sienaazis | 15.septembris 2010, 11:20 | 16 komentāri | 12381 skatījums

Lielupes brekši.

Labs rīts visiem copes biedriem.

Sezona pamazām virzās uz otru pusi, bet tā lāga nemaz nav sākusies.

Pavasara alkas pavadīja nemitīgi vēžu uzbrukumi ēsmām, laika maiņa traucēja breksim tā kārtīgi aplidot dāmas, straumes un līmeņa svārstības jauca galvu ne tikai breksim, bet arī pieredzējušiem copmaņiem, Rietumu vējš kā parasti nav brekšu draugs. Tas viss kopā copi padarīja par sarežģītu pasākumu vairāku mēnešu garumā ar domu, nu tūlīt taču jāsākas, bet līdz šim brīdim tā arī pa ritīgam nav sācies.

Ir bijuši daži izņēmumi, tai skaitā arī man, bet kopumā tas nav nekas. Vismaz ne ar tādu zivi kā breksi, kuru var pieķert daudz un dikti.

Sākot no pavasari piebaroju vietu, laikus paņēmu saplānotu atvaļinājumu. Nekad to nedariet vecā mēnesī, izņēmumi ,protams, ir, bet labāk to darīt jauna mēnes sākumā, tad viss būs krietni vien veiksmīgāk.

Maija pēdējā un jūnija pirmā nedēļa.

Ar pirmo atvaļinājuma dienu proces aizgāja un likās ka nu tik šāksies, 5 00 esot pie ūdens, copes sākās jau ar pirmo iemetienu, pludīņš gūlās, smaids sejā milzīgs, jo beidzot ķeras breksis. Aprautas pavadiņas liecina par lielo klātbūtni un savu slinkumu :) Katru dienu, nedēļas garumā cope bija izcila.

Iebaroju ar cūku kombikormu, klāt liku Salmo breksi, baltos tārpus, sliekas. Jebkuram breksim pēz ziemas gavēni šai buķetei būtu jābūt pateicīgai, bet tā tas bija tikai vienu nedēļu.

Jūnija sākums bija jau bez zivīm. Baro ar ko gribi, uz āki spraud ko gribi, bet zive ir tikai retā, tiesa gan zem ūdens ielasta kamera liecina par ko citu, brīžam piepeld eksemplāri, kad elpa aizraujas. No grunts šo to uzlasa, bet ne tik daudz lai apēsu arī āķi ar ēsmu.

Pa lielam tas turpinās līdz pat šodienai, vēl sestdien kopā ar GKL sēdējām un vienīgie brekši, kurus tā varētu saukt, tika aizcemmerēti. Ko tas liecina, tie uz barību instinkta mākti pienāk un ne mazā skaitā, ja reiz vienā copes reizē var 4 gb aizķert.

Meteorologi mūs biedē ar 1000 gados bargāko ziemu, bet pēc zivju uzvedības gan neko tādu vērot nevarētu. Arī brekšu lūpas ir gludas nesatraumētas pret upes gultni, kādām tām vajadzētu būt rudens periodā, jo aktīvi barojas un pret gruns gliemežiem tās sagraiza kā ar žileti.

Vasara, protams, nebija tas labākais laiks, jo tādā karstumā reti cerēt uz ko vērā ņemamu, be tagad taču ir kam jāmainās.

Ko lai saku, turpinu ik pa laikam barot un cerēt, ka trāpīšu vismaz uz vienu tādu nedēļu kā pavasarī, kautgan šis gads ir tik dīvains, ka varam arī palikt tukšā.

Cerēsim uz ko labāku.

Ne asakas.

Novērtē rakstu:

Vērtējums ir 4.5 no 5

(4 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Lielupes brekši.