Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Palasot forumu, daudzi čīkst ka nav ko lasīt, tāpēc izdomāju ka jauzraksta par saviem intresantākajiem copes piedzīvojumiem.
Agrs piektdienas rīts, sanāk ka darbā pirmā diena ir brīvdiena, tāpēc nolemju doties uz copi. Izvēle krīt uz brekšiem, saldētavā no iepriekšējās reizes bija palikusi iebarojamā barība, to atkausēju, pievienoju paku ar svaigu, uzvāriju makaronus un jau deviņos biju pie upes. Brekši ņēma īpaši negribīgi, tāpēc pēc laika manu uzmanību piesaistīja asari, kas dzenāja sīkās zivteles pie krasta. Aizlienēju no copesbiedra spiningu ar poperi un sāku darboties. Jau pirmajos metienos asari mēģināja poperi apēst, taču tas laikam bija pārāk liels, neko darīt, ņēmu pārtaisīju vienu no savām gruntenēm par spiningu, uzsēju auklas galā "kastmasteru" un devos ~300m pa straumi augšup patrenkāt meženes. Pirmās 20 minūtes absolūts klusums, nolēmu nedaudz pamainīt vietu un pagāju metrus 20 vēl augšup pret straumi. Pirmo metienu izdaru apmēram 60 metrus tālu, kad vizulis bija tuvāk krastam to nedaudz uzspēlēju pa ūdens virsmu, protams kādam nervi neizturēja un tūlīt pat sekoja zibenīgs uzbrukums vizulim, taču mežene nebija aprēķinājusi uzbrukumu un pamauca vizulim garām, veiksme bija manā pusē un tajā pašā sekundes simtdaļā tā neveiksmīgi aizķērās aiz vēdera. Nepilnu 3 minūšu cīņa un nedaudz vairāk kā kilogramu smaga mežena bija manās rokās, pamērīju - 52 cm, tātad mēru tur, tad meženi "iemidzināju" un turpināju mētāt. Turpinājuma nebija, nolēmu atrgriezties pie gruntenēm. Trīs stundu laikā 1 raudiņa un 1 vimbiņa, vēl pāris nerealizētas copes. Galvenais jau ir proces, tāpēc necope īpaši mani neapbēdināja. Ap 14 manam copes biedram bija jādodas mājās, tāpēc paliku viens. Vēl kādu stundu ņēmos ap gruntenēm, baroju, pārmetu un citādi apčubināju gruntenes un centos izpatikt brekšu dievam, tomēr nekā, šodien nebija brekšu diena. Nolēmu doties uz mājām. Liekot kopā makšķeres, izdomāju ka kādu pus stundiņu vēl paspiningošu vietā kur noķēru meženi. Pēc piecpadsmit minūtēm man apnika ši aizraujošā nodarbe, tāpēc apsēdos krastmalā. Tajā pat brīdī mana sirds salecās, jo metrus 15 tālāk atskanēja lielas zivs radīts plunkšķis. Intuīcija lika nomainīt "kastmasteru" pret gumijas izstrādājumu. Klusām pielavījos pie tās vietas, kas bija apmēram 8 metrus plata aizstraume, vizuli raidīju tieši atsraumei pa vidu - nekā, sekoja otrais metiens un pamatīga cope! Piecirtiens, au viena no rezultatīvākajām zivtiņām nokosta. Pasmaidīju, jo tā dažreiz gadās, jāpiebilst ka pavadiņu nekad neizmantoju. Pārsēju citu zivtiņu un turpināju mētāt, BLAUKŠ pirmajā metienā pamatīga cope, piecirtiens un galā jūtu ārprātīgu smagumu, pirmā doma sams, nē milzu znadarts. Tad pēkšņi lielā zivs uzpeld līmeņa visrspusē un saprotu ka man darīšana ar līdaku, pirmais iespaids 5 - 7 kg, līdaka ienirst un aukla paliek pavisam viegliņa. Sasodīts, jau otrā pēc kārtas. Saprāts ņem virsroku, pārsienu zivtiņu. Pirmais metiens un ATKAL PAMATĪGA COPE, tikai šoreiz zivtiņa ir izkropļota nevis nokosta, skārtoju zivtiņu. Metiens-cope-nokodiens. Skatos uz plīvojošo auklas galu un vēl 3 tvisteriem kas man ir atlikuši, sāku domāt kas te notiek, jo tā te parasti nemēdz būt. Sienu ceturto vizuli pie auklas. Seko ierastais Metiens-cope-nokodiens. Sirds sitas, adrenalīns līdz jumtam. Zvanu copes biedram un stāstu savu sāpi, šis saka ka pēc 20 minūtēm būšot klāt. Sagaidu copes biedru, kuram ir tikai viena pavadiņa. Neko darīt turpinu mētāt, brīnumi protams nenotiek un fantastiskā cope ir galā, tomēr nezaudējot cerības vienu divnieci izmānu krastā un tas viss no 8x8 metru aizstraumītes. Tagad gaidu nākamās brīvdienas, domāju ka lāsumainās dabūs trūkties.
mjā, interesnati, nobeigums tik labs, ka pat negribu piesieties par nelegāli noķerto meženi, pats tak ar aizcemmerētu neatlaistu :)
Nu nebija jau gluži aizcemerēta vienkārši netrāpija pa vizuli :)
un? noteikumus vajag palasīt, tak nekas, tāpat interesanta cope bijusi :)
nevaru saprast, kā bez pavadiņas var ķert plēsējus? Pat domas tādas nebija, lai ķert līdakas bez pavada =D ja pat asarus ķer, tad vienalga jāuzsien pavada, jo līdaka ar var panemt, un tad būs, kā šajā stāstā...
Vispār jau saka, ka ar pavadiņu ir sliktāka spēle, bet es personīgi gan to lieku virsū.
Vienīgi rodas jautājums veiksmīgajam makšķerniekam - kādēļ neliki pavadiņu, tāpēc ka pīto lieto? Ja lieto mono auklu, tad gan tas varētu likties dīvaini, lai gan mēs visi dzīvojam brīvā valstī un, kā gribam, tā darām.
Saproti, tajā vietā kur makšķerēju 99 % loma sastāda zandarti, sami, mežavimbas un asari, līdakas tur praktiski nedzīvo lielā zandartu daudzuma dēļ. Protams sezonā trāpās pa kādai, taču tik daudz apkostas zivtiņas man bija pirmo reizi. Pavadiņu Daugavā neizmantoju, it īpaši tik dzidrā ūdenī kā tagad :)
Tā jau ir, līdakas tur gadās reti, bet zemmēra zandartiņus gan slāna uz nebēdu :( Brakaru iecienīta vieta.
nu jonnyr ceru ka ka shaada cope veel atkaartosies :D tikai jaanopeerk pavadinjas katram gadijumam :D
Paldies bij loti intresanti palasit..
Iedomajos ka tu juties ka visu laiku nokoz,vareetu buut daudz lamuvardu un rokas tricet (nu ta vizmas buutu man) :)
Ja jau redzēji,ka darīšana ar zobaino,tad tās gumijas tāpat-nesienot varēji salidināt ūdenī.:))) Gadās.Labs raksts.
Pavadiņa tomēr reizēm noder:)