Elektromotoru tests

Ņemot vērā forumā izrādīto interesi, ievietoju rakstu par Minn Kota elektromotoru testu kas tika veikts Alūksnes ezerā 2008.gada maijā .

"Laikā, kad uz Latvijas ceļiem valda kaislības starp auto un moto braucējiem, kuri vasaras sezonai sākoties mēģina nospraust robežas un atcerēties pieklājības normas, strīdoties kuram tās vairāk būtu jāievēro, līdzīgas tendences iezīmējas arī uz ūdeņiem. Var saprast gan vienus gan otrus. Kā gan lai sēžot sastrēgumā mierīgi noskatās uz ādās tērptu, dažreiz ninzjai līdzīgu jātnieku, kurš sava jaudīgā divriteņu zvēriņa mugurā aizlīkumo visiem četrriteņniekiem garām, un iedegoties zaļajam signālam vienkārši izgaist skatienam, gaisā atstājot vien patīkamu motora skaņu. Uz ūdens nav citādi. Ir skaists, mierīgs rīts, nedaudz apmācies, vietām vēl migliņa virs ūdens un plēsīgo dzenātas lēkā sīkās zivteles - ķeras tīri apmierinoši, un svaigo gaisu var pievilkt pilnas plaušas. Vienā brīdī to visu pārtrauc labi zināms troksnis, un pēc mirkļa jau kā Ferrari padrāžas garām kaimiņu Jankas motorlaiva, saceļot viļņus, izbiedējot zivis un atstājot nedaudz aromāta. Vai te var palikt vienaldzīgs? Laikam ne, citam vairāk traucē viļņi, citam kremt zivju izbiedēšana, citam tradicionāli latviskā stilā tas, ka pašam vēl tādas laivas nav. Bet vai tamdēļ visi autobraucēji vasarās pārkāpsim uz motocikliem un makšķernieki sēdīsimies motorlaivās? Katram iespējas, vajadzības un prasības ir atšķirīgas, un tām mūsdienu piedāvātas alternatīvas dažnedažādas - atliek tik izpētīt. Varbūt kādā citā stāstā par prieku ko sniedz dinamisks braucamais uz diviem riteņiem, bet šoreiz par elektromotoriem, kā alternatīvu, nē, kā benzīna motoriem līdzās pastāvošu ierīce lai pārvietotos uz ūdens.

Elektromotoru piedāvājums ir pietiekami plašs un daudzveidīgs lai nonāktu pie jautājuma „Bet kā tad lai izvēlas? Kā es varu zināt kurš man būs labākais?" Šajā gadījumā nav kā automašīnām vai motocikliem, - atliek tik pieteikties testa braucieniem, un drīz vien ir skaidrs,- to es gribu, to negribu, tas patīk tas nepatīk, un tas ir īstais. Elektromotoru gadījumā var spriest pēc tehniskajiem rādītājiem, tomēr dažreiz gadās arī laimīgās lozes, kā šoreiz, kad bija iespēja piedalīties Normark Latvia rīkotajos testu braucienos ar Minn Kota elektromotoriem.

Plānojot apvienot patīkamo - tas ir spiningošanu, ar lietderīgo - elektromotoru testu 1. maijā, bruņojušies ar zvejas rīkiem un testējamiem motoriem sakāpjam busiņā un uz Alūksni prom - tā viņiem esot tāda iemīļota vieta. Un kā nu ne - ezers liels, pārskatāms, reljefains, dziļš un bagāts ar zivīm. Sākumā nedaudz dīvaini liekas, ka vietējie par sēkļiem sauc vietas ap 2 metru dziļumu, bet ja dziļākā vieta ir 15,2 metri, tad tas ir tikai loģiski.

Pa ceļam tiek noskaidrots, ka Minn Kota elektromotorus joprojām ražo Amerikas Savienotajās Valstīs, un pateicoties vairāk kā 70 gadu garumā akcentētajai kvalitātei, veiktspējai un ekoloģijai tiem ir stabilas līderpozīcijas pasaules tirgū. Elektromotori, - jebkuri, pēc būtības nav paredzēti galvu reibinošu ātruma sasniegšanai, bet gan nelielu attālumu nobraukšanai un velcēšanai, jeb tā sauktajam trollingam. Piemēram, savā dzimtenē Minn Kota elektromotori tiek uzstādīti līdzās vai pat uz benzīna motoriem, ar ko amerikāņi aizbrauc līdz noskatītajai vietai un tikai tur mazajiem elektro brāļiem ļauts parādīt savu lietderību velcējot, vai pārbraucot nelielus attālumus. Latvijas ūdeņus ar Amerikas plašumiem nesalīdzināt, tomēr, tomēr ir arī mums kur izvērsties.

Alūksne sagaida viesmīlīga, bet vējaina. Tas optimismu nemazina, bet ziņa, ka līdakas vēl nav iznārstojušas un viņām maz interesē ēšana un viss, kas ar to saistīts, liek šaubīties par patīkamās pasākuma daļas iespējamo prieka devu.

Mūsu rīcībā ir trīs laivas - Ego 400, Pella Nova un piepūšamā Suzumar DS360FL, trīs elektromotori Endura 30, Endura 40 un Maxxum 55, un viens uzdevums - atrast optimālākos saderības variantus. Protams, bez strāvas avota šeit neiztikt, tādēļ inventāra pulciņam pievienojas arī pāris Minn Kota 31DC, jeb 130 amperstundu 12 voltu akumulatori.

Par pirmo testējamo pāri izvēlējāmies stiklaplasta laivu Ego 400 un mazāko izturīgās Endura sērijas pārstāvi Endura 30, vieglu (tikai 9 kg!), vienkāršu (pieci ātruma režīmi uz priekšu, trīs atpakaļ) elektromotoru ar 30 mārciņu vilces spēku, kas paredzēts maksimālajam laivas svaram 600kg.

Elektromotora uzstādīšana noris zibenīgi,- ne tāpēc, ka piedalītos skrējienā pēc miljona, bet tāpēc, ka tas ir vienkārši un elementāri. Kronšteina konstrukcija izskatās droša un stabila. Priekam par operatīvo darbošanos seko pirmā mācība - ja motors pacelts horizontāli, pirms pievienot strāvas vadu akumulatoram, jāpārliecinās vai rokturis nav pagriezts kāda ātruma režīmā, jo tā var apskādēt ne tikai jaunus zābakus vai labās bikses, bet arī kādam kājas, - dzenskrūve ir ļoti spēcīga.

Sakāpuši laivā, klusi izslīdam no līcīša ezerā, kur vējš uzreiz liek par sevi manīt - 5-6 m/s un brāzmās vairāk. Šādi laika apstākļi makšķerniekiem nav nekas ekstrēms, tādēļ spītīgi braucam tieši pret vēju, pret viļņiem. Sākumā diez ko ātri uz priekšu neiet un ik pa brīdim laivas pakaļgalā dzirdams dīvainas burbuļošanas skaņas, kam seko mācība numur divi - iebraucot ezerā, jeb pareizāk sakot dziļākā ūdenī motora dzenskrūve ir jānolaiž vajadzīgā dziļumā. Meklējot optimālo dzenskrūves iegrimes dziļumu secinājām, ka pāris centimetru dziļāk vai augstāk - tas laivas ātrumu neietekmē, savukārt, ja dzenskrūve ir pārāk augstu laivas vadāmība ir apgrūtināta.

Kad tas darīts, motoram pienācis laiks parādīt savu maksimālo jaudu, - eholotes rādījumi liecina, ka elektromotora piektais ātrums ved mūs pret vēju ar 5,1-5,3 kilometriem stundā. Laivas forma un labā slīdamība rada ilūziju, ka braucam ātrāk. Sarēķinot kopējo svaru sanāk ap 320 kg, kas ir vidējs makšķernieku airu laivas kopējais svars, bet šim motoram pilnībā pa spēkam. Motora trešais ātrums demonstrē 3km/h un pie tā pamanāmies arī pavelcēt, jāatzīst, ka bez rezultātiem.

Pēc kādiem 4km, nogriežamies aizvējā, precīzāk gandrīz bezvējā gar Garo salu, te jau ātrums vēl patīkamāks - 5,8km/h. Imitējam, ka pieķērusies lielā zivs un nepieciešams momentā apstāties, pagriezties, apgriezties pabraukt atpakaļ utt. Motors klausa kā dresēts cirka zirgs. 5,8 km/h radītā inerce nekur nepazūd, tomēr laiva apstājas un griežas nevainojami, un motora teleskopiskais rokturis attaisno savu lietderību. Par šī pāra saskanību šaubu nav, tādēļ braucam krastā pēc piepūšamās Suzumar.

Pirmais iespaids ko rada šīs laivas konstrukcija un pilnīgi plakanā, saliekamā alumīnija grīda ir stabilitāte. Savukārt gumijas materiāla uzvedība ietver sevī lielāku pretestību un pilnīgāku piekļaušanos ūdens virsmai, tādejādi kopā ar kluso motoru radot ilūziju, ka laiva „neiet". Pārkāpjot no vieglā auto vidējā pasažieru busiņā, sajūta līdzīga un liekas, ka tam salūzis spidometrs, jo rāda 120km/h, bet brauc noteikti uz kādi 80km/h, ne vairāk. Eholote visticamāk nemelo - ātrums pret vēju ir 4,9km/h, būtībā par dažām desmitdaļām gausāk salīdzinājumā ar iepriekšējo laivu, arī dinamika un mobilitāte ir cita līmeņa, kas būs vairāk tuva tiem, kuri mīl mieru, klusumu un dabas baudīšanu. Bezvējā motors ar piekto un īpaši trešo ātrumu ir praktiski nedzirdams un nerada arī nekādas vibrācijas.

Trešā laiva mūsu rīcībā ir Pella Nova. Nenoliedzami mazais motoriņš drosmīgi velk arī šo 4,4 m garo skaistuli, tomēr izjūtas visiem braucējiem ir vienādas, kaut kas jaudīgāks būtu piemērotāks, prasās arī pielikt teleskopiskā roktura pagarinājumu. Laivas kopējais svars ir ap 370kg, bet garums 4,4m nedaudz pārsniedz maksimāli pieļaujamos parametrus. Braukt jau var arī tā, tomēr vai mazs motors un liela laiva kādā brīdī neliksies kaitinošs salikums, ne tāpēc, ka tā nevirzītos uz priekšu pietiekami ātri, bet tāpēc, ka vadāmība varētu būt perfektāka, šādu jautājumu noteikti vajadzētu uzdot pirms galīgās izvēles izdarīšanas. Savukārt salīdzinot Enduras 30/Ego 400 un Endura 30/Suzumar priekšnesumus, paralēles var vilkt ar baiku un čoperi, abi var braukt ar vienu ātrumu, bet sajūtas dinamikas un mobilitātes ziņā atšķirsies, bet te vairs izvēle nav tehnikas, bet gan gaumes ziņā.

Paralēli motoram, šajā testa posmā tiek uzraudzīts arī akumulators, jo nereti izskan jautājums par to cik ilgi ar vienu uzlādes reizi var braukt. Testa sākumā sprieguma mērītājs uzrādīja 2/3, tagad pēc 3 stundām intensīva darba spriegums ir nokrities uz 1/3. Normālos makšķerēšanas apstākļos tā ir zīme, ka labāk pārvietoties tuvāk krastam. Trīs stundas ir maz? Daudz nav, bet šo rādītāju nekādā ziņā nedrīkst uzskatīt par vispārpieņemamu normu. Akumulatora jaudas darbības ilgumu var matemātiski aprēķināt. Pie maksimāla ātruma 12V motors patērē vienu amperu stundā uz katru vilces spēka mārciņu tomēr arī tas nebūs neapgāžami precīzs skaitlis. Daudz un dažādi aspekti ir jāņem vērā, sākot ar personīgo, līdzbraucēja un aprīkojuma svaru, laivas konstrukciju, parametriem un materiāla pretestību, vēja ātrumu, viļņu augstumu un beidzot ar to kad akumulators pēdējo reizi uzlādēts, tas viss ietekmē akumulatora darbības ilgumu, tādēļ savai drošībai un sirdsmieram noderēs plaukstas lieluma sprieguma mērītājs, kas kabatā daudz vietas neaizņem. Mēs nomainām akumulatoru - šoreiz uzlādētu pilnībā.

Endura 40 ir savas sērijas vidējā līmeņa elektromotors, kura svars - 18kg, vilces spēks 40 mārciņas, paredzēts 850kg maksimālajam laivas svaram. Testa secība identiska - vispirms motors tiek uzstādīts Ego 400. Ar jaunu sparu „skrienot" ezerā pamatīgi uzbraucam virsū vecam celmam, laikam entuziasma dzīti nepamanījām, ka Endura 40 motora stienis ir par 16 cm garāks kā Endura 30, bet tā kā arī tas ir izgatavots no kompozītmateriāla, kas ir trīsreiz izturīgāks par tēraudu, stienis saliecās, bet nesalūzt. Tiekot vaļā no celma skavām, paceļam motoru horizontāli, ārā no ūdens- stienis tāds pats kā jauns. Fūuuu....

Ego 400 cītīgi šķeļ viļņus un attīsta 5.7 km/h lielu ātrumu, pret vēju, kas ir par pāris m/s pieņēmies spēkā. Laiva liekas nestabilāka, toties jaudīgāks motors, kura piektā ātruma radītais dzenskrūves troksnis ir vairāk dzirdams, to pārliecinošāk dzen vajadzīgajā virzienā. Stūrējot pa GPS atliktajiem punktiem, atkal aizbraucam pie Garās salas - jā aizvējā ātrums, protams, labāks - 6-6,3km/h. Lai arī motors ir nedaudz skaļāks par iepriekš testēto, arī te aizvējā, klusumā, piemēram, trešais ātrums putniņu čivināšanas idilli neizjauc - vienkārši un vienmērīgi slīdam pa ūdens virsu. Roka jau sniedzas pēc spininga, bet kāds to attur, - krastā taču savu kārtu gaida Suzumar.

Neiepriecinoši, bet vējš vēl arvien pieņemas spēkā, tādejādi Endura 40 ātruma rezultāti līdzinās Endura 30 rezultātiem. Pret vēju Suzumar attīsta tos pašus 4,9km/h, aizvējā vairāk 5,1-5,3km/h. Pilnīgi noteikti materiāla pretestība spēlē savu lomu, bet jāatzīst, ka ar šo motoru Suzumar grozās žiperīgāk. Aizvējā piestūrējam arī pavisam tuvu krastam, lai aptuveni 0,7 m dziļumā pārbaudītu vai dzenskrūve spēj saduļķot ūdeni. Atbilde ir apstiprinoša, saduļķo, bet apmēram tikpat cik vidēji spēcīga vēja radīti viļņi, tādejādi apstiprinot Minn Kota rūpes par vides aizsardzību.

Nākamais motors Maxxum 55 ir Maxxum kolekcijas vidēji jaudīgais modelis, 25 kg smags ar vilces spēku 55 mārciņas, un paredzēts 1150 kg laivas svaram. Maxxum sērija ir paredzēta darbam lielās ūdenstilpēs, un pateicoties savai jaudai un spēkam piemērotāka braukšanai nelabvēlīgos laika apstākļos. Arī paša motora konstrukcija atšķiras, - rokturis nav teleskopisks, toties ir paceļams uz augšu. Motors aprīkots ar Maximizer tehnoloģiju, kas sniedz divējādu ieguvumu. Pirmkārt ātrumu pārslēgšana nav vairs 5 uz priekšu un 3 atpakaļ, bet vienmērīgi abos virzienos, tādejādi makšķernieks var noregulēt motoru tieši tādā ātrumā kāds ir visnepieciešamākais konkrētajiem makšķerēšanas apstākļiem. Otrkārt Maximizer elektroniskajā shēmā iestrādātā impulsu modulāciju regulējošā tehnoloģija pievada motoram precīzu daudzumu nepieciešamās enerģijas, tādejādi samazina strāvas zudumu līdz minimumam un nodrošina līdz piecām reizēm ilgāku motora darbību starp akumulatora uzlādes reizēm.

Pirms doties testā ar šo jaudīgo zvēriņu gribas atzīmēt kādu bieži vien neskaidru faktu par jaudas mērvienībām attiecībā uz elektromotoriem un benzīna dzinējiem. Pēdējiem jaudu mēra zirgspēkos, bet elektromotoriem mārciņās, jeb precīzāk vilces spēka mārciņās, kas sevī ietver spēku ar kādu viena mārciņa pārvar vienas pēdas attālumu. Cenšoties atrast sakarību starp šo jēdzienu un zirgspēkiem nereti var apmaldīties aprēķinu labirintos un tik un tā nonākt pie secinājuma, ka tiešas korelācijas šo mērvienību starpā nav. Minn Kota mājaslapā to īpaši uzsver arī ražotājs. Zirgspēks ir paveiktā „darba" mērvienība, savukārt vilces spēks ir statisks spēka mērījums.

Uzzinātā informācija un apziņa, ka motors ir visjaudīgākais liek ar jauniem spēkiem steigties ezerā, šoreiz spiningus negribīgi atstājot krastā. Vējš joprojām nemīlīgs vismaz 7-8m/s, bet Maxxum 55 tas netraucē likt Ego 400 uzrādīt ātrumu 6km/h. Gaita ļoti pārliecinoša, un pamēģinot trikus pa viļņiem, laiva grozās ļoti pievilcīgi. Arī apstāšanās nesagādā grūtības, to var izdarīt vienā mirklī it īpaši, ja nedaudz piesauc palīgā atpakaļgaitu. Pie Garās salas aizvējā Maxxum 55 uzstāda šīsdienas ātruma rekordu 7,3m/s. Ņemot vērā, ka Minn Kota piedāvātajiem motoriem maksimālais ātrums ir aptuveni 9km/h, tad šis tiešām ir labs rādītājs, bet no otras puses nevar neievērot, ka laiva svars sastāda aptuveni 1/3 no maksimālā pieļaujamā svara. Pilnā jaudā uz krastu pēc citas laivas, un kāda brangāka līdzbraucēja!

Krastā lēmums sekojošs, kārtības labad izbraucam ar Suzumar, un tad pēdējais brauciens ar Pellu un visiem rīkiem vismaz kaut vienas Alūksnes ezera līdakas apmānīšanai.

Piepūšamā Suzumar saglabā savu eleganci un nesatricināmību arī šāda jaudīga motora priekšā. Pret vēju iet cienīgi 4,9 km/h, un sajūta nepamet, ka tomēr virzāmies lēnāk kā rāda skaitļi. Rodas jautājums vai pērkot šādu laivu vērts ņemt tik nopietnu motoru? Arī mazais, vieglais Endura 30 šīs laivas pārvietošanu veic tik pat uzcītīgi, un ja kādam ir plāns uzdāvināt, piemēram, savam vectēvam labu ezerā braukšanas komplektu, tad skaidrs, ka mierīgā lēnā Suzumar ar vieglo mazo Endura 30 sadzīvos saskanīgāk, nekā ar Maxxum 55. Turklāt Maxxums šoreiz uzvedas salīdzinoši skaļi, bet, protams, tam vēl tālu līdz benzīna motora radītajam troksnim, kas Alūksnes ezerā dzirdams krietnu brīdi pirms paša braucēja parādīšanās.

Nokļūstot atkal krastā beidzot Pella Nova tiek piestūķēta ar visu ko katrs uzskata par vajadzīgu un uz klāja laipni tiek uzņemts vēl viens nopietnāks makšķernieks un aiziet jūriņā. Nu jau gan ir ko manīt, kopā saskaitot galvenos smagos „priekšmetus" vien sanāk ap 490kg, bet Maxums izliekas to pārāk nemanām. Ātrums 5,8km/h pret vēju liecina par tiešām nopietna aparāta atrašanos laivas aizmugurē. Ņemot vērā, ka tagad plāns ir arī spiningot un velcēt, tad ierastais GPS maršruts netiek ņemts vērā, braucam tā teikt kā makšķernieku deguni rāda, un kā ieteica vietējie - uz Upeskaktu, kur līdakas ķeroties. Vietām braucam arī pa vējam, kur motors vēlreiz demonstrē savu pārliecību, laiva stabili tiek vadīta ar 6,2km/h, un vējš tās gaitu neietekmē, tas ir nepūš uz priekšu. Viļņos un vējā motors nav dzirdams, bet tā spēks jūtams. Ar līdaku ķeršanu gan viss neiet tik gludi, no viņu puses interese nekādas, liec auklas galā ko gribi, tomēr kādā brīdī viena neiztur un uzbrūk Rapala Count Down voblerim. Neliela, bet prieks arī par to. Tagad gan dienas plāns ir pilnībā izpildīts. Sāk satumst un arī motora kontrolpanelī iebūvētais sprieguma indikators, rāda, ka laiks doties atpakaļ.

Pie krasta tīšām un netīšām notestējam arī Maxum pretzāļu dzenskrūvi. Alūksnes ezers atšķirībā, piemēram, no Liepājnieka, nevar lepoties ar krāšņām ūdenszālēm, bet arī tās, kas ir un vecie meldri tiek „pļauti", ka šņakst vien, skaidrs, ka zāles šim motoram nav šķērslis. Tests paliek tests, tā laikā var atļauties izšķērdības, bet tomēr ikdienā elektromotoram trimmera funkcijas nevajadzētu uzticēt, var gadīties, ka milzīgas pārslodzes rezultātā sakūst vadi.

Šī testa galvenais mērķis bija saprast kādu elektromotoru un kāpēc labāk pirkt, kā arī rast maksimāli konkrētas atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem. Atbildes ir izskanējušas raksta gaitā, bet secinājumu un novērojumu ir vairāk kā cerēts, no kuriem galvenais ir loģisks arī daudzām citām dzīves situācijām. Pieņemot lēmumu par elektromotora iegādi, nevajag steigties un obligāti pirkt tādu kā ir kaimiņam, radiniekam vai kolēģim. Cita lieta ja laivas, aprīkojums un dzīves stils ir identisks, pretējā gadījumā visu iepriekšminēto ieteicams rūpīgi izvērtēt. Ja, piemēram, patīk makšķerēt vienatnē, liela laiva nav nepieciešama, tās svars diez vai pārsniegs pat 300kg, līdz ar to Endura 30 vai nedaudz jaudīgākais Endura Pro 32 būs pilnībā pietiekams. Tāpat šie motori veiksmīgi sadarbosies ar neliela izmēra gumijas laivām un makšķerniekiem, kas dzīvo pilsētā, vai arī makšķerēt nebrauc pārāk bieži, šāds komplekts ir ideāls variants, jo dzīvoklī daudz vietas neaizņem.

Ja īpašumā ir lielāka stiklaplasta laiva, vai ja laivas tiek nomātas, un parasti uz copi brauc divatā, ieteicamāk ir izvēlēties Endura 40 jeb tam līdzīgos Endura Pro 38, vai Endura 50. Būs pietiekami kompakti, bet tajā pat laikā uzticami jaudīgi.

Savukārt, ja makšķerēšanas hobijs jau ir pārvērties par pavisam nopietnu aizraušanos, ar izaicinājumiem, kurus laika apstākļi neietekmē, tad labāk izvēlēties Maxxum, kura spēks un vienmērīgā ātruma pārslēgšana apmierinās jebkura makšķernieka prasības gan velcēšanai gan nelielu attālumu pārvarēšanai. Atgriežoties pie salīdzinājumiem, ja īstam vīrietim garāžā līdzās automašīnai stāv arī motocikls, tad īsti kaislīgam makšķerniekam pie nopietnas laivas ir divi motori - viens - benzīna braukšanai un otrs - elektro velcēšanai un dabas baudīšanai. Ne asakas!"