Iesācējiem, un ne tikai īss apraksts

Pirms runāt par ēsmām, vēl par dažām lietām, ko vajadzētu zināt katram makšķerniekam. Zivīm barību palīdz atrast dažādi maņu orgāni. Līdaka savus upurus redz, kā arī sajūt ar sānu līniju. Asaris, zandarts, forele - redz un saož. Karpu dzimtas zivīm galvenā ir oža, zušiem un vēdzelēm - oža un sānu līnija.

Par ēsmām
Neiebarojot ruduļus, plaužus, līņus un karpas, to makšķerēšana pārvēršas par loteriju. Ēsmas zivīm tiek pasniegtas dažādi, nav stingru likumu. Galvenais ir pašam domāt, kā zivi apmānīt. Gribu pastāstīt par vienkārši izgatavojamu murdiņu ēsmas zivtiņām. Ņemiet apmēram 60x85 cm smalku linumu, ko uzstiepj stiepļu rāmim, kā parādīts zīmējumā. Zivtiņas izņem augšpusē caur rokas lieluma aizvirtni. Varat murdiņu izgatavot lielāku vai mazāku, piesiet auklu tā izcelšanai, uzlabot konstrukciju pēc saviem ieskatiem.
Ja lietojat spiningu un kā ēsmu beigtas zivtiņas, iesaku Borga sistēmu, kas ļoti labi noder līdaku ķeršanai. Svarīgi, lai ēsmas zivtiņa būtu mazliet saliekta, tādējādi atdarinot slima vai ievainota upura kustības.

Ar ēsmas iebarošanu nedrīkst pārcensties. Zivis jāpievilina, nevis jāpaēdina. Laba ēsma izbarošanai ir vārīti kartupeļi, slieku gabaliņi, sīki sagriezts siers, drabiņas, klijas, zirņi un pupas (vārītas), graudi, kaņepju sēklas, kāpuri, kapāta zivs, gaļa, zivju milti utt. Jājauc tādās proporcijās, kā pats vēlas. Iecienīta iebarošanas ēsma ir maizes mīkla, ko samīca kopā ar klijām vai miežu miltiem stingrā masā. Ēsmai ūdenī jāsadalās lēnām, lai pievilinātu zivis. Ja ir straujš ūdens plūdums, ēsmai pievieno saistvielas, piemēram, slieku gabaliņus iemīca māla pikās. Māls pamazām atmiekšķējas, un ēsma kļūst zivīm pieejama. Var arī uzbērt tārpus uz velēnas un, kad tie salīduši iekšā, velēnu nogremdē paredzētajā vietā. Ūdenī tārpi izlīdīs no velēnas un zivis varēs tos pamanīt.
Zivs gaļas sloksnītes ir lieliska ēsma plēsīgām zivīm, sevišķi zandartiem. Gaļas sloksnīti atdala no svaigas beigtas zivs, ļoti svarīgi pie sloksnītes saglabāt zvīņas. Ar vistu zarnām var pievilināt samus, zušus, lielus plaužus, zarnu gabaliņus var arī saspraust uz trīsžuburu āķiem. Baltmaizes mīkstumu lieto karpu dzimtas zivju makšķerēšanai. Liekot uz āķa, mīkstumu viegli saspiež ar pirkstiem. Maizes piciņas var būt dažāda lieluma atkarībā no ķeramo zivju sugas un lieluma. Baltmaizes garozu nogriež no maizes šķēles tā, lai pie garozas paliktu daļa mīkstuma.

Maizes mīklu var pagatavot dažādi:

1. Vienu dienu vecas baltmaizes šķēli saspiež un īsu brīdi patur ūdenī, pēc tam izspiež lieko ūdeni un samīca mīklā.
2. Nogriež divas rupjmaizes šķēles, katru no vienas puses samitrina. Pēc tam bagātīgi uzkaisa cukuru un samīca mīklā.
3. Divas dienas vecas baltmaizes garozas ietin drēbē, sasien vīstoklī un uz mirkli iegremdē verdošā ūdenī. Pēc ūdens izspiešanas masu apkaisa ar cukuru, pievieno sīrupu vai medu un samīca, līdz mīkla kļūst valkana, mīksta.
4. No sausiņa atdala brūno garozu, sausiņu sasmalcina. Masai pielej nedaudz karsta ūdens, samīca, vēl pievieno trešdaļu vārītu kartupeļu un samīca mīkstu mīklu. Visām mīklām var pievienot safrānu.

Ļoti laba ēsma ir pankūkas. Tās jācep bez sāls un ieteicams pielikt anīsu. Tomēr neaizmirstiet, ka pankūkas būs derīgas tikai nākamajā dienā. Ēsmai var lietot arī kartupeļu klimpas. Šīs receptes der visām baltajām zivīm, protams, arī karpu dzimtai.

Mazos gabaliņos sagriezts siers ir laba ēsma zušiem. Ieteicams pirms makšķerēšanas to pamērcēt pienā. Siera mīklu pagatavo no maizes mīklas, pievienojot smaržojošu sieru.
Jo mīkstāka ēsma, jo labprātāk zivs uz to kožas.
Protams, universālu, visiem gadījumiem derīgu ēsmu nav. Katram makšķerniekam pašam viss jāizmēģina.

Ko ķeršu? Ar ko ķeršu?
Makšķerniekam jābūt skaidrībā par to, kādas zivis viņš gribētu noķert. Atkarībā no tā jāizvēlas makšķerēšanas metode, rīki un ēsma. Makšķerkātiem tiek izvirzītas daudzas un dažādas prasības, taču diezin vai šajā ziņā pastāv kādi stingri likumi. Katrs makšķernieks izvēlas makšķerkātu atbilstoši savām finansiālajām iespējām un tam, vai viņš grib spiningot vai makšķerēt ar pludiņmakšķeri. Kvalitatīva kāta gals vispirms noliecas lejup, tad virzās uz augšu, un svārstības tūlīt rimstas. To var pārbaudīt, kātu turot horizontālā stāvoklī un izdarot īsu, piecirtienam līdzīgu kustību. Dažreiz jāsamierinās ar kompromisu, lai kātu varētu lietot dažādu zivju makšķerēšanai. Makšķerkāts nav ceļamkrāns! Ja āķis ieķēries siekstā vai kur citur, labāk likt kātu pie malas un vilkt aiz auklas. Pat pieredzējuši makšķernieki dažreiz aizmirst šo patiesību.
Makšķerkātu ilgi lietojot, posmu savienojumu uzmavas kļūst vaļīgas. To var novērst uzmavu nedaudz sasildot. Ja tas nelīdz, uzmavu sakarsē vairāk, nomauc, uztriepj plānu līmes kārtiņu un uzmauc atpakaļ. Ja bojāts makšķerkāta lakojums, to atjauno, uzklājot labu, lēni žūstošu laku. Makšķerkātu nedrīkst likt mitrā futrālī.
Par makšķerāķiem (dažas vecas patiesības, ko nekad nenāk par ļaunu atkārtot). Pasaulē lieto tūkstošiem dažādu āķu veidu. Āķu lielumu raksturo īpaša skala no 1 - 16, kurā lielākam skaitlim atbilst mazākais āķis un otrādi. Superlielajiem āķiem gradācija ir citāda - no 1 līdz 10. Desmitais āķis ir desmitreiz lielāks par pirmo. Šāda sistēma ir Rietumeiropā. Bijušās Padomju Savienības un tagad Krievijas āķu numerācijas sistēmā ir cits princips: jo mazāks āķis, jo mazāks arī numurs.
Āķim jābūt no laba tērauda. Āķa kvalitāti var pārbaudīt, to uzmanīgi liecot. Svarīgs arī āķa smailes asums, jo no tā atkarīga āķa ieurbšanās zivs mutē. Āķa smaili var uzasināt ar smalku vīlīti vai galodiņu. Uz āķiem ar īsu kātu parasti liek maizes garozu, mīklu, sieru, kartupeli vai līdzīgu ēsmu.
Gari kātiņi piemēroti tārpiem, kukaiņiem, kāpuriem, vabolēm. Divžuburu un trīsžuburu āķus lieto plēsīgo zivju makšķerēšanai.

Oskars Kroniņš