Varavīksnes foreļu vairošanās

Mani, kā foreļu copmani, ļoti interesē, kā es varu saglabāt un varbūt pat pavairot foreļu populāciju Latvijas upēs, lai man pašam un citiem cope būtu interesantāka. Pamazām uzkrāju informāciju par zivju nārstu, zivju audzētavām, zivju transportēšanu utt.

Uzgāju interesantu rakstiņu, kas diezgan precīzi apraksta visu lašveidīgo zivju nārstu.

Informācija tulkota no:

http://www.articlesbase.com/sports-and-fitness-articles/an-in-depth-look-at-rainbow-trout-reproduction-597826.html

Ir vairāk nekā simts šķirnēm, varavīksnes forele, bet tikai trīs pasugas: kopējā varavīksnes, Steelhead un Kamloops rainbow. Sakarā ar sugu daudzveidību un to dzīvesvietu, varavīksnes foreļu vairošanās īpatnības var būt atšķirīgas.

Varavīksnes forele vairošanās sākas ar nārstošanu. Parasti tas sākas 3-4 gadu vecumā un notiek pavasarī. Tomēr ar selektīvās pavairošanas dažas foreles nārsto rudenī un ziemā.

Pirms nārsta, tēviņi piedzīvo radikālas anatomiskās izmaiņas, tai skaitā žokļa pagarināšanos un āķa veidošanos apakšžokļa galā. Arī to plankumi un sānu līniju krāsas pastiprinās.

Upēs dzīvojošās foreles nārsto upju augštecēs, bet tās, kas dzīvo ezeros, pāriet uz pietekām vai nārsto seklās vietās, kur gultni klāj grants un ūdenī atrodas vairāk skābekļa. Mātīte izrok vairākas ligzdas, kurās paredzēts iznērst ikrus. Viņa pagriežas pret grunti ar sānu un, ar asti intensīvi vēzējot, izskalo grantī bedri, kas ir nedaudz lielāka pa viņas ķermeni. Bieži vien vairāk nekā viens tēviņš pievienojas mātītei, un lielākais no tiem aizstāv savu teritoriju, uzbrūkot mazākajām zivīm ar savu „āķi”.

Kad ligzda ir izrakta, mātīte vienlaicīgi ar tēviņu tajā iepilda pieņus un ikrus. Reizēm vēlāk arī citi tēviņi ligzdā „ielaiž” savus pieņus. Pēc tam mātīte aizber ligzdu ar granti. Šis process turpinās, līdz tiek iznērsti visi ikri. Parasti 400-3,000 ikri atkarībā no mātītes izmēriem. Kad visi ikri ir iznērsti, mātītes un tēviņi pamet ligzdas.

Ikru inkubācija ilgst 1-5 mēnešus, atkarībā no foreļu sugas un ūdens temperatūras. Šajā diezgan ilgajā inkubācijas periodā, ikri ir pakļauti dažādiem draudiem, piemēram, slimībām, sausumam, plūdiem, vai plēsējiem, piemēram, vēžiem, kukaiņiem un citām zivīm - ieskaitot foreles. Galu galā ikri pārtop brīvi peldēšos embrijos, kurus ieskauj membrāna, kas pildīta ar „augļūdeni”. Mazuļi dzīvos šajos maisiņos tik ilgi, kamēr uzsūks visu „augļūdeni”, un viņiem attīstīsies spuras. Tad viņi izpeldēs uz upju vai ezeru ūdens virsmu, kur sāks baroties.

Foreles dzīves sākums ir briesmu pilns. Plēsēju, piemēram, zivju dzeņi, zivju gārņi, kā arī citas zivis nodara vislielāko kaitējumu. Izdzīvo mazāk kā 1 procents no iznērsto ikru skaita.