Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Kurš gan labprāt negribētu zināt atbildi uz šo jautājumu? Kāds apgalvos, ka visu nosaka tikai meistarība, un zivi var izvilkt jebkuros laika apstākļos, cits teiks, ka tieši tikai no laika apstākļiem ir atkarīga zivju ēstgriba, vēl kādam galvenais arguments būs konkrētās copes vietas laba pārzināšana. Iespējams, ka patiesība šim visam ir kaut kur pa vidu (un ja vien mēs zinātu, kur tas “vidus” ir). Tomēr šoreiz gribas pakavēties pie vienas no lietām, kas, grozies kā gribi, bet ietekmē lomus – tie ir laika apstākļi. Gaisa (un ūdens) temperatūra, vēja virziens un stiprums, nokrišņi un atmosfēras spiediens parasti ir tās pamatlietas, kas var ietekmēt lomus. Un kā jau mēs zinām, visas augstāk minētās lietas ir cieši savā starpā saistītas.
Tāpēc bieži dažādos avotos tieši atmosfēras spiediens tiek atzīmēts kā svarīgākais rādītājs, kam pievērst uzmanību, dodoties makšķerēt. Apkopojot gan zinātniski pamatoto (cik nu vispār kāds tā pa nopietnam šo tēmu ir pētījis), gan no profesionāļu pieredzes aprakstīto, visbiežāk nonāk pie trīs galvenām atziņām: strauja spiediena maiņa uz leju jeb brīdis pirms negaisa parasti sola ļoti labu copi; spiediena maiņa uz augšu pēc negaisa – uz copi varam neiet, un stabils spiediens vairāku dienu garumā – zivis “atgriežas” uz ēšanas taciņas. Šādam “algoritmam” par iemeslu esot zivs peldpūslis, uz kuru, protams, iedarbojas arī atmosfēras spiediens. Neejot detaļās varam tikai apjaust, ka peldpūšļa izmēra maiņa attiecīgi ietekmējot to, cik vietas paliek zivs kuņģim, līdz ar to arī to, cik liela tās apetīte.
Nākamais, uz ko makšķernieki bieži atsaucas, ir vējš, precīzāk tā virziens un stiprums. Jau atkal – versijas par šo tēmu daudz un dažādas. Sākot ar slaveno austrumu vēju, kurā nekas neķeroties, īpaši jau rudens/ziemas sezonā un beidzot ar bezvēju vasarā, kad arī zivis esot grūti piemānīt. Te vēl noteikti jāatzīmē, ka vēja faktors nestrādā visās ūdenstilpēs vienādi. Tajā pašā Babītē lielāka daļa lielo līdaku tiek izvilktas tieši salīdzinoši lielā vējā, kamēr turpat blakus esošajā Lielupē situācija bieži vien ir pretēja.
Un tad vēl tas mēness jeb konkrēti mēness fāze! (vismaz tam nav tieša sakara ar atmosfēras spiedienu). Visskaļākās diskusijas, ko esmu dzirdējis, ir par pilnmēnesi – te visi parasti sadalās divās pilnīgi pretējās nometnēs. Vieni apgalvo, ka pilnmēnesī nekas neķeras, otri tieši pretējo – labākais laiks copei. Protams, tas vēl viss sadalās pa konkrētām zivju sugām, piemēram zandarts pilnmēnesī noteikti nē, savukārt asaris pat ļoti labi…
Lai visā šajā faktoru daudzumā neapjuktu, daudzi no mums jau no seniem laikiem raksta copes dienasgrāmatu – atzīmē visus lomus un apstākļus, kādos tie iegūti. Un pēc tam garajos ziemas vakaros mēģinām šajos pierakstos atrast kādas likumsakarības, nianses, norādes, lai ar katru nākamo reizi sasniegtu arvien labākus rezultātus.
Bet ko darīt, ja šāda dienasgrāmata nav nekad rakstīta un galvenais padomdevējs ir intuīcija (tautā saukta arī par čuteni)? Ja tā sevi ir pierādījusi kā labs padomdevējs, tad viss kārtībā, bet, ja nu tomēr ir vēlme arī pēc datos balstītas analīzes, tad šobrīd tirgū ir pieejams tam labs risinājums – mobilā lietotne FishGround!
Būtībā tā ir jūsu digitāla copes dienasgrāmata ar plašām iespējām no ievadītājiem datiem saņemt visdažādākā veida atskaites. Un nonākt pašam līdz secinājumiem, kas tad patiešām ir ietekmējis copes rezultātus – vai mēness fāze, vai vēja stiprums un virziens, vai atmosfēras spiediens? Tāpat var izveidot savu ēsmu datu bāzi un tad redzēt, kurš tad ir, piemēram, visveiksmīgākais vobleris, vai tas strādā tikpat labi kā jūnijā, tā maijā, vai tā varētu būt, ka dažās ūdenstilpēs labākais copes laiks ir tieši dienas vidū? Lietotnē pieejami visdažādāko atskaišu veidi, kas palīdzēs daudz labāk izprast sakarības un daudz labāk sagatavoties nākamajām copes reizēm. Loma ievadīšana aplikācijā ir ļoti vienkārša un ātra, virkne datu tiek pievienoti automātiski. Pie tam ir iespējas ievadīt arī vēsturiskos datus – lietotne atpazīs lokāciju un laiku, tikai no bildes, kad zivs izvilkta, pie viena automātiski pievienos tās dienas un vietas laika apstākļus.
Bet kas, ja pašam lomi pagaidām salīdzinoši maz? Arī tad lietotne būs noderīga, jo atsevišķā sadaļā ir apkopotas kopējās ķeršanās tendences pa pēdējo mēnesi vai par visu 2024. gadu.
Aicinu visus izmantot iespējas, ko sniedz mūsu lietotne un būt vēl labāk gataviem 2025. gada izciliem lomiem!
Ne asakas,
Varis Lāzo