Makšerēšanas nozares nākotne

Šī gada 21. janvārī notika makšķernieku forums, kurā tika nolemts veidot Sadarbības padomi, kas apvienotu makšķerniekus un iesaistītos makšķerniekiem aktuālu jautājumu risināšanā. Sadarbības padomes pirmā sēde notiks 2011. gada 18. martā, kurā tiks lemts par Sadarbības padomes uzdevumiem, mērķiem struktūru un finansējumu.

Šobrīd vienīgais publiski pieejamais Sadarbības padomes vīzija ir atrodama, mājas lapā http://test.hunting.lv, kurā ir tik vien minēts, ka tai vajadzētu būt pēc lauksaimnieku organizācijas LOSP parauga. Tomēr nav zināmi, ne Sadarbības padomes mērķi, ne uzdevumi, struktūra, ne finansējums. Ņemot vērā, ka 21. janvāra forumu veidoja makšķerēšanas veterāns Jānis Stikuts, tad par šī brīža Sadarbības padomes piedāvājumu pieņemu viņa veidoto vīziju par makšķerēšanas nozari, kas ir aplūkojama http://www.fishing.lv/speclapas/lmb_vizija.doc.

Tomēr šādam skatījumam uz makšķerēšanas nozares attīstību nevaru piekrist vairāku iemeslu dēļ. Visupirms šajā piedāvājumā nav saredzams, kas tad uzlabosies makšķerēšanas nozarē kopumā, un kāpēc tā būtu labāka par pašreizējo sistēmu. Turklāt jāņem vērā, ka šis modelis paredz ierobežot brīvu pieeju ūdeņiem. Tādējādi modelī netiek piedāvāti uzlabojumi, tai pašā laikā ierobežojot makšķernieku tiesības. ņemot vērā samērā slikto pieredzi ar licenzēto makšķerēšanu, kur licenču cenasbieži vien nav samērojamas ar sniegto pakalpojumu, tas ir, ne vienmēr tiek pavairotas zivis (šī brīža normatīvie akti to pat nepieprasa!), ne ir ierīkotas ērtas makšķerēšanas vietas. Atsevišķos gadījumos pastāv aizdomas, ka licenzētās makšķerēšanas vietas ir ierīkotas, lai „parastais” makšķernieks šiem ūdeņiem nerādās pat tuvumā.

Kā otrs būtiskais aspekts jāmin, ka makšķerēšanas nozari reglamentējošo noteikumu nedraudzīgais raksturs. Tajā ir ļoti daudz aizliegumu un ierobežojumu, tajā pat laikā, netiek īstenota šo noteikumu ievērošanas kontrole. Tā rezultātā Latvijas ūdeņos zeļ un plaukst maluzvejniecība, kā arī atsevišķu indivīdu apbrīnojamā visatļautība makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanā, kā piemēram, desmitiem ūdu ziemā, cemmerēšana kā vasarā tā ziemā, nemaz nerunājot par aizliegtu zvejas rīku izmantošanu. Iepriekš minētā makšķerēšanas nozares vīzija nepiedāvā risinājumu šai problēmai, bet runā tikai par ūdeņu apsaimniekošanu, kas pati par sevi nav risinājums nekam.

Šādai vīzijai kategoriski nepiekrītu!

Tāpēc ar domubiedriem www.copeslietas.lv forumā sastopamajiem zaraza, Aiviss, Brusis un ņemot vērā forumā izteiktos priekšlikumus, izstrādājām savu vīzijas projektu makšķerēšanas nozari kopumā par Sadarbības padomi kā pirmo soli uz makšķerēšanas nozares sakārtošanu.

Visupirms, pēc mūsu domām, valsts līmenī ir jāpaceļ jautājums par makšķerēšanu kā nozari, kas pastāv atsevišķi no Zvejniecības. Pamatojums tam ir fakts un pārliecība, ka makšķernieks nav zvejnieks, bet makšķerē visupirms savam priekam. Makšķerēšanas nozarei ir pieskaitāmi arī makšķerlietu tirgotāji un ražotāji, makšķerēšanas sportisti, ūdeņu tuvumā esošo atpūtas māju un kempingu īpašnieki u.c personas, kuras ir ieinteresētas ilgtspējīgā un veiksmīgā makšķerēšanas nozares attīstībā.

Tāpēc uzskatā, ka nepieciešams pieņemt atsevišķu Makšķerēšanas likumu, kurā tiktu regulēti jautājumi par makšķernieku iesaistīšanu normatīvo aktu izstrādē. Ar to saprotot, ka makšķerēšanas nozarē lielākā loma ir jāspēlē ar likumu atzītai makšķernieku organizācijai. Šī organizācija, tad arī izstrādātu priekšlikumus makšķerēšanas nozari reglamentējošajiem noteikumiem. Tāpat šai organizācijai būtu jārisina jautājumi, kas skar makšķernieku tiesību nelikumīgu ierobežošanu attiecībā uz tauvas joslu izmantošanu, licenzētās makšķerēšanas organizētāju pārkāpumiem, makšķerēšanas vietu degradāciju vai iznīcināšanu, u.c. makšķerniekiem svarīgiem jautājumiem.

Kā otrs būtiskais likuma mērķis būtu makšķerēšanas tiesību maksas caurspīdīga iekasēšana un iegūto līdzekļu izlietojums, lai tas nonāktu atpakaļ pie ūdeņiem un veicinātu ilgtspējīgu makšķerēšanas nozares attīstību.

Trešais būtiskais likuma mērķis būtu stingri regulēt licenzēto makšķerēšanu. Skaidri definējot licenzētās makšķerēšanas organizētāju pienākumus un tiesības. Tajā skaitā īstenojot principu, ka licenzētā makšķerēšana būtu ieviešama tikai ar zinātnisku pamatojumu par makšķernieku negatīvo ietekmi uz zivju populāciju un daudzveidību. Tāpat licenzētā makšķerēšana būtu ieviešama noteiktām zivju sugām, vai makšķerēšanas rīkiem, lai pēc iespējas veicinātu makšķerēšanas kā vaļas prieka attīstību.

Lai sasniegtu šos svarīgos mērķus Sadarbības padomei ir jābūt Zemkopības ministrijas (kā atbildīgā par nozari) veidotai darba grupai, lai tās teiktais nepaliktu Sadarbības padomē, bet nonāktu pie atbildīgajām amatpersonām. Šīs darba grupas veidošanā jābūt principam, ka tajā drīkst iesaistīties visas makšķerēšanas nozari pārstāvošās organizācijas, neatkarīgi no to izmēra un atrašanās vietas.

Sadarbības padomes dalībniekiem ir jādarbojas uz brīvprātības principiem bez atalgojuma. Tas veicinātu efektīvāku un aktīvāku darbu, jo par velti strādāt un tērēt savu laiku nav vēlmes.

Katram sadarbības padomes dalībniekam ir jābūt veto tiesībām, tādā veidā nodrošinot visu iesaistīto pušu interešu ievērošanu.

Pēc Makšķerēšanas likuma izstrādes darba grupa ir jālikvidē, bet iesaistītās organizācijas izveido nacionāla mēroga makšķerēšanas nozares organizāciju atbilstoši Makšķerēšanas likumam.

Šī ir vīzija, kuras realizācijā būs jāsastopas ar daudzām grūtībām un domstarpībām, šīs vīzijas precizējumiem un uzlabojumiem.

TĀPĒC AICINU IKVIENU, KAM RŪP MAKŠĶERĒŠANAS NOZARE IESAISTĪTIES DISKUSIJĀ UN IZTEIKT VIEDOKLI PAR ŠEIT MINĒTO.