Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
kāpēc ir vajadzīgs atsevišķs makšķerēšanas likums
1) Makšķerēšana, manuprāt, visupirms nav zivju iegūšanas veids, bet gan atpūtas veids, kurā tiek izmantoti valsts ūdeņi un zivju resursi. Kamēr tiek runāts par makšķerēšanu zvejniecības likuma izpratnē, kā zivju iegūšanas veidu, ir grūti runāt par saudzīgu attieksmi pret zivīm, „noķer un atlaid” principu, makšķerēšanu kā cilvēka saskarsmi ar dabu u.c. zivju resursu saglabāšanas pasākumiem. Tāpat jānorāda, ka šobrīd, vairumā gadījumu, zivju iegūšana makšķerējot nav ekonomiski pamatota, jo inventāra un citas makšķerēšanas izmaksas ir lielākas, nekā iegūto zivju vērtība. Tādējādi makšķerēšanas pamatā nav zivju iegūšana patērēšanai (tā ir papildu motivācija, ne galvenā), un no tā izrietoši nav loģiski to likt Zvejniecības likumā, kur runa ir par zivju iegūšanu, kā galveno mērķi.
2) Šobrīd Makšķerēšanas nozari faktiski regulē 3 normatīvie akti, Zvejniecības likuma 2 panti, un 2 Ministru kabineta noteikumi: Makšķerēšanas noteikumi un Licenzētās makšķerēšanas noteikumi. Ja pieņem, ka makšķernieku ir aptuveni 100 000 (ZM dati forumā), kas tērē naudu inventāra iegādei, licenzēm, laivu nomām, kempingiem utt. tad kopējais pienesums ekonomikai ir visai ievērojams. Līdz ar to, manuprāt, valstij būtu nepieciešams veidot sistēmu uz atsevišķa likuma pamata, kura veicinātu makšķerēšanas nozares ilgtspējīgu attīstību, kas nav iedomājama, bez makšķernieku tiesību paplašināšanas un to rūpīgākas aizsardzības. Šī brīža vājais un atsevišķos gadījumos arī neizkontrolējamais regulējums neveicina attīstību, bet nodrošina labākajā gadījumā status quo, jo viss ir faktiski pašplūsmā. Tāpat ūdeņu pārvaldībā ir haoss, par kaut ko atbild pašvaldība, par kaut ko iekšēju ūdeņu pārvalde, kaut ko dara Vides ministrija, kaut ko dara zemkopības ministrija. Izveidojot atsevišķu likumu, tiktu definēta nozare un tās mērķi, ūdeņu pārvaldība un kontrole vienā normatīvajā aktā, kas ļautu valstij efektīvāk un lietderīgāk pārvaldīt un kontrolēt ūdeņus.
3) Biedrību un nodibinājumu likums regulē sabiedrisko organizāciju izveidošanu, mantas izlietojumu, biedru tiesības un pienākumus, pārvaldes struktūras u.c. vispārīgus jautājumus, kas kopīgs visām sabiedriskajām organizācijām. Bet mums ir nepieciešams noteikt vienas konkrētas sabiedriskās organizācijas obligātu iesaistīšanu nozares politikas veidošanā un realizācijā, Gadījumos, ja nav likumā noteiktas organizācijas, ar kurām ir jākonsultējas (Kā piemēram arodbiedrības, darba devēju konfederācija, LOSP), tad valsts iestāde var izvēlēties organizāciju, ar kuru konsultēties, un tādējādi it kā nodrošinot sabiedrības viedokļa uzklausīšanu, lai arī šī organizācija pārstāv tikai ļoti šauru interešu loku. Tikai definējot nozari kopumā ar likumu, varētu izveidot sabiedrisko organizāciju, kurā ir iesaistītas visas nozares organizācijas (makšķernieki, tirgotāji, ražotāji, u.c.). Līdz ar to nodrošinot kopējo interešu ievērošanu un nozares ilgtspējīgu attīstību. Piemēram šī brīža situācijas, būtu grūti saprast tirgotāju un ražotāju iebildumus par kādu jaunu aizliegtu makšķerrīku, jo tas tieši viņus neskar, tas it kā ir vides aizsardzības jautājums, bet var radīt (un rada) zaudējumus gan privātpersonām, un no tā izrietoši arī ekonomikai kopumā.
4) Likums ļautu sabiedrībai uzzināt „varoņus”, kas apgrūtina nozares attīstību. Ministru kabineta noteikumi tiek izstrādāti tikai ministrijās un tādējādi sabiedrības iesaistīšanās ir zemākā līmenī. Likums tiek publiski debatēts Saeimā un līdz ar to tam ir lielāka atklātība. Tas savukārt ļauj samazināt iespēju, ka viens vai daži atsevišķi indivīdi izmanto likumdošanas procesu savu šauro interešu lobēšanai, bez sabiedrības atbalsta.
doma skaidra, par to tiek runāts. šobrīd prioritāte ir Sadarbības padome, bet šis jautājums tiek pārcilāts ik pa brīdim, īsti vienprātības nav, jo forši ja tirgū vari nopirkt breksi pēc nelāgas copes dienas, bet Tevis minētās problēmas arī ir jārisina.
Makškerēšnas nozari regulē nevis 3 bet ļoti daudzi normatīvie akti - civillikums, katras pašvaldības saistošie noteikumi par LM un vēl daudz kas. Daudzviet normatīvais akts ir pavisam par ko citu - piemēram dabas liegums bet makšķerēšanas ierobežojumi ir iestrādāti.
redz,šie par 50m tiiklu gadaa maksaa smieklu naudu un kaaš visu peec kaartas.to lai inspektori paskataas pilseetu tirgos kur tirgo vieteejie zvejnieki.kaa piemeeram Valmieraa.pilniigi piekriitu Kreisaa77 teiktajam.
zvejnieki ir krasi jāiegrožo jo mums makšķerniekiem ir zivju meri bet viniem redz ir piezveja(mazizmera zivju paturesana loma) un vini ker parak lielos daudzumos un galvenais vinus gandriz nekontrole tapec daudz liek garakus tiklus vairak murdu tas nav pareizi ka mes to atlaujam
valstij butu izdevigak butu atbalstit makšķerniekus jo ar turismu mes varam valsti padarit bagatu tapec nelausim zvejniekiem izkert musu zivis
Ērglis atsūti tiksanās vietas un mēs mazie Liepājas copmaņi atbrauksim, varbūt ! Kā jau kurlandieši neko nesolām :)))
roluks7@inbox.lv 29885501
Gribu vienreiz pabūt klātbūtnē, un paklausīties, ko mums, kā makšķerniekiem, un ūdeņiem/zivīm dos likums.
Šajā blogā atbildes nav, kaut virsraksts daudzsološ...
Neesu speciālisc, bet vai tad pastāv tāda makšķerēšanas nozare, kas textā isskan? Makšķerēšana jau by default ir bezatalgojuma pasāciens, nevis naudas pelnīšana / profesija, kā piemēram zvejniecība, kas ir nozare.
Jūs taču nedomājat, to raxtot par makšķerlietu ražotājiem, kas varētu būt nozare, vai arī profesionāliem makšķerēšanas gidiem (tādi LV vispābā ir?), vai tūrisma firmām, kas sniedz kautkādus ar makšķerēšanu saistītus pakalpojumus, vai ne?
Bet es jau noteikti neko nesaprotu no vārda "nozare". Piedodiet, ka patraucēju ;)
Un vispār, nestrīdos :)
nozares jautājuma eksperts ir zaraza, bet ideja tāda ka ražotāji, tirgotāji pakalpojumu sniedzēji ir iinteresēti makšķerēšanas veiksmīgā attīstīšanā un popularizēšanā. tā man liekas ir win win situācija.
Mr. Griesseejs
Palasi manu diskusiju ar jst iekš test.hunting.lv. Var jau būt, ka utopija, bet pragmatiskus un loģiskas pretrunas visu ieinteresēto pušu apvienošanā nozarē es neredzu.
Mr. Sarasa :)))),
nelasīšu. Piedo. Arī "patiesības" tēmu negribu. Pa daudz ...
Varat copi kaut par nozari, kaut pat technoloģiju saukt, un sludināt, ka makšķernieki pacels neesošo ekonomiku :DDDDD
Es tik gribu tīklus Daugavā neredzēt. Tik neiesaki man šī sapņa sasniegšanai brilles nenēsāt :DDDDDDDD
Viss jau ir skaisti un forši, bet manuprāt jāsāk tieši ar zvejniecības likumdošanas sakārtošanu. Kamēr makšķernieki ievēro kaudzi ar noteikumiem un atlaiž teiksim zemmēra zivis, bet zvejnieki ar tīkliem visu ķeselē ārā, piedevām par makšķernieku naudu un paši no tā gūdami peļņu, tikmēr tam visam nav jēgas. Ok, pie ūdeņiem būtu lielāka kārtība, bet uz zivju resursiem tas iespaidu neatstātu. Vajag DAUDZ stingrākus noteikumus zvejniekiem un DAUDZ dārgākas licences, lai varētu zvejot, kādu kas to REāLI kontrolē, nevis tikai uz papīra + ideālajā variantā no iekšējiem ūdeņiem tos vajadzētu, rupji teikt - patriekt!