs laiks. Pirmajās reizēs ir svarīgi trāpīt uz labu laiku. Lietū un drēgnā dienā sanāks vairāk rūpēties par mazā copmaņa labsajūtu, nevis par pašu ķeršanu.

Piemērots inventārs. Jācenšas veidot pozitīvu pieredzi, lai pašam junioram pasākumu gribētos atkārtot. Visa diena ar dažādiem instrumentiem un gudrām tehnikām nebūs labākais risinājums, jo tad juniori pasākuma sarežģītības dēļ netiks iesaistīti procesā, būs tikai novērotāji. Diez vai tas būs labākais veids. Mazākajiem prātīgāk ir sākt ar pludiņkātu.

Nevajag nekādus sarežģītos rīkus, pietiks ar parastu bezriņķu kātu. Tam jāatbilst iesācēja spējai rīkoties ar to patstāvīgi. Mazākajiem pietiks ar 2–3 metru kātiņu, parasto izvelkamo ar cilpu spices galā.

Kad censonis jau ir nedaudz paaudzies, var pāriet uz sarežģītākiem rīkiem – uz garāku bezriņķu makšķeri vai uz vieglu, bet ne pārāk garu kātu ar spoli. Universāls risinājums būtu vieglais spinings ar ielīmēto spici līdz 2,30 metriem garumā un ar testu līdz 10–15 g. Spinings noderēs praktiski visiem ķeršanas veidiem. To varēs izmantot kā pludiņkātu ne pārāk dziļās vietās, tas derēs kā viegla gruntene un, protams, arī spiningošanai.

Vēlams piemeklēt pavisam vieglu bezinerces spoli, lai censonim nenogurst roka. Pats par sevi saprotams, visiem rīkiem ir jābūt sabalansētiem, nevajag bojas izmēra pludiņu ar milzīgu āķi.

Informācija par rīku sagatavošanu jāsmeļas žurnālos un tīmeklī, var arī uzdot jautājumu CL ekspertiem portālā.

Inventārs ir ļoti svarīgs, jo ar nepiemērotiem rīkiem var sabojāt visu copes prieku, nomocīties un nenoķert neko. Vairākkārt upes krastā esmu redzējis puikas ar tēva kātu, kuru labākajā gadījumā var izmantot kā mietu kautiņā. Zivis ar tādu var noķert tikai pārapdzīvotā piemājas dīķī.

Jādara arī pašam. Elementārās rīku sagatavošanas lietas arī vajadzētu pamazām uzticēt pašam censonim – lai sajūt to īpašo gatavošanās garšu un katrreiz neskrien pēc palīdzības, kad jāpārsien āķis.

Svarīgs ir stāsts. Pašu copes procesu arī ir vēlams izskaidrot, lai jaunajam censonim rodas saprašana, kāpēc tiek veiktas noteiktas darbības.

Citas aktivitātes. Lai arī tavs galvenais mērķis ir pievērst mazo copei, vienmēr ir vērts atcerēties: kas par daudz – tas par skādi. Tāpēc ieteicams makšķerēšanu apvienot ar kaut kādām citām aktivitātēm turpat dabā. Teiksim, ugunskura kuršanu un desiņu cepšanu.

Ja nu uz svētkiem vajag foreli, ir komercdīķi, kur zivis ķersies ar garantiju

Aleksandra mācekļu kvartets

Apģērbs izvelk copi

Kad jau ir iegūta zināma prakse un jaunais copmanis ir gatavs ilgākiem pasākumiem, vajadzētu padomāt par piemērotu apģērbu. Par atvieglojumu, mūsdienās tas ir daudzmaz pieejams, tikai diez vai to atradīsi makšķernieku veikalos. Specializēts apģērbs bērniem un jauniešiem tur būs liels retums, jo kvalitatīvi tērpi nav lēti. Turklāt, tā kā bērni aug ātri un vecākiem ir grūti iegādāties specializētu apģērbu visām vajadzībām, ražotāji uz to arī neliek akcentu.

Uzmanību vajadzētu pievērst virsdrēbēm. Tām kā minimums jābūt ar labu ūdens noturību, īpaši, ja paredzēti garāki izbraucieni. Pie mums laika apstākļi ir ļoti grūti prognozējami, bet no vēja un lietus jābūt pasargātiem obligāti.

Jaunākajiem apģērbu sarūpēt būs vieglāk un lētāk. Piemērotas drēbes ir atrodamas bērnu apģērba un sporta preču veikalos, arī tīmeklī var atrast gana daudz labu lietu. Nevajadzētu ignorēt lietotu apģērbu veikalus. Tur dažkārt par saprotamu cenu ir atrodamas teicamas membrānauduma drēbes bērniem, īpaši, ja veikalam prece tiek piegādāta no ziemeļvalstīm.

Ar junioriem būs sarežģītāk – tur jau viss notiek par pieaugušo cenām, un arī labu lietotu apģērbu sameklēt būs grūtāk.

Diezgan svarīgi ir jaunos makšķerniekus pieradināt copes laikā izmantot saulesbrilles. Acis vajag saudzēt, īpaši – spiningojot. Nekad nevar paredzēt, kurā mirklī māneklis lidos sejā pēc ķērāja atlaišanas vai zivs nosprukšanas. Ja spiningo no laivas, tad vērā ir jāņem arī otra cilvēka faktors.

Baļotes nometne ar karpu piesitienu

Kas notiek copes mākslas izglītībā

Parakņājos tīmeklī un biju nedaudz pārsteigts, ka 2022. gadā visā Latvijā izdevās atrast diezgan daudzu bērnu un jauniešu makšķerēšanas aktivitāšu pēdas. Daudzos novados bija organizētas vairākas copes nometnes un sacensības. Tāpat atradu arī dažas makšķerēšanas skolas. Tātad bērniem ir rerālas iespējas apgūt copes nianses un svarīgas zināšanas par procesiem dabā.

Šādu pasākumu varētu būt vairāk. Manuprāt, pašreiz to attīstībai pietrūkst vienotas koncepcijas. Būtu ideāli, ja šajā izglītošanā, līdzīgi kā lielajā sportā citviet, vairāk iesaistītos makšķernieku klubi. Mums ir daži labi piemēri, bet jāatzīst, ka kopumā klubi pie mums ir diezgan zemā attīstības līmenī.

Zelta Karūsā bija forši

Aleksandrs ar mazdēliem LR jauniešu čempionātā

Gandrīz katras ar copi saistītas biedrības statūtos kā viens no mērķiem ir norādīts jaunās paaudzes piesaiste un izglītošana. Vai tiešām tas arī notiek? Mūsu klubiem šajā jomā ir vēl daudz darāmā. Stipri makšķerēšanas klubi būtu labākais risinājums mūsu jaunās paaudzes prasmju apguvē. Tajos varētu nodrošināt zināšanu nodošanas pēctecību, kā arī vienkāršāk nokārtot inventāra un finanšu piesaistes jautājumus.

Makšķerēšanas skolas pamatā balstās uz atsevišķu entuziastu iniciatīvu. Tur ir individuālāka pieeja, un audzēkņi iegūst labas prasmes. Savukārt trūkums ir tas, ka tās darbojas ar pārtraukumiem, to nav daudz un tās ir lokālas.

Copes nometnes noteikti ir labs piedzīvojums, kur atzītu speciālistu vadībā tavai atvasei tiek sniegtas gudrības par norisēm dabā un zivju ķeršanu. Atliek sekot līdzi informācijai tīmeklī, lai nenokavētu pieteikšanos.

Taču, protams, pie ūdens pavadītais laiks kopā ar savu atvasi dos vislabāko rezultātu.